Dagda, kura ir plaši pazīstama kā viena no vissakoptākajām Latvijas pilsētām, atjaunotās valsts neatkarības gados iemācījusies organizēt ļoti skaistus svētkus, no kuriem galvenā ir Annas diena.
Turpretim šogad vasaras svētki arī veltīti jubile-jai: pilsētai apritējis 15 gadu. Svētku pasākumu organizētāji piedāvā Dagdas iedzīvotājiem sešu dienu programmu!
Pirmdiena noritēja ar devīzi “Dagdas vēsturei”, bet par programmas “naglu” kļuva fotomākslinieka Pjotra Murāna izstādes atklāšana. Tā ir septītā meistara mākslinieciskā ekspozīcija, ar kura jaunradi iepazinās fotomākslas cienītāji ne tikai Dagdā, bet arī Aglonā un Preiļos, Daugavpilī un Krāslavā. Pilnīgi loģiski, ka aizrautīgo cilvēku Pjotru Murānu domes deputāti nosauca piecu jubilejas prēmijas pretendentu skaitā.
Pilsētas čaklāko darba darītāju godināšana notika jau otrdien ar devīzi “Dagdas izaugsmei”.
Svinīgo pieņemšanu vadīja domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts un viņa vietnieks Viktors Petrovskis. Pirmā apbalvojumu par ilggadīgu darbu Dagdas vidusskolas koru kolektīvu vadīšanā saņēma skolotāja Dzintra Orole. Saņemot no mēra atzinības rakstu un aploksni, Dzintra Orole bija aizkustināta. Tik emocionāls noskaņojums izskaidrojams ar to, ka tieši šajā zālē, kur notika svinīgā ceremonija, tālajā 1965. gadā sākās skolas jaunās kordiriģentes karjera. Tā cēsiniecei Dagda kļuva par otro dzimteni, taču Dzintra Orole ne bez lepnuma saka, ka viņas vecākiem esot Latgales saknes. Tajā ziņā, ka Dagda sen ir kļuvusi par Latgales mazo kultūras centru, bez šaubām, ir liels izglītības sistēmas radošās darbinieces nopelns.
Par Dagdas priekšzīmīgu sakoptību laikraksts “Ezerzeme” stāsta pastāvīgi. Ar gadiem labiekārtošanas procesi tikai paplašinās. Par to jāpateicas dārzniecei Egitai Pauliņai, kurai pasniegts apbalvojums par Dagdas pilsētas vizuālā tēla veidošanu. Kā noskaidrojās, Egitas stāžs jaunajā amatā ir tikai divarpus gadi. Izrādījās, ka viņa nemaz nav dzimusi Dagdā, viņas dzimtene ir Ezernieki. Dot savu ieguldījumu jaunajā plaukstošā pilsētā — šis uzdevums nav no vieglajiem, taču Egitai tas izdevies. Mulsi apbalvojumus saņēma arī sētnieks Jevgēnijs Semjonovs par centību Dagdas pilsētas ielu sakopšanā. Vēlāk pašvaldības uzņēmuma “Pilsētsaimniecība” strādnieks man teica: “Es negaidīju tādu godu. Nekad dzīvē neesmu ieņēmis augstus amatus, jo esmu no darba cilvēkiem. Vienkārši vecāki man iemācīja veikt jebkuru darbu pēc labākās sirdsapziņas, bet citādi es strādāt neprotu. Paldies tiem, kuri pama-nīja mana pieticīgā darba rezultātus.”
Pie svētku galda pilsētas mērs sirsnīgi pateicās uzņēmējai Inai Sadovskai par lielisku sadarbību ar pašvaldību. Viktors Stikuts teica, ka tirdzniecības uzņēmumu Dagdā gana, bet veikalā Asūnes ielā strādā īpašs cilvēks. Ina nekad neatteiks domes piedāvājumam organizēt tirdzniecību svētku dienās un ar pieticīgām iespējām uzstājas vēl arī sponsora lomā. Izsakot pateicību par dāvāto uzmanību, Sadovska atzinās, ka par pārdevēju viņa kļuva apstākļu spiesta. Kopš tā laika, kad viņa riskēja atvērt savu veikalu, aizritējis desmit gadu. Tagad, pēc svinīgās godināšanas, nelielās firmas “Veldze” īpašniece jau kļuva par Dagdas vēstures daļiņu.
Teleintervijā ar Rēzeknes žurnālistiem mans draugs Pjotrs Murāns it kā pauda visu apbalvoto kopējo noskaņojumu: “Mums tas ir paveiktā darba kopsavilkums. Mūs gaida jauni meklējumi un atradumi mīļotās pilsētas labā.”
Aleksejs GONČAROVS