Saglabāt nākamajām paaudzēm

Šķiet, pasaulē nav nevienas pilsētas, lielas vai mazas, kur nebūtu īpašu pilsētnieku lepnuma priekšmetu: vietu, kuras mēs ar lepnumu rādām tūristiem un par kurām ik dienas tīksmināmies arī paši, pie kurām jau esam pieraduši... 99% šo vietu tālā pagātnē radījuši mūsu senči. Visas šīs īpašās vietas ir mūsu kultūras mantojums. Man-tojums no mūsu senčiem. To visu mēs saņēmām kā dāvanu, kas mums jāsaglabā saviem pēctečiem, nododot viņiem saudzīgi saglabāto... Kamēr nepārtrūks šīs paaudžu saites, mēs varam uzskatīt sevi par civilizētiem cilvēkiem. Pretējā gadījumā... Nerunāsim par briesmīgām lietām...

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nu jau piecus gadus pēc kārtas noskaidro labākos kultūras mantojuma glabātājus un apbalvo viņus ar īpašām balvām.

Aizsargāt kultūras pieminekļus var dažādi. Tos var restaurēt, pētīt un popularizēt, saudzēt un aizsargāt, atbalstīt aizsardzības un saglabāšanas pasākumus utt. Tieši tāpēc kultūras mantojuma gada balva tiek pasniegta dažādās nominācijās.

Ar 2003. gadu kultūras mantojums divas reizes bijis saistīts ar kultūras pieminekļu restaurāciju Krāslavā. 2004. gadā par Krāslavas Sv. Ludviķa baznīcas altāra gleznas restaurāciju balvu saņēma poļu restaurētāji Juzefs Stecinskis un Tomašs Dzjuravecs. 2006. gada balvu saņēma Kristīne Širvinska par mūsu baznīcas altāra freskas restaurāciju. Balvas tiek pasniegtas slaveno Rīgas “Triju brāļu” sētā, tur, kur atrodas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Bez balvas Kristīne Širvinska saņēma pateicību par personīgo ieguldījumu kultūras pieminekļu aizsardzībā. Pateicība nominācijā “Pašvaldības atbalsts kultūras mantojuma jomā” pasniegta Krāslavas rajona padomei un tās priekšsēdētājam Andrim Badūnam.

Lēmumu par balvu piešķiršanu pieņem autoritatīva komisija. Šoreiz komisijas sastāvā bija Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Melngalvju nama direktors Ojārs Spārītis, Latvijas Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūras politikas jautājumos Una Sedleniece, Saeimas komisijas vadītājs izglītības, zinātnes un kultūras jautājumos Jānis Strazdiņš, Latvijas Kultūras fonda valdes priekšsēdētājs Pēteris Bankov-skis, Valmieras rajona kultūras pieminekļu aizsardzības galvenais inspektors Jānis Kalnačs, komisiju va-dīja Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Jādomā, maz kurš apšaubīs tik autoritatīvas ekspertu grupas lēmumu. Tika apbalvoti vislabākie!

Balvas, pateicības... Kāds stāvoklis pašlaik ir mūsu rajonā kultūras pieminekļu aizsardzības jomā? Kādi jaunumi? Kādas problēmas? Par to mēs nolēmām aprunāties ar mūsu rajona kultūras pieminekļu aizsardzības galveno inspektori Dzintru Bukeviču.

— Šajā pusgadā kultūras pieminekļu saglabāšanai, atjaunošanai un restaurēšanai mūsu rajonā saņemti 20000 latu. Nauda tiks izmantota visdažādāko objektu vajadzībām. Katastrofālā situācijā ir mūsu Indricas baznīca Kalniešu pagastā. (Vecākā Latvijā un viena no vecākajām koka baznīcām Baltijas valstīs uzcelta XVII gadsimta vidū, pārcelta un pārbūvēta 1698. gadā. Baznīcā tika izveidota vecākā draudze Latgalē. XVIII gadsimtā te aktīvi strādāja jezuītu misija. 20. gadsimta 60. gados varas iestādes gribēja nojaukt dievnamu. Draudzes locekļi gūlās zem buldozera, lai nepieļautu vandālismu. Toreiz baznīcu izdevās nosargāt. 1989. gadā Indricas baznīcā izcēlās ugunsgrēks, kuru izraisīja lodveida zibens, toreiz izdevās izglābt senlaiku arhitektu brīnišķīgo darbu. 2002. gadā atjaunots baznīcas zvanu tornis. Indricas dievnama dārgumu skaitā unikāls kokgriezuma altāris, slavenās Tartu Dievmātes kopija, Marijas Magdalēnas altāris ar XVIII gadsimta svētbildi utt. — A. J.).

— Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciāla komisija konstatēja, ka baznīcas grīdas trupe spēj pilnībā izārdīt ēku. Pieņemts lēmums par grīdas pilnīgu nomaiņu. Finansējums saņemts no Kultūrkapitāla fonda un Valsts kul-tūras pieminekļu inspekcijas līdzekļiem. Darbi jau uzsākti. Norādīšu, ka darbus Indricas baznīcā īpašā kontrolē ņēmusi Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova. Gribu sacīt lielu paldies Kalniešu pagasta padomes priekšsēdētājam Egilam Muskaram, kurš nežēlo spēkus šī vērtīgā objekta saglabāšanai. Visiem ieinteresētajiem paziņojam kontu bankā LV07UNLA005001048322, a/s SEB Unibanka, kas atvērts ziedojumu vākšanai restaurācijas darbiem Indricā.

Turklāt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija finansē Piedrujas baznīcas torņa un jumta remontu, esam saņēmuši naudu arī Bukmuižas baznīcas jumta remontam. Bez visa pārskaitītā Krāslavas parkā, pie skatu laukuma tiks atjaunota dekoratīvā akmens siena. Vienlaikus pateicos Kultūrkapitāla fondam, kurš pastāvīgi atbalsta mūsu rajona kultūras pieminekļu saglabāšanas un atjaunošanas projektus.

Šogad atbalstīts hidroizolācijas darbu norises projekts Krāslavas baznīcas pagalmā. Tas ļaus pazemināt mitruma līmeni pašā dievnamā, kas savukārt ļaus labāk saglabāt mūsu baznīcas gleznas un freskas. Uzreiz gribu pateikt katoļu baznīcas draudzes locekļiem, ka altāra restaurācijas darbi turpinās, sastatnes joprojām paliks. Šis darbs ir visai grūts un darbietilpīgs, tādēļ ļoti lūdzu mūsu krāslaviešus būt pacietīgiem.

Ceru, ka vistuvākajā laikā tiks uzsākti gleznotās freskas atjaunošanas darbi sakristejā.

Nevienam nav noslēpums, ka mūsu rajona teritorijā ir ļoti daudz visdažādāko kultūras pieminekļu. To lielākā daļa ir arheoloģiskie pieminekļi (senkapi, apbedījumi, pilskalni utt.). Šogad visiem zemes īpašniekiem, kuru teritorijā atrodas šādi pieminekļi, izsūtīti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālie norādījumi kultūras mantojuma objektu saglabāšanai. Šis darbs turpinās arī šodien. Lieta tāda, ka noskaidrot viena vai otra pieminekļa “saimnieku” nav nemaz tik vienkārši, kā šķiet. Zemes īpašnieki visu laiku mainās. Neiztiek arī bez pārpratumiem. Gadās, ka cilvēks pērk mežu vai zemi, bet jau vēlāk uzzina, ka veikt jebkādu saimniecisko darbību šajā teritorijā ir aizliegts. Tāpēc es aicinu visus tos, kuri iegādājas meža vai zemes gabalus Krāslavas rajona teritorijā, obligāti uzzināt pie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektora par to, vai iegādājamo platību teritorijā nav aizsargājamo objektu, kāda saimnieciska darbība ir atļauta norādītajās platībās. Tas jādara obligāti, jo par kultūras pieminekļu postīšanu Latvijā tiek piemēroti visai lieli naudas sodi un arī kriminālsods. Derētu atcerēties 2004. gada notikumu vien, kad Svariņu pagastā tika iznīcināts pilskalns. Zelta meklētājiem, kura, starp citu, tur nemaz nevar būt (atrastie priekšmeti liecināja, ka šī pilskalna senie iedzīvotāji nepazina pat dzelzi, nerunājot jau par zeltu), piespriesti dažādi nosacīti ieslodzījuma termiņi, bet naudas sods, kas piemērots neveiksmīgajiem “arheologiem”, sasniedz iespaidīgu summu — 34000 latu! Tā vēstures nezināšana var beigties ar krimināllietu.

Jā... Vēsture ir jāzina. Par to esmu pārliecināts. Man bija priecīgs pārsteigums uzzināt par tik aktīvu kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbu mūsu rajonā. Es lieliski saprotu arī problēmas, kas saistītas ar šo darbu. Taču cerības saglabāt mūsu senču mantojumu ir. Mēs visi varam aktīvi piedalīties tajā. Savu kārtu gaida gan grāfu bibliotēka, gan arī mūsu daudzcietusī pils. Nogaidījies uzmanību arī pilsētas vēsturiskais centrs. Ne visu uzreiz, bet pastāvīgi un neatlaidīgi... Mums vienkārši jāsaglabā un jānodod pēctečiem viss tas, ko mums novēlējuši senči.

Liels paldies Dzintrai Bukevičai par aktīvu darbu. Paldies valsts inspekcijai par dāvāto uzmanību mūsu pieminekļiem, neaizmirsīsim arī par fondiem, kuri atbalsta kultūras pieminekļu saglabāšanas un restaurācijas projektus. Tagad mūsu kārta...

Tikai mēs visi kopā varēsim izglābt Indricas baznīcu. Pierakstiet konta numuru! Ja Indricas baznīca pazudīs — nākamās paaudzes to nepiedos.

Andrejs JAKUBOVSKIS