Ir cilvēks — ir problēma...

Šķaunes pagasta Muižnieku pasta nodaļā strādā divi darbinieki un apkalpo 92 ģimenes. Tostarp daudz vecu, vārgu un slimu cilvēku, kas pēc nodaļas slēgšanas nonāks tik neapskaužamā situācijā, kādā pasta vadība, pat saņemot savu tūkstošus latu lielo atalgojumu, nudien nevēlētos pavadīt ne diennakti. Valdības vīrus pat pieminēt nav vērts, jo kā sarunā izteicās sašutušie lauku ļaudis, kuri uzrakstījuši vēstuli “Ezerzemei”, lūdzot palīdzību saglabāt pēdējo un vienīgo, kas vēl viņiem ir palicis, mūsu varasvīriem labi padodas tikai viena lieta — likvidēšana. Pēc pasta nodaļu slēgšanas valdībai atliks vien patentēt visu problēmu risinājuma izgudrojumu.

Uz jokiem prāts nenesas. Viss laukos notiekošais izraisa drūmas asociācijas ar kādu teicienu: “Ir cilvēks — ir problēma, nav cilvēka — nav problēmas!” Cilvēku laukos patiesi paliek arvien mazāk un mazāk. Tomēr dzīvie tik viegli padoties netaisās. Citāts no kolektīvās vēstules (38 ģimenes): “Mūsu pagastā ir divas pasta nodaļas — Šķaunē un Muižniekos. Bet mūsu, Muižnieku nodaļu, grib slēgt, jo nav perspektīva. Cienījamais Škodova kungs un visi pārējie “biezie” kungi un dāmas! Apdomājiet labi, ko Jūs da- rāt! Kas paliks laukos? Agrāk Muižniekos bija veikals, to slēdza. Pārtiku tagad atved autoveikals, bet bieži ir tā, ka tas atbrauc tukšs. Nav maizes vai citu pārtikas produktu. Ir arī tā, ka atved bojātu pārtiku vai sakaltušu maizi. Pirms 15 gadiem mums bija ļoti laba satiksme. Tagad autobuss uz Dagdu brauc no rīta un dienā, bet vakarā no Dagdas. Sakiet, lūdzu, kā dzīvot, ja aiztaisīs pasta nodaļu?”

Te, pierobežā, Latvijas televīzijas ka- nālus praktiski neredz, iztiek ar Baltkrievijas un Krievijas TV kanāliem. Vienīgā saikne ar mūsu valsti ir prese, kuru saņemt nu būs problemātiski. Škodova kungs apgalvo, ka nerentablas esot 700 ma- zās pasta nodaļas, grasās 300 no tām slēgt jau pirmajā piegājienā. Turklāt avīžu piegādes cenu sola sadārdzināt trīskārt. Cik mūsu rajonā būs tādu cilvēku, kas avīzes varēs iegādāties? “Latvijas Pasta” priekšnieks aicināja valdību dotēt zaudē- jumus nesošo preses piegādi laukos, bet premjerministrs uzreiz pateica: “Nē!”, un viss. Acīmredzot valdībai nerūp, lai arī lauku iedzīvotāji būtu informēti.

Muižnieku pasta nodaļas slēgšanu neatbalsta arī Šķaunes pagasta padomes priekšsēdētājs Konstantīns Andžāns, kurš gan atzīst, ka pašvaldībai nav nekādu iespēju ietekmēt šo lēmumu: “Tam būs negatīvas sekas. Pirmkārt, divi pagasta iedzīvotāji zaudēs darbu. Otrkārt, Muižnieku puses iedzīvotājiem attālināsies pakalpojumu saņemšanas vieta. Piemēram, tuvākā vieta, kur samaksāt par elektrību, ir Šķaune un Dagda. Bet tas nav vienīgais objekts, kura liktenis mūs uztrauc. Viss virzās uz to, ka Šķaunē nākotnē nebūs aptiekas, kas strādā trīs dienas nedēļā. Diemžēl aptiekāre nav vietējā, viņa dzīvo Ezerniekos, brauc strādāt uz Dagdu un uz Šķauni. Ceļa izdevumi lieli, viņai faktiski nav izdevīgi šurp braukāt. Tā kā tas ir individuālais uzņēmums, ja cilvēks nolemj visu mest malā, mēs neko nevarēsim darīt. Citu darbinieku aptiekai neatradīsi, jo iedzīvotāju skaits pagastā nav liels, turklāt farmaceitu Latvijā trūkst. Pagastā dzīvo daudz vecu cilvēku, viņu vajadzības nemazināsies no tā, ka slēgs pasta nodaļu, aptieku vai citu objektu. Toties pašvaldībai sociālo problēmu kļūs vairāk, jo mums, deputā- tiem, ir jādomā par saviem cilvēkiem.”

Muižniekos izdevās satikt vairāku ģimeņu pārstāvjus, kuri pie pasta nodaļas gaidīja autoveikalu. Viņi vēlreiz apliecināja to, kas rakstīts kolektīvajā vēstulē, sevišķi uzsverot Muižnieku pasta nodaļas neaizstājamo lomu viņu ikdienā. Pasta nodaļā ļaudis iegādājas ne tikai laikrakstus un žurnālus, bet arī daudzas ikdienas preces: ziepes, veļas pulveri, kancelejas piederumus, burtnīcas un klades skolēniem, mobilo tālruņu priekšapmaksas kartes sev un bēr- niem, baterijas un citas lietas. Veic arī dažādus maksājumus. “Tagad laikus saņemam pasūtītās avīzes, man nāk “Miljons”, “Seičas”, “Rītdiena”, “7 sekretov”, “Praktiskais latvietis”, “Pavards”, Naša gazeta” un žurnāli “Dari pats”, “Rokdarbi”, stāsta Vita Muižniece. “Vīra mātei — “Ezerzeme”, “Vietējā”, programma. Ja likvidēs pastu, vai man pienesīs presi pie mājas? Neviens to nedarīs. Pastā pērkam žurnālus, krustvārdu mīklas, kalendārus, visu ko. Man divi skolas vecuma bērni, abiem ir mobilie te- lefoni, bez tiem nevar. Gaida autobusu, tas nenāk, zvana: “Mamma, ko darīt kājas nosalušas, autobusa nav?” Priekšapmaksas kartes pērku pastā. Centrā dzīvojošie vispār visas nepieciešamākās preces iegādājas pastā.”

Par savām mīļajām un atsaucīgajām pastniecēm — Ināru Moisenko un Ināru Vasiļevsku — ļaudis iestājas ar sirdi un dvēseli, jo tās izpilda visus lūgumus.

“Ja pati nevaru pēc zālēm aizbraukt, palūdzu pastnieci, kura man tās nopērk un atved,” asaras slaucīdama sacīja kāda sirma kundze. Tikšanās dalībnieki bija vienoti uzskatā: “Ja nodaļu slēgs, mums būs beigas, jo nepieskraidīsi uz Šķauni vai Ezerniekiem. Savu automašīnu pensionāriem nav, un, ja būtu, tad benzīns ir ļoti dārgs. Tikai mācību laikā, kad kursē skolēnu autobuss, varam reāli kaut kur nokļūt.”

Vēl viens aspekts, kālab cilvēki iestājas par pasta nodaļas saglabāšanu ir neregulāri kursējošais autoveikals. Gaidi un zīlē: cikos atbrauks, vai vispār atbrauks? Nevienam nerūp lauku dzīves ritms — vasarā šeit katra minūte dārga. Lopi, siens, dārzi, vārdu sakot, — darbs dzen darbu. Bet vasarā ir silti, savukārt ziemā vienīgā vieta, kur vecajiem ļaudīm patverties no sala, ir pasta nodaļa. Tā kā uz autoveikalu simtprocentīgi paļauties nevar, līdzīgas preces iedzīvotāji nereti iegādājas pasta nodaļā. Piemēram, kāda no sievietēm netērēja laiku gaidīšanai un veļas pulveri nopirka pastā, lai gan autoveikals to arī piedāvā.

Juris ROGA