“Sirdsdejas” jeb Apstiprināt un attīstīt panākumus

Pat lietus mākoņi, gluži kā skatuves priekškars, tajā neaizmirstamajā sestdienā atkāpās un pasākums beidzās ar grandiozu uguņošanu. Par otrajiem gurķu svētkiem mūsu laikrakstā stāstīja korespondenti: no studentiem līdz cilvēkiem brieduma gados. Man gribējās uzzināt godājamā krāslavieša, kultūras veterāna Edmunda Gekiša viedokli.

— Ko jūs varat sacīt šajā sakarā? mans pirmais jautājums Edmunda kungam.

— Tas bija grandiozi. Pirmkārt, mūsu pilsētai bija vajadzīgi tieši savi svētki, un tagad es nemaz nebūšu pārsteigts, ja Krāslavā parādīsies entuziasti būvēt... pieminekli gurķim. Kālab gan nē? Otrkārt, mēs visi beidzot apzinājāmies: pilsēta ir pamodusies no snaudas, tā atdzimst un plaukst. Galvenais, ka piepildījies krāslaviešu sapnis atgūt dziesmu estrādi, jo gandrīz divus gadu desmitus tikai Krāslavā netika organizēti reģionāla mēroga dziesmu un deju svētki, bet pārējās Latgales pilsētās tie notikuši vairākkārt. Lai arī pirmais lielais pasākums notika uz nepabeigtas skatuves, svarīgs kas cits: sākums ir, un tagad, manuprāt, varēs novērst pieļautās kļūdas un arī ar laiku pabeigt nevis jumta, bet akustiskā ekrāna celtniecību. Es raugos uz šīm būvēm mākslinieciskās pašdarbības dalībnieka acīm un nožēloju, ka domes atbildīgie darbinieki nevēlas uzklausīt manus piedāvājumus: saskatu veselas piecas celtniecības kļūdas.

Svētki paliks pilsētas vēsturē kā ļoti spilgts notikums, tas ir gan kā acīmredzams morāls atbalsts to organizētājiem, gan arī augstākais novērtējums visiem dalībniekiem: pašdarbniekiem un skatītājiem. Krāslava visbeidzot ir atbrīvojusies no vilšanās un stinguma važām, kas vieš jaunas cerības.

— Ko tālāk?

— Apstiprināt un attīstīt šīs pozitīvās izmaiņas kultūras jomā. Pati dzīve dod mums šādu iespēju. Pagājušajā gadā Krāslava, pēdējā no austrumu reģiona rajona centriem, pārņēma VI Latgales novada senioru festivāla stafeti, kura nosaukums ir “Latgale — zilo ezeru zeme”. Žēl, protams, ka sākotnējie līdzekļi, kas tika saņemti ar latviešu biedrības visaktīvāko līdzdalību, jau izmantoti, taču nekavējoties jāatrod iespējas sēdvietu skaita palielināšanai. Mēs jau esam nomocījuši krāslaviešus ar neveselīgu vietējo tradīciju rīkot koncertus zem klajas debess bez sēdvietām, kas atstāj nepatīkamas mieles pat pēc labi organizētiem pasākumiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka svētkos mēs gaidām ļoti daudz vecākā gadagājuma viesu, kuri pelnījuši cieņu.

Tad, lūk, 4. augustā jauno estrādi izmēģinās mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi no visiem Latgales rajoniem, kā arī savu meistarību demonstrēs seniori, tautu dziesmu un deju cienītāji no galvaspilsētas, Rīgas, Ogres, Gulbenes un Madonas rajona. Ir zināms, ka gaidāmie svētki mūsu pilsētā ieinteresējuši Eiropas Savienības partnerus, un mēs gatavojamies uzņemt ciemiņus, kuri pārstāv Vācijas un Beļģijas pensionāru organizācijas. Jau ir saskaitīts, ka Krāslavas festivālā piedalīsies gandrīz tūkstotis pašdarbnieku! Praktiski sagatavota arī kuplā koncerta programma. Pēc tradīcijas par tautas svētku prelūdiju kļūs koncerti centrālajā laukumā, kā arī pie firmas “Rols” veikala, bet pie estrādes tiks atvērta tautas jaunrades meistaru darbu pārdošanas izstāde. Paralēli darbosies ekspozīcija kultūras namā un Krāslavas vēstures un mākslas muzejā. Mūsu unikālie keramikas meistari Valdis un Olga Pauliņi dārgos ciemiņus sagaidīs darbnīcā, bet Ilmārs Vecelis pie cepļa no plkst. 10.00 līdz 15.00. Protams, dienas otrajā pusē notiks arī ģenerālmēģinājums. Pašas svinības sāksies plkst. 16.00 ar domes vadības uzrunu festivāla dalībniekiem, ziedu nolikšanu represiju upuru pieminekļa pakājē, svētku kolonnas gājienu no Tirgus ielas līdz estrādei, kur plkst. 17.00 sāksies kulminācijas izrāde. Veikts ļoti liels organizatorisks darbs.

Šķiet, ka ievērots viss, un tikai viens apstāklis uztrauc mūs: kāds būs laiks. Taču neko darīt: kā būs, tā būs. Ļoti gribētos, lai visi festivāla ciemiņi jebkuros laika apstākļos pilnībā izjustu krāslaviešu viesmīlību. Šobrīd mums, organizētājiem, ir brīvprātīgo palīgu deficīts, kuri uzņemtos uzaicināto kolektīvu pavadīšanu. Gribētājus palīdzēt lūdzam iepriekš piezvanīt pa tālr. 5624383, bet apspriedi ar atbildīgajiem par viesu uzņemšanu plānots sarīkot kultūras namā 2. augustā plkst. 18.00. Laipni lūdzam!

Gatavojoties šim atbildīgajam reģionālā līmeņa kultūras pasākumam, festivāla organizētāji cer uz visu pilsētas un rajona iedzīvotāju aktivitāti. Tikai skatītāju masas ir spējīgas nodrošināt veiksmīgus svētkus, kurus Krāslavas rajons gaidīja divus gadu desmitus. Noteikti būs arī zaļumballe “Sirdsdejas”.

— Krāslavas novada pensionāru biedrības aktivitāte ir vispārzināma. Bez gatavošanās senioru festivālam “Latgale — zilo ezeru zeme”, ar ko vēl nodarbojas jūsu vadītā organizācija?

— Mēs turpinām vēlētāju tikšanās ciklu ar pašvaldības vadītājiem. Nesen Augustovkas iedzīvotāji uzdeva jautājumus mēram Mečislavam Lukšam, saimnieciskās daļas vadītājam Ēvaldam Cauņam un sociālā dienesta pārstāvei Inetai Celitānei un, manuprāt, saņēma izsmeļošas atbildes. Tikšanās dalībnieki īpaši pateicas Ēvaldam Cauņam par paveikto darbu.

Nākamā tikšanās ir plānota 1. augustā plkst. 18.00 ar Aronsona ielas un piegulošās teritorijas iedzīvotājiem pie veikala “Šarlote”. Drīzumā pensionāru biedrības aktīvisti dosies lietišķā vizītē uz Cēsīm. Tādi braucieni veicina darba formu pilnveidošanos un paplašina sadarbības spektrus. Pieredze rāda, ka iegūst tas, kurš negaida uz ūdens kustēšanos, bet gan aktīvi strādā. Aizbildināšanās ar gadus nastu — tas nav domāts par mums. Enerģiski cilvēki vienmēr jūtas jauni!

Aleksejs GONČAROVS