Kā pensionāri kļuva par... baņķieriem

Protams, tā nav realizējama vēlēšanās, taču to diktējuši visai nopietni apstākļi: lielākā daļa vecu cilvēku (86% Latvijas pensionāru) dzīvo zem iztikas minimuma. Aizmirstais teiciens “nodrošinātas vecumdienas” pašlaik guvis draudīgu pieskaņu — tā ir cīņa par izdzīvošanu. Bet tur, kur risinās cīņa, tur arī upuri. Lūk, kāpēc Latgales nomalē stabili plaukst tikai apbedīšanas pakalpojumu tirgus.

Taču ne viss ir tik slikti. Maniem labiem paziņām Vladimiram un Halinai Okuņeviem laimējies: kopš janvāra Krāslavas pensionāri kļuva... par baņķieriem. Katras darba dienas garumā bez apstājas zvana mājas telefons, kuru pieticīgie pensionāri izmantoja daudzus gadus, un dažādas balsis klausulē lūdz jaunizceptajiem baņķieriem gan paaicināt kasieri, gan arī inte-resējas par kredītu saņemšanu. Atsaucīgie cilvēki, kuri pieraduši neatteikt citiem, sākumā nemaz nesaprata, kas notiek. Viņiem laimējās dzīvot nelabiekārtotā dzīvoklī un pieticīgi ietaupījumi nebaltai dienai viņiem sakrāti. Tikai šī summa nekādi nevar apmierināt visus kredīta prasītājus. Arī atmaksas termiņi ir ļoti nereāli: desmit un pat divdesmit gadu. Okuņevi sāka domāt: ko tas varētu nozīmēt un kā pasargāt savus ietaupījumus no nekaunīgajiem lūdzējiem?

Radušos situāciju izskaidroja jaunā telefongrāmata “Krāslava-2007/08”. Divdesmit piektajā lappusē par lielu izbrīnu nelaimīgie pensionāri atrada savu telefona numuru... ar firmas zīmi “BTB”. Attapīgie “Lattelekom” klienti pašķirstīja alfabēta rokasgrāmatu un 76. lappusē zem burta O atrada: “Vladimirs Okuņevs — 65623770.” AS “Baltic Trust Bank” filiāles telefona precīzā kopija. Noguruši atteikt kredītu lūdzējiem, pensionāri aizdomājās un uzsāka sāpju ceļu, apmeklējot “Lattelekom” ofisu, kur saņēma laipnu atteikumu: “Neko nezinām.” Nevēloties iesaistīties nevienādā konkurences cīņā, Vladimirs Okuņevs vērsās bankas “BTB” Krāslavas filiālē, kur arī saņēma laipnu atteikumu. Pēc tam, apzvanījuši visus Latvijas izziņu dienestus, pensionāri pavisam nokāra galvas: neviens nesniedza nedz pārliecinošu atbildi, nedz lietišķu padomu. Mājas telefons zvana no pirmdienas līdz piektdienai, bet dzīvesbiedri Okuņevi gaida sarunas ar radiem un paziņām, tajā skaitā no ārzemēm.

Noguruši no baņķieru darba pret pašu gribu, jūnijā pensionāri attapās nosūtīt rakstisku sūdzību informācijas grupai “Latvijas Tālrunis” un saņēma, lūk, tādu atbildi: “SIA “Latvijas Tālrunis” 18.06.2007 saņēma no jums pretenziju par kļūdu izdevumā “Zaļās Lapas Krāslava 2007/2008” — AS “Baltic Trust Bank” reklāmā publicēts Jūsu tālruņa numurs.

Atbildot uz Jūsu pretenziju, vēlamies paskaidrot, ka šādu tālruņa numuru mums kā savu ir uzrādījusi un kā reklāmas materiālu iesniegusi AS “Baltic Trust Bank”. Tā kā SIA “Latvijas Tālrunis” neatbild par reklāmā sniegto ziņu, materiālu saturu un pareizību, par šo situāciju esam informējuši AS “Baltic Trust Bank” pārstāvi Uldi Zanderu.

Lai gan SIA “Latvijas Tālrunis” notikušajā savu vainu nesaskata, gan SIA “Latvijas Tālrunis”, gan AS “Baltic Trust Bank” vārdā atvainojos Jums par sagādātajām neērtībām.

SIA “Latvijas Tālrunis” Klientu servisa vadītāja G. Asare.”

Loks noslēdzies, un viss liecina par vēl vienu ierēdņu vienaldzības piemēru. Kārtīgie “Lattelekom” klienti regulāri norēķinās par telefona pakalpojumiem, kas dzīvesbiedriem Okuņeviem kļuvusi par īstu elli, bet rokasgrāmatas “Zaļās Lapas Krāslava 2007/2008” izdevējiem it kā vispār ar šo lietu nav nekāda sakara. Kurš pieļāva kļūdu, kas sagādāja milzīgas neērtības pensionāriem, nav zināms.

Okuņeviem atliek tikai meklēt taisnību tiesā, taču tad viņiem būs jāatdod pēdējie ietaupījumi un viņi nevarēs izsniegt kredītus, kurus ik dienas prasa uzstājīgie klienti.

Šis skumjais stāsts ir vēl viens dzīves patiesības apstiprinājums par to, ka mūsu pašmāju ierēdņiem trūkst līdzcietības jūtu pret savu tautu. Bagāta banka varētu kļūt par iniciatori, lai atšķetinātu mezglu, kas radies amata ierēdņu bezatbildības dēļ.

Aleksejs GONČAROVS