Ceļojums pa “Zelta loku”

Šogad tika organizēts brauciens uz Maskavu un pa Krievijas “Zelta loka” pilsētām. Literāro kompozīciju konkursa dalībnieki Svetlana Sergejenko, Diāna Samule, Diāna Osipova, Viktors Zaviša, Aleksejs Piņajevs, Artūrs Samulis no Varavīksnes skolas gūt iespaidus devās 16. jūlijā. Skolēniem ceļojums sākās ar piedzīvojumiem. Tieši todien uz robežas sākās kravas automobiļu vadītāju protesta akcija. Vairākas mašīnas bloķēja ceļus, tāpēc arī autobuss ar ekskursantiem bija spiests stāvēt diezgan ilgi. Astoņpadsmit stundu bija nepieciešamas, lai tiktu līdz Maskavai. Taču megapoles iespaidi lika aizmirst nogurumu, un ceļojums sākās.

Ekskursanti vizinājās ar motorkuģi pa Maskavas upi, tīksminājās par krastmalām un skatiem uz visievērojamāko vietu — Kremli. Tad notika ekskursija uz Kristus Pestītāja dievnamu.

Šī baznīca kļuva par pieminekli krievu tautas varonībai 1812. gada karā. Tradīcija būvēt baznīcas par godu uzvarām karos Krievzemē pastāvēja sen. Vēl Jaroslavs Gudrais slaveno Kijevas Sofijas katedrāli pavēlēja uzcelt kauju vietā ar pečeņegiem, bet Ivans Bargais, godinot uzvaru pār Kazaņas hana valsti, Sarkanajā laukumā pavēlēja uzcelt Kazaņas dievmātes templi.

Tā celtniecība ieilga. Būvdarbi galīgi tika pabeigti tikai 1881. gadā. Tieši tad sākās dievnama apdares darbi un iekšējais apgleznojums. Kristus Pestītāja dievnamu būvēja visa Krievija, un šī celtne kļuva par tās slavas, ticības un diženuma iemiesojumu, daudzu vēsturisko notikumu liecinieci.

1931. gada 5. decembrī ievērojamā arhitekta Tona un daudzu slaveno mākslinieku un tēlnieku radīto iznīcināja sarkanie barbari. Jaunajai varai baznīca un ticība nebija vajadzīga. Bet par sirdsapziņu jaunajiem valdniekiem bija savs īpašs priekšstats.

1994. gada 31. maijā Maskavas vadība pēc vienošanās ar Maskavas Patriarhu pieņēma lēmumu par Kristus Pestītāja dievnama atjaunošanu. 2000. gada 19.augustā Patriarhs Aleksijs II iesvētīja atjaunoto dievnamu.

Pirmajā dienā iespaidu ekskursijas dalībniekiem bija atliku likām. Visu brīvo laiku viņi veltīja pastaigai pa Arbatu. To var saprast, jo Arbats ir Maskavas vecākā iela. Pirmo reizi tā minēta hronikās 1493. gadā. Pats nosaukums cēlies no arābu vārda “arbad”, kas nozīmē “piepilsēta”, jo tajā tālajā laikā par pilsētu tika uzskatīta tikai Kremļa teritorija. Bet Arbadā stāvēja austrumu tirgotāju karavānas.

Pašlaik Arbats ir Maskavas vēsturiskais centrs, pilsētas galvenā iela, tāpat kā Kurfirstendama Berlīnē vai Ņevas prospekts Pēterburgā. Arbats ir pazīstams ar ielu māksliniekiem un muzikantiem. Te atrodas tā saucamā “Coja siena”, kur pazīstamā muzikanta pielūdzēji atstāj mīlestības apliecinājumus savam elkam, bet muzikanti dzied viņa dziesmas.

Izstaigājušies, cik vien sirds kāro, mūsu ekskursanti devās uz viesnīcu “Tūrists”, kur viņi tika izmitināti.

Otrā diena sākās ar braucienu uz seno pilsētu Vladimiru. Šo pilsētu tālajā X gadsimtā nodibināja pats Kijevas kņazs Vladimirs Sarkanā Saule, tas pats, kurš kādreiz ieviesa kristietību Krievzemē. Apskatīja Vladimiras Kremli, Marijas Debesbraukšanas baznīcu, pastaigājās pie slavenajiem “Zelta vārtiem”, kur, kā vēsta sena leģenda, apslēpti Vladimiras kņazu dārgumi. Mūsu ekskursantus gaidīja senā Surzdaļa. Tālajā XXII gadsimtā pilsēta bija kņaza Jurija Dolgorukija (tā paša, kurš kādreiz nodibināja Maskavu) galvaspilsēta. Pastaigāja pa seno Kremli, apskatīja krievu koka arhitektūras šedevrus, klausījās zvanu skaņas.

Otrā ekskursijas diena bija tik piesātināta, ka uz vakara pusi mūsu ceļotāji atrada spēkus, lai tikai patīksminātos par Ostankinas televīzijas torni, pēc tam devās uz viesnīcu.

Ceļojuma trešā diena sākās ar Krievijas senā garīgā centra — Sergeja Trīsvienības klostera apmeklējumu. Klosteris, kuru XIV gadsimtā nodibināja Radoņežas Sergijs, laika gaitā kļuva par galveno garīgās izglītības un kultūras centru. Notikumiem bagāta ir klostera vēsture. Ne vienmēr bija mierīgi šajās vietās. Klostera iemītniekiem un brāļiem nācās aizstāvēties pret ienaidnieka pārspēku. Pastaigājušies pie Sergija Trīsvienības klostera sienam, iesmēluši svēto ūdeni līdzpaņemtajos traukos, ceļotāji devās tālāk. Otrā dienas daļa pilnībā bija veltīta Maskavai.

Vorobjovi gori, Lužņiki, Poklonnaja gora, Maskavas Sitija, Bagrationa tilts... Visa Maskava bija acu priekšā. Diena bija karsta. Tāpat kā daudzi maskavieši, mūsu ekskursanti paglabās no karstuma pie strūklakām, kuru Krievijas galvaspilsētā ir atliku likām. Zaudējuši spēkus, taču apmierināti ceļotāji atgriezās viesnīcā. Viņus gaidīja pēdējā, ceturtā ekskursijas diena. Kopš paša rīta ceļotāji devās uz slaveno Tretjakova galeriju. Tieši te viņi ieraudzīja glezniecības šedevru oriģinālus, tik labi pazīstamus pēc ilustrācijām mācību grāmatās. “Rīts priežu silā”, “Spēkavīri”, “Mednieki atpūtā”, “Meitene ar persikiem”, “Nevienlīdzīgās laulības”, “Ivans Bargais un viņa dēls Ivans”... Tik daudz šedevru vienkop, šķiet, ieraudzīsi tikai Ermitāžā...

Tretjakova galerijas vēsture sākas ar 1851. gadu, kad Tretjakovu ģimene nopirka māju Lavrušinas šķērsielā. 1856. gadā Pāvels Tretjakovs nopirka pirmās gleznas savai kolekcijai. Tas arī radīja sākumu viņa slavenajam gleznu krājumam. 1892. gadā Tretjakovs nodod savu unikālo krievu glezniecības kolekciju — Maskavas pilsētai. 1893. gadā masu apskatei tika atvērta “Pāvela un Sergeja Tretjakovu Maskavas gleznu galerija”. Tajā bija 1276 gleznas, 471 zīmējums un 10 Krievijas meistaru skulptūras.

Tretjakova galerijas ēkā Lavrušinas šķērsielā savākta XIX - XX gadsimta sākuma krievu mākslinieku (I. Kramskoja, I. Repina, V. Surikova, I. Šiškina, V. Vasņecova, M. Vrubeļa, V. Serova) gleznu kolekci-ja. Senkrievu mākslas nodaļā sakopotas gan nezināmo, gan zināmu XII - XVII gadsimta ikonu gleznotāju svētbildes.

Ekskursija beidzās ar Kremļa apskati. Aplūkojuši Krievijas galvaspilsētas sirds ievērojamākās vietas, nofotografējušies pie Cara lielgabala un Cara zvana, mūsu ceļotāji devās uz mājām.

Atpakaļceļā nekādu piedzīvojumu nebija. Jautri, apmierināti un veseli mūsu vecāko klašu audzēkņi atgriezās mājās. Mūsu sarunas beigās ekskursijas dalībnieki palūdza pateikties krievu valodas un literatūras skolotāju asociācijas pedagogiem. Īpašu pateicību viņi lūdza nodot Varavīksnes krievu valodas un literatūras skolotājai Nadeždai Grebjolkinai, galvenajai iniciatorei, organizētājai un visu literāro un dramatisko kompozīciju scenāriju autorei skolā.

Esmu pārliecināts, ka Maskava, Vladimira, Suzdaļa, Sergijeva priekšpilsēta vēl ilgi saglabāsies mūsu vecāko klašu audzēkņu atmiņā...

Andrejs JAKUBOVSKIS