Onkologu padomi: Ilgam un veselīgam mūžam

Pasaulē aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ļaundabīgo audzēju primārajai profilaksei, tas ir, vēža slimības novēršanai, ievērojot veselīgu dzīves veidu. Uzskata, ka tas var pasargāt no aptuveni 30 procentiem ļaundabīgo audzēju. Ko īsti saprot ar šo jēdzienu “veselīgs dzīvesveids”? Pirmkārt, tas ir augļiem un dārzeņiem, šķiedrvielām, pākšaugiem un piln-graudu produktiem bagāts uzturs ar pavisam nelielu tādu produktu patēriņu kā dzīvnieku tauki, stipri sacepta, grilēta, uz atklātas liesmas cepta gaļa, kā arī žāvēta vai kūpināta gaļa un zivis. Tāpat nav vēlama arī sālītu, konservētu produktu un konditorejas izstrādājumu lietošana.

Pie veselīga dzīvesveida pieder arī fiziska aktivitāte un sporta nodarbības, normāla ķermeņa svara uzturēšana. Amerikāņu pētnieki uzskata, ka aptaukošanās ir viens no svarīgākajiem vēža slimības riska faktoriem. Tāpat liela loma ir arī hroniskiem iekaisumiem. Tie noteikti ir jāārstē, jo hronisks iekaisums jebkurā orgānā var sekmēt audzēja attīstību tajā, un ļaundabīgā pārvērtība notiek visos orgānos vienādā bioloģiskā mehānisma ceļā.

Veselību saglabāt palīdz arī pozitīvas emocijas, turpretī stress — liels negatīvs psihoemocionāls kairinājums — atstāj nevēlamu iespaidu uz visu cilvēka organismu un veicina dažādu somātisku jeb fizisku slimību attīstību.

Jāizvairās arī no pārmērīgas uzturēšanās saulē. Sauļošanās un it sevišķi saules apdegumi var veicināt saslimšanu ar ādas vēzi un melanomu (ļoti agresīvu ādas pigmentaudzēju). Ne mazāk bīstama kā cepināšanās dabiskajā saulē ir sauļošanās solārijos. Satraucošs ir fakts, ka katru mēnesi 1-2 cilvēki nonāk Valsts Apdegumu centrā ar nopietniem, solārijos iegūtiem apdegumiem.

Ļoti nopietns riska faktors saslimšanai ar vēzi ir smēķēšana. Tā veicina gandrīz visu ļaundabīgo audzēju rašanos, bet it sevišķi svarīga nozīme tai ir plaušu vēža un balsenes vēža, kā arī citu augšējo elpceļu audzēju attīstībā, sākot jau no deguna un mutes dobuma.

Smēķētāju risks saslimt ar plaušu vēzi, salīdzinot ar cilvēkiem, kas nekad nav smēķējuši, pieaug līdz pat 15 reizēm vīriešiem un 10 reizēm sievietēm. Saslimšanas risks palielinās proporcionāli dienā izsmēķēto cigarešu skaitam un smēķēšanas ilgumam gados. Atmetot smēķēšanu, šis paaugstinātais risks sāk krasi samazināties, ja bez tabakas lietošanas pagājuši 5 gadi un vairāk. Plaušu vēža risks pēc 20 gadiem kopš smēķēšanas pārtraukšanas ir gandrīz tikpat mazs kā cilvēkiem, kas nekad nav smēķējuši.

Svarīgs riska faktors ir arī vecums, kurā uzsākta regulāra tabakas lietošana. Cilvēkiem, kas smēķēt sākuši pirms 15 gadu vecuma, plaušu vēža risks ir četrkārt vai pieckārt augstāks nekā tiem, kam smēķēšana kļuvusi par ieradumu pēc 25 gadu vecuma. Jāpiebilst arī, ka plaušu vēža risks ir par 40 - 50 procentiem zemāks to smēķētāju vidū, kas lieto cigaretes ar pazeminātu darvas un nikotīna saturu, ja salīdzina ar citiem smēķētājiem.

Visā pasaulē 31. maiju atzīmē kā “Dienu bez tabakas”. VSIA “Rīgas Austrumu slimnīca” sadarbībā ar Veselības veicināšanas valsts aģentūru un Pfizer Luxembourg SARL (Nicorette) atbalstu šajā dienā rīkoja pasākumu “DZĪVS bez cigaretes”.

Cīņā par mirstības samazināšanu no vēža liela nozīme ir arī tā sauktajai sekundārajai profilaksei, kad pacientiem ar nolūku atklāt ļaundabīgo audzēju pavisam agrīnās stadijās regulāri tiek veikti noteikti izmeklējumi, kaut arī nav pilnīgi nekādu slimības pazīmju. Tas nepieciešams tādēļ, ka sākotnējās stadijās lielākā daļa audzēju neizraisa nekādus manāmus veselības traucējumus, bet, ja vēzi atklāj laikus, to var sekmīgi izārstēt. Pilnīgi izveseļojas aptuveni 90 procenti pirmajā stadijā ārstēto slimnieku.

5. pielikums Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” paredz vairākus profilaktiskos izmeklējumus, kas var palīdzēt savlaicīgi diagnosticēt onkoloģiskās slimības. Tā ir ģimenes ārsta veiktā vispārējā veselības pārbaude, kas ietver arī tādus onkoloģijā svarīgus izmeklējumus kā ādas un gļotādu apskate, mutes dobuma apskate, kakla, padušu, cirkšņa limfmezglu apskate un palpācija jeb iztaustī-šana. Paredzēta arī krūšu dziedzeru apskate un iztaustīšana, taisnās zarnas un tai pieguļošo orgānu palpācija pēc 50 gadu vecuma, kā arī ginekoloģiskā izmeklēšana sievietēm reizi gadā.

Reizi trijos gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem jāveic dzemdes kakla tā sauktās onkocitoloģiskās uztriepes izmeklēšana. Tā ir analīze agrīnai dzemdes kakla vēža diagnosticēšanai. Onkocitoloģisko uztriepi speciālists apskata zem mikroskopa un var konstatēt, vai dzemdes kakla šūnas nav skārušas ļaundabīgas pārvērtības. Pie ginekologa atbilstošās vecuma grupas sievietes visā Latvijā var vērsties pēc savas iniciatīvas bez ģimenes ārsta nosūtījuma, un šis profilaktiskais izmeklējums viņām ir par brīvu. Nav jāmaksā arī pacienta iemaksa.

Lai agrīni atklātu krūts vēzi, sievietēm vecumā no 50 - 69 gadiem reizi divos gados jāveic mammogrāfija — krūšu rentgenoloģiskā izmeklēšana. Nosūtījumu uz šo profilaktisko pārbaudi var dot tikai ģimenes ārsts. Sievietes nedrīkstētu aizmirst arī krūšu pašizmeklēšanu reizi mēnesī un to, ka vienreiz gadā krūtis ir jāapskata un jāiztausta ārstam.

Vēl jāpiemin slēpto asiņu izmeklēšana fecēs reizi gadā pacientiem vecumā no 50 gadiem ar nolūku savlaicīgi diagnosticēt taisnās un resnās zarnas vēzi.

Katram Latvijas iedzīvotājam būtu jāzina, ka saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1046 no šā gada 1. janvāra ir mainīta pieejamība pie speciālistiem. Piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā var pieņemt pacientu tikai tad, ja viņš ir reģistrējies pie ģimenes ārsta un aizpildījis pacienta reģistrācijas kartiņu, kurā jāparakstās gan viņam pašam, gan ģimenes ārstam. Ja ģimenes ārstam ir pāri par 2000 pacientu, viņš var jaunus pacientus vairs nereģistrēt. Tad cilvēkam jāmeklē cits ģimenes ārsts vai jāzvana uz Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūru (VOVAA) pa bezmaksas tālruni 8001234, lai uzzinātu, kur vēl ir kāds ģimenes ārsts, kas nav pilnībā noslogots. Ja cilvēks nav reģistrējies pie ģimenes ārsta, speciālistiem viņa aprūpi VOVAA neapmaksā, un specializētā iestāde par šo darbu nesaņem pilnīgi neko. Tāpēc nereģistrētos pacientus Latvijas Onkoloģijas centrā pieņem tikai par maksu, un šādiem pacientiem jāmaksā arī par visiem tālākajiem izmeklējumiem. Ja cilvēks nevar to samaksāt, viņam vienīgā izeja ir tomēr reģistrēties pie ģimenes ārsta. Ar nereģistrētajiem pacientiem ļoti bieži rodas konflikta situācijas, bet Onkoloģijas centra darbinieki uzskata, ka katram Latvijas iedzīvotājiem jāpilda arī pienākums pret valsti, ja grib saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi.

Vēl jāpiebilst, ka Latvijas Onkoloģijas centrs ir valsts iestāde, un, ja ģimenes ārstam, ginekologam vai citam speciālistam nav līguma ar VOVAA, viņu nosūtītajiem pacientiem Onkoloģijas centrs var piedāvāt tikai maksas pakalpojumus, jo šo pacientu aprūpi VOVAA iestādei neapmaksā. Tāpēc iedzīvotājiem, reģistrējoties pie ģimenes ārsta, ir jāuzzina, vai ģimenes ārstam ir līgums ar VOVAA.

Jāpiemin arī, ka visi bezmaksas profilaktiskie izmeklējumi attiecas tikai uz tiem iedzīvotājiem, kas ir aktīvi reģistrējušies pie ģimenes ārsta.

Ļoti nopietna problēma Latvijā ir lielā ļaundabīgo audzēju ielaistība, kuras galvenais cēlonis ir novēlota pacientu vēršanās pie ārsta. 2006. gadā kopumā ļaundabīgie audzēji savlaicīgi I un II stadijā tāpat kā 2005. gadā ir konstatēti tikai 41,9 procentos gadījumu. Tas nozīmē, ka tuvu 60 procentiem onkoloģisko slimnieku audzējs atklāts tikai tad, kad slimība jau ir tālu progresējusi. Visbēdīgākais ir fakts, ka ielaisti tiek daudzi tā saukto vizuālo lokalizāciju audzēji, kurus ārsts viegli var konstatēt ar parastu pacienta apskati un noteiktu orgānu iztaustīšanu. Pie vizuālajām lokalizācijām pieder mutes dobuma, lūpas, ādas, taisnās zarnas audzēji, sievietēm ārējo dzimumorgānu un maksts audzēji, dzemdes kakla, kā arī krūts dziedzeru vēzis. 2006. gadā vizuālo lokalizāciju ļaundabīgie audzēji kopumā 27,3 procentiem slimnieku ir atklāti III un IV stadijā, ko uzskata par jau ielaistiem audzējiem. 2005. gadā šis rādītājs bija nedaudz lielāks — 28,9 procenti. Liels ielaistības procents ir taisnās zarnas vēzim (50,5%), krūts vēzim (33,4%) un dzemdes kakla vēzim (44,1%). Visi šie slimnieki būtu varējuši līdz šim smagajam stāvoklim nenonākt, ja viņi laikus veiktu profilaktiskos izmeklējumus.

Mūsu cilvēki bieži vien cīnās ar ekonomiskām grūtībām un aizmirst savu veselību. Bet tie nav tukši vārdi, ka veselība ir dārgākā manta. Onkoloģijā daudzreiz ielaistas slimības gadījumā arī bagātība nelīdz. To derētu atcerēties ikvienam.

Laura KLIMKĀNE, onkoloģe, Rīgas Austrumu slimnīcas veselības veicināšanas speciāliste