Lai dzīvo divritenis!

VelomaratonsDodoties lietū uz Lietuvu, kur notika noslēguma velomaratons, es lūdzu debesīm tikai vienu, lai starta laikā spīdētu saulīte. Visos sīkumos es atceros pagājušā gada augusta velobraucienu pa Rāzna ezera krastiem, kad tūristiem uz riteņiem nācās demonstrēt lielu neatlaidību: lietus lija bez mitas. Taču pat “apcirptā” sporta pasākumu programma nespēja sabojāt otro draudzības svētku noskaņu. Toreiz Lietuvas pārstāvis, pārņemot stafeti, vai nu pa jokam, vai nopietni skaļi paziņoja: “Nākamgad mēs garantējam teicamu laiku.” Šie vārdi izrādījās pravietiski. Ignalinas festivālā bija sauss laiks! Gluži kā pēc pasūtījuma svina pelēkie mākoņi izklīda, tiklīdz pilsētas parkā izauga raiba telšu pilsētiņa. Kad mēs sākām kravāt mugursomas atpakaļceļam un salikām divriteņus piekabē, atkal sāka smidzināt lietus, kas kļuva par šī gada Baltijas jūlija galveno pazīmi. Pirmā draugu tikšanās, kas notika Glubokojes rajonā, arī neiztika bez debesu kristībām, taču toreiz noskaidrojās galvenais: tūristu divriteņi no dubļiem nebaidās.

“Velomaršrutu tīkla attīstīšana Baltijas ezeru zemē” ir Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas kopīgais projekts, kas tiek realizēts, īstenojot programmas Interreg III A un TACIS. Laiks parādīja, ka kaimiņvalstis, kuras izdarīja akcentu uz velotūrisma attīstību, šajā salīdzinoši īsajā laikā uzkrāja nepieciešamo pieredzi. Iznākumā katrā no trim partnervalstīm jau darbojas aizraujoši sporta un izziņas velomaršruti, kas pilnībā atbilst mūsdienu Eiropas tendencēm. Autotransporta pārpilnības, draudošas enerģētiskās krīzes un ekoloģisko problēmu padziļināšanās laikmetā bezmotora divriteņu transports aizvien drošāk izkonkurē “mersedesus”, “fordus” un “hondas”. Vārdu sakot, lai dzīvo divritenis!

Trešā starptautiskā velomaratona programmā, kas apstiprināts ar Eiroreģiona ezeru zeme padomes lēmumu, tā arī ierakstīts: “Galvenais mērķis ir popularizēt velotūrismu un divriteni kā pārvietošanās līdzekli un aktīvo sporta veidu nodarbības, iepazīšanās ar apkārtni un ievērojamām vietām.”

Ignalinas novads ir radniecīgs Krāslavas novadam: pakalni, nelieli meži, ezeri. Tāpēc pirmās dienas velomatonam bija izziņas un sporta raksturs. Visi dalībnieki, bet tie bija 260 velotūristi no 20 komandām, sākumā nesteidzoties iepazinās ar trasi un tīksminājās par dabas skaistumu, bet jau pēc tam sāka virmot sporta kaislības. Uz sešu kilometru distances starta šķēršļotā apvidū izbrauca visi velomaratona dalībnieki, taču tiesneši fiksēja tikai labākos četrus katras komandas rezultātus.

Gan velobraucēju festivāla atklāšana, gan velomaratona starts ir aizraujošs skats. Jaunība, sportiskais azarts un spilgtie tērpi ar Eiropas simboliku, par ko parūpējās starptautiskā projekta organizētāji. Krāslavas komanda (bet tie bija 16 velobraucēji) izskatījās ļoti efektīgi. It īpaši Kombuļu pārstāvji Ilmārs un Gunta Čižiki, Ainārs Dzalbs, Ilze Stoponiša, Vineta Plinta, Inga Pudnika... Neuzticoties debitantiem, sporta cīņā metās visu velomaratonu dalībnieces Tatjana Kozačuka un Sanita Karpoviča. Kā vien spēja, centās arī līdzjutēji Dzintars Utāns, Sandra Arsoba, Inga Paskačima, Svetlana un Ilona Roščinas, kā arī Laila Vilmane. Un, protams, Ināra Dzalbe, projekta vadītāja.

Vērojot no malas, es neviļus pamanīju, ka velomaratona saimnieki bija sagatavojuši startiem profesionālus sportistus. Tieši ar šo apstākli var izskaidrot Ignalinas velobraucēju spīdošo uzvaru gan Latvijas, gan Lietuvas trasēs. Visas pārējās komandas pārstāvēja tautas tūrisma klasi. Tādējādi velomaratons noteica pirmās dienas uzvarētājus šādā kārtībā: Ignalina, “Latvijas valsts meži” un Globokojes komanda no Baltkrievijas. Sacīkšu favorīti saņēma piemiņas medaļu komplektus.

Otrās dienas sporta sacensībām bija izklaidējošs raksturs. Katru komandu pārstāvēja pa vienam stiprā un daiļā dzimuma sportistam. Mūsu rajona godu aizstāvēja Ainārs Dzalbs un Sanita Karpoviča. Pirmo reizi nokļuvis smailītē, mūsu duets skaisti pārvarēja ūdens joslu, pēc tam pārsēdās uz divriteņiem. Taču konkurence bija ļoti nopietna...

Otrās dienas uzvarētāju apbalvošanas laikā atkal pirmo goda pjedestāla pakāpienu ieņēma Ignalinas sportisti, viņiem sekoja Verhņedvinskas pārstāvji, par bronzas medaļu ieguvējām kļuva uzreiz trīs Latvijas komandas: Aglona, “Latvijas valsts meži” un Līvāni. Toties III starp-tautiskā velomaratona nobeiguma pasākumā ļoti skaļi izskanēja Krāslavas vārds. Pirmo reizi triju valstu velobraucēji ieraudzīja Ilzi Stabulnieci. Te jānorāda, ka viņas un Ināras Dzalbes kopīgā ideja tika realizēta lieliskajā starptautiskajā projektā. Patīkami ģimenes apstākļi neļāva Ilzei piedalīties divos maratonos. Arī uz trešo viņa tik tikko paspēja: aizkavēja vides ministrs Raimonds Vējonis, kurš visai svarīgā sakarā apmeklēja zirgu sētu “Klajumi”.

Uzrunājot triju valstu velotūrisma attīstības entuziastus, Ilze sacīja: “Visu šo laiku es uzmanīgi vēroju Krāslavā tapušā projekta realizēšanas gaitu, bet uz divriteņa sēdos tikai pirms nedēļas, lai sagatavotos noslēguma maratonam. Atzīšos godīgi: man tagad ir divi vaļasprieki — zirgi un divritenis. Tāpēc varu salīdzināt. Jātniekam ir mazliet vieglāk, reizēm viņa vietā domā gudrais zirgs, bet velobraucējam jādomā pašam. Komfortablāks ir tas sēdeklis, kas zirgam mugurā. Toties divritenis nav jābaro, taču jāatceras sakāmvārds: “Kā jūgsi, tā brauksi”. Esmu laimīga, ka vēl netālā pagātnē iluzoriska ideja guvusi realizētā veloprojekta aprises par prieku visu gadagājumu cilvēkiem. Tālāk no pilsētas trokšņa un datoriem, tuvāk dabai! Tas bija tikai sākums, kuram noteikti būs turpinājums. Jaunas idejas jau dzimst!”

Krāslavas lieliskā un enerģiskā komanda apbalvota ar speciālu piemiņas kausu. To gaida starptautiskā veloprojekta pēdējais pasākums — rudens konference.

Aleksejs GONČAROVS