Eiropa un vienlīdzība Spānijas saulē

Uz Spāniju braucām projekta “Europe and Equality” (”Eiropa un Vienlīdzība”) laikā, un tajā piedalījās pārstāvji no Latvijas, Spānijas, Rumānijas, Itālijas un Turcijas. Latviju pār-stāvējām mēs, Krāslavas ģimnāzijas angļu kluba “Lingua” biedri (kopā 8 cilvēki). Projekta koordinatore Latvijā — angļu kluba vadītāja ir Ligija Kolosovska.

Galvenais mērķis bija dalīties zināšanās un viedokļos par projekta tēmu — vienlīdzību. Tika organizētas dažādas diskusijas, spēles, rādītas filmas, kas veicinātu vienlīdzības tēmas izpratni jauniešu vidū. Pirmkārt, noskaidrojām, kas tad ir vienlīdzība, kā tā izpaužas mūsdienu Eiropā, kādas “rakstītās” cilvēktiesības aizstāv vienlīdzību u.tml., otrkārt, dalībnieki prezentēja situāciju savā valstī. Tika apspriesta gan dzimuma, rasu, tautības, gan arī cita veida vienlīdzības problēmas.

Vakaros dalībniekiem bija jāprezentē savas valstis. Negribu lielīties, bet Latvijas prezentācija acīmredzami bija visdaudzveidīgākā. Mēs gan dziedājām, gan dejojām, gan iesaistījām pā-rējos dalībniekus latviešu rotaļās, gan pastāstījām interesantus faktus par savu dzimteni un piedāvājām viņiem latviešu tradicionālos gardumus: tādus kā maizes zupu, gurķus ar medu, “Laimas” saldumus u.c.

Izņemot aktivitātes, kas saistītas ar projekta tēmu, mums bija iespēja izbaudīt karsto Spānijas sauli, +40° C, kamēr Latvijā bija divreiz vēsāk, varenos kalnus, brīnumainos magoņu laukus un citus dabas jaukumus. Par priekšrocību uzskatām to, ka dzīvojām pāris kilometrus no pilsētas El Escorial, kas uzcelta karaļa Filipa II valdīšanas laikā — viens no lielākajiem un pazīstamākajiem reliģiozajiem centriem Spānijā. Tieši tāpēc mums bija iespēja ne tikai ķert saules starus un tvert zelta iedegumu, bet arī apskatīt vēsturiskās vietas.

Divas pilnas dienas pavadījām galvaspilsētā Madridē. To vislabāk raksturo iespaidīgie pilsētas laukumi, brīnišķīgie parki un Prado muzejs — lielākais mākslas kolekcijas sakopojums Spānijā, ko nevarējām palaist garām. Apskatījām slavenāko spāņu mākslinieku El Greko, Velaskesa un Goijas darbus. Madridē mums notika foto konkurss — bija jāatrod un jānofotografē konkrētas vietas un kultūras pieminekļi. Pēc tam salīdzinājām, kura grupa ir atradusi vairāk vietu un nofotografējusi tās visprecīzāk. Šī aktivitāte veicināja mūsu orientēšanos galvaspilsētā, kur dzīvo 3 miljoni cilvēku.

Taču īpašo spāņu atmosfēru tikpat labi var izjust arī mazākās pilsētiņās. Mēs apmeklējām divas mazpilsētas - Salamanku un Segoviju. Segovija ir slavena ar savu iespaidīgo romiešu akveduktu, kas, manuprāt, arī bija viena no skaistākajām vietām, ko apmeklējām.

Spānija jau sen bija viena no manām sapņu zemēm. Es to iekaroju, un Spānija iekaroja mani. Abpusēji. Pēc brauciena spāņu saulainā zeme man asociējas, pirmkārt, kā jau iepriekš minēju, ar sauli, kalniem un magonēm. Otrkārt, ar nesteigšanos. Pilnīgs pretstats mūsu izpratnei par to, kā pasaule iekārtota. Nevis steigties, lai paspētu visu, daudz un laikā, bet gan nesteigties, jo… būtībā tam nav nekādas jēgas. Tā vienkāršāk, un viss. Spāņiem raksturīga siesta — dienas karstākās stundas (apmēram no plkst. 13 līdz 18), kad viņu darba pasaulē iestājas pārtraukums. Laiks atelpai, atveldzējumam un miegam. Mums nebija grūti tam pielāgoties, vienīgais — dažkārt pat nebija, kur nopirkt ūdeni, jo visi veikali un uzņēmumi ciet bez izņēmuma. Vaļā paliek vienīgi bāri un kafejnīcas, kur tūristiem iegriezties. Tomēr spāņus var saprast, jo tādā karstumā patiešām ir ļoti grūti kaut ko iesākt.

Tā jau ir, ka mums jāpielāgojas laika apstākļiem, kuros dzīvojam, un jāatrod labākais, ko varam iegūt. Spānijā izbaudījām saulē nogatavojušos sulīgos persikus, mandarīnus, nektarīnus u.c. augļus, kuri tur noteikti garšo daudz labāk un svaigāk nekā tad, kad nonāk līdz Latvijai.

Saulaini ir arī paši spāņi — viņi ir atvērti un nežēlojot dala savus smaidus gan pazīstamiem, gan nepazīstamiem. Gan metro, gan jebkur citur, kur mums bija nepieciešama palīdzība, spāņi, paši nāca klāt un jautāja, kā var izpalīdzēt. Viņi ir mierīgi un atbrīvoti. Sie-vietes — eleganti glābās no karstuma ar vēdeklīšiem, bet vīrieši nežēloja rozes un komplimentus, ieraugot gaišmatainās latvietes.

Spānija ir skaista zeme. Tvert karsto Spānijas sauli, iededzināt svecīti kādā no katedrālēm, izbaudīt spāņu mākslu, mūziku un dejas — šaubu nav, ka šī valsts atradīs ceļu uz katra sirdi.

Inga PIZĀNE