SLIMĪBU UN KAITĒKĻU IEROBEŽOŠANA AUGUSTĀ

Ziemāju laukos sākusies ražas novākšana. Rudzu ziedēšanas periods melno graudu attīstībai bija nelabvēlīgs, tāpēc to izplatība maznozīmīga. Vēlu sētajos vasarāju sējumos turpināsies graudzāļu miltrasas izplatība, tā inficēs miežu un vasaras kviešu lapas un stiebru pamatni, atsevišķos laukos slimības infekcija var parādīties uz vārpām. Sējumu inficēšanos ar vārpu fuzariozi būtiski ietekmē laika apstākļi. Ja augustā pieturēsies mitrs, lietains laiks, tad vasarāju labības ievērojami inficēs vārpu fuzarioze (rozīgās vārpas). Auzu sējumos turpināsies vainagrūsas izplatība, atsevišķos laukos tā inficēs skaru. Kviešu vārpas turpinās inficēt plēkšņu pelēkplankumainība. Vairāki vasaras kviešu lauki ievērojami cietīs no sakņu kakla un sakņu puvēm, kuru rezultātā ir redzamas tukšās baltās vārpas un tiek novērota stiebru lūšana, šādi sējumi ātrāk sakrīt veldrē. Augu vārpas inficēs melnais pelējums.

Vasaras rapša sējumos slimību izplatība un attīstība būs atkarīga no laika apstākļiem. Baltā puve inficē galveno stiebru, sānu dzinumus un pēc tam virzīsies uz pāksteņiem, inficētie augi kļūst bāli, pāksteņi priekšlaicīgi nogatavojas un sēkla ir neattīstīta, sīka. Stublāja iekšienē atrodas balts micēlijs (līdzīgs vatei), kurā veidojas tumši sklerociji. Sausplankumainības izplatība no lapām un stublāja virzās uz pāksteņiem. Lielākus ražas zudumus izraisa slimības izplatība uz pāksteņiem, tā veicina pāksteņu iežūšanu, plaisāšanu, sēklas līdz ražas vākšanai izbirst un tas rada lielus ražas zudumus. Augu lapas, stublāju un pāksteņus inficēs miltrasa, tās infekcija sāka parādīties jūlija beigās.

Kartupeļu stādījumos vēlīnajās šķirnēs jāturpina lakstu puves ierobežošana. Kartupeļu stādījumu smidzināšana ar fungicīdu jāpārtrauc 20 dienas pirms novākšanas. Kartupeļu stādījumos ļoti strauji izplatās un attīstās kartupeļu lakstu puve, ķīmiski neaizsargātie stādījumi 100% inficēti un slimības attīstība 50-95%. Pieturoties šādiem laika apstākļiem, ar lietu sporas no lapām ieskalojas augsnē, un jau jūlija beigās sāka inficēt jaunos nenobriedušos bumbuļus. Tāpēc jāturpina kartupeļu lakstu puves ierobežošana, jāveic atkārtoti smidzinājumi ar pieskares fungicīdu. Kartupeļu laukos, kur slimības attīstība sasniegusi 50% un vairāk no lapu virsmas, vēlams nopļaut lakstus un tos novākt no lauka, lai no inficētiem lakstiem sporas neieskalotos augsnē un nenonāktu uz bumbuļiem.

Augustā iznāks kartupeļu lapgrauža jaunās paaudzes vaboles, kuras grauzīs virskārtā esošos bumbuļus.

Burkānu sējumos augustā attīstās burkānu mušas otrā paaudze. Augustā strauji palielināsies lapu sausplankumainības izplatība. Slimības ietekmē laksti kļūst trausli, vākšana ar kombainu ir apgrūtināta vai pat neiespējama. Slimības ierobežošanai jālieto fungicīds, vēlama arī augu piebarošana caur lapām, tas veicinātu strauju jaunu lapu augšanu un atvieglotu novākšanu.

Kāpostu stādījumos palielināsies kāpostu balteņu, kāpostu cekulkožu, pūcīšu, laputu arī otrās paaudzes kāpostu mušu kāpuru bojājumi, tas nozīmē, ka ražas kvalitāte ir apdraudēta. Kaitēkļu ierobežošanai var izmantot kontakta un zarnu darbības insekticīdus, tos lietojot stingri jāievēro lietošanas noteikumi. Uzglabājamie kāposti cietīs arī no askohitozes. Augustā jāsāk profilaktiskās apstrādes pret pelēko puvi, šajā vasarā tās attīstībai ir labvēlīgi laika apstākļi.

Sīpolu lokus daudzviet bojā neīstā miltrasa. Slimība no lokiem pāriet uz galviņām un tā rada lielas problēmas uzglabāšanas periodā. Vislabāk glabājas sīpoli, kuru laksti dabīgi atmiruši. Sīpolus jāvāc saulainā, sausā laikā, jānodrošina to ātrāku izžāvēšanu.

Anita Trūpa, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte