Piektā svētku diena

Makšķernieku svētki

NeptūnsPēc dīvainas ģeogrāfisko apstākļu sakritības Dagdas ezers pieder Asūnes pagastam. Turpretim pilsētnieki, dabiski, ezeru, kas pieplok pilsētai, uzskata par savu. Tieši uz šī ezera arī notika Dagdas makšķernieku svētki, kas bija veltīti pilsētas jubilejai. Vēl pirms sacensību sākuma daudzi skeptiķi apgalvoja, ka ezerā esot ļoti maz zivju un nebūšot nekāda loma... Taču atradās 22 entuziasti, kuri piedalījās sacensībās “Dagdas lielā līdaka-2007”. Atbilstoši sacensību noteikumiem tika ieskaitītas tikai līdakas, kuru ga-rums bija ne mazāks par 50 centimetriem.

Sacensību dalībnieki makšķerēja no plkst. 6.00 rītā līdz 12.00 dienā. Pievīla laika apstākļi. Nevar sacīt, ka tie būtu pavisam slikti, taču mainīgi. Šādā laikā diža cope nav gaidāma. Tomēr, kad pienāca laiks nosvērt lomus, komisijai tika uzrādītas divas līdakas. Anatolija Špaka noķertā zaļsvārce svēra 780 gramus, bet Anatolija Čapkeviča loms bija 1,150 kg. Diemžēl veiksme vairāk neuzsmaidīja nevienam. Sacensību uzvarētājs saņēma makšķerēšanas piederumu veikala dāvanu karti 30 latu vērtībā, otrās vietas ieguvējs — tādu pašu karti 20 latu vērtībā. Mēs nolēmām iepazīties ar sacensību uzvarētāju.

Anatolijs Čapkevičs dzimis Krāslavā, pabeidzis skolu Dagdā, pašlaik strādā Daugavpilī probācijas dienesta pārvaldē. Pabeidzis universitāti, pašlaik studē maģistrantūrā. Ar makšķerēšanu aizraujas kopš bērnības. Pavasarī uz Dagdas ezera noķēra 7 kg 200 g smagu līdaku! Viņš uzskata, ka šādas sacensības ir ļoti derīgas, jo pievērš sabiedrības uzmanību zivsaimniecības stāvoklim rajonā. Anatolijs sūrojās, ka makšķernieku sacensības notika piektdien. Sestdien dalībnieku būtu bijis ievērojami vairāk.

Makšķernieku sacensības beidzās. Dodamies tālāk.

Amatnieku gadatirgus

Pilsētas skvērā tajā pašā laikā notika gadatirgus. Te pulcējās amatu meistari no visdažādākajām vietām, lai piedāvātu pilsētniekiem un pilsētas viesiem savas vislabākās preces. Kā tik te nebija!

Savus izstrādājumus bagātīgā klāstā piedāvāja keramikas meistari. Rosīga bija tirgošanās ar tekstilizstrādājumiem un vilnas izstrādājumiem, gara pircēju rinda izveidojās pēc Aglonas maizes. Daži tirgojās ar pašu darinājumiem. Te pat raibs metās gar acīm. No saknītēm un zariņiem darinātās figūriņas, no gliemežvākiem un dzintara gabaliņiem — dekoratīvie panno, neparastās vāzes, siksnas, sakas...

Gadatirgū savus izstrādājumus piedāvāja invalīdu brālība “NEMA”.

Populārs bija kalēja stūrītis. Te varēja redzēt šodien tik reto meistaru, iegādāties viņa ražoto produkciju. Bet galvenais bija pašam personīgi izkalt piemiņai jubilejas medaļu ar Dagdas ģerboni priekšpusē.

Tirdzniecība bija rosīga. Lai gadatirgus apmeklētāji negarlaikotos, viņiem tika organizēta viktorīna, kur balvas piedāvāja viens no Dagdas pilsētas jubilejas sponsoriem — firma “Dzintars”, centās arī koncerta dalībnieki tepat pilsētas skvērā. Publiku izklaidēja Dagdas pensionāru biedrības kolektīvs un lauku kapela “Dagdānieši”.

Ap pusdienlaiku gadatirgus rosība norima. Apmierinātie pircēji nesa mājās iegādātos suvenīrus. Apmierinātie pārdevēji skaitīja peļņu un lika kopā nepārdotās preces. Skatīsimies tālāk...

Sporta svētki

Dagdas ezera krastā, tur, kur atrodas pilsētas pludmale, visu dienu risinājās sacensības. Bērni spēlēja tautas bumbu, bet pieaugušie izmēģināja spēkus pludmales volejbolā. Pavisam sacensībās pludmales volejbolā piedalījās 7 vīru un 4 sieviešu komandas. Piedalījās ne tikai Dagdas sportisti, bet arī Krās-lavas, Ezernieku komandas un viena Rīgas meiteņu izlases komanda. Sīvā un ilgā cīņā (turnīrs turpinājās bezmaz 7 stun-das) uzvarēja Ezernieku komanda (vīrieši) un Dagdas jauniešu komanda (jaunietes).

Pa to laiku jau tuvojās vakars. Bet plkst. 18.00 bija paredzēts dienas pēdējais pasākums, kam bija jānotiek Lubānas pilskalnā.

Vakars pilskalnā

27. jūlija vakarā pilskalnā sāka pulcēties pilsētnieki. Programma solīja sacensību uzvarētāju apbalvošanu, izklaides, alu un zivju zupu.

Viss sākās ar folkloras kopas “Olūteņi” uzstāšanos. Kamēr pilsētnieki un pilsētas viesi pulcējās un gatavojās jautrajam pasākumam, folkloras kopas meistares publikas acu priekšā uz ugunskura vārīja sieru, vienlaikus komentējot savu darbību un neslēpjot receptūras īpatnības. No 6 litriem izejvielas iznāca pavisam neliels siera ritulītis, kuru nolika zem sloga un atstāja nogatavināties. Iznāca programmas “Kulinārijas šovs!” Dagdas variants. Lieliski iekārtotajā pilskalna skatu laukumā rosījās kapela “Dagdānieši”. Un te pēkšņi parādījās Latgales ezeru un upju valdnieks Neptūns. Jāsaka, ka negaidītais viesis bija lieliskā omā. Viņš apsveica, aicināja riņķadancī, rotaļās un konkursos, apbalvoja visu sacensību uzvarētājus... Laiks aizritēja pilnīgi nemanot. Ugunskuri, kas dega kalnā, radīja mājīguma un noslēpumainības gaisotni. Te arī zivju zupa bija gatava. Publiku izklaidēja kapela un folkloras kolektīvs. Alus tikai vairoja jautrību un bezrūpību. Piektā svētku diena tuvojās nobeigumam.

Pēcvārds

Visos svētku pasākumos piedalījās pilsētas tēvi. Viņi gan klusi parādījās, gan tāpat klusi pazuda. Kā jau viesmīlīgi saimnieki viņi pārbaudīja, vai viss ir savā vietā, vai visiem ir labi un jautri. Esmu pārliecināts, ka viņi varēja būt apmierināti ar svētkiem. Pat nestabilais laiks nespēja mazināt Dagdas iedzīvotāju vēlmi nosvinēt savas jaunās pilsētas jubileju.

Uz Dagdas ģerboņa attēlots Fenikss — mistiskais putns. Neskaitāmi daudz reižu tas gāja bojā un atkal atdzima. Tas ir mūžīgās dzīves simbols.

15 gadu — tas ir jaunības vecums. Ēģiptieši uzskatīja, ka Fenikss dzīvo 500 gadu... Tad tas nodzied savu dziesmu, iet bojā, lai atdzimtu no jauna... Kāpēc es to rakstu? Vienkārši esmu pārliecināts, ka Dagdai jādzīvo ļoti daudz gadu. Un ceru, ka tie būs veiksmes, izaugsmes un uzplaukuma gadi. Sveicu svētkos!

Andrejs JAKUBOVSKIS