Kā satraucoša sensācija masu medijos vasarā parādījās jaunums: jūnija pēdējās divās nedēļās dārza zemeņu vidējā cena Latvijā bija 1,87 lati par kilogramu, t. i., aptuveni par 70 santīmiem (60%) augstākā nekā tajā pašā laikā pagājušajā gadā,” liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati.
Te vainojami ne tikai laika apstākļi, kas saīsināja saldo ogu nogatavošanās termiņus. Starp citu, parastajos gados vislabākais zemeņu laiks bija jūlija sākumā.
Ogu plantāciju īpašnieki uzskata, ka cenu kāpumu izraisīja inflācija, darbaspēka un transporta izdevumu celšanās un vispārēja cenu paaugstināšanās tendence. Tāpēc daudzi tirgus apmeklētāji, kuri gaidīja dārza zemeņu cenu lejupslīdi, šogad palika bez visgaršīgākā ievārījuma.
Dzīves līmenis lielpilsētās krasi atšķiras no Latgales provinces, protams, laimīgo Rīgas un Ventspils iedzīvotāju labā. Toties tirgus cenas ne īpaši. Krāslavā un Dagdā dārza zemeņu cenas šogad svārstījās no diviem līdz pusotram latam par kilogramu, un tikai retiem laimīgajiem izdevās nopirkt ogas ievārījumam par latu un divdesmit santīmiem.
Profesionālās intereses dēļ pastāvīgi apmeklēju vietējo tirgu un, zinot situāciju, ņemos apgalvot, ka šī vasaras sezona dārzeņu un ogu patērētājcenu vēsturē paliks kā ļoti dinamiska. Manā atmiņā slavenie Krāslavas gurķi sezonas pašā vidū vēl nekad nemaksāja Ls 0,60 - 0,70. Neapturamās inflācijas apstākļos siltumnīcu īpašnieki orientējas uz veikalu cenām, kas aug gluži kā sēnes pēc lietus. Katrs pircējs ar veselo saprātu vienādu cenu apstākļos obligāti dos priekšroku vietējai produkcijai. Pārsteidzoši ir tas, ka pat Holandes gurķu šķirnēm vietējos labvēlīgos augšņu apstākļos piemīt apbrīnojama garša un aromāts, nerunājot jau par tirgus izskatu, bez kā nav ko cerēt uz komerclabumu. Tāpēc lielisko Krāslavas gurķu slava, tāpat kā agrāk, triumfē visā Latvijā.
Padomju laikos bija gadījumi, kad pat Ļeņingradas iedzīvotāji izvēlējās svaigus un mazsālītus gurķus no tālās Krāslavas. Tāpēc bija vajadzīgi ilgi gadu desmiti, lai mūsu pilsētā visbeidzot tiktu rīkoti gurķu svētki.
Taču atgriezīsimies pie cenām, kas pēdējā laikā stipri “kožas”. Patlaban tirgū uz letes parādījušies tomāti, kas tiek piedāvāti par 1,50 Ls/kg. Pagājušajā ceturtdienā es pirmo reizi ieraudzīju jaunos kartupeļus. Cenas mūsdienīgas — 0,70 Ls/kg. Taču dārzeņu produkcijas sortimentā līdera vietu ieņem ziemas ķiploki: par vienu galviņu ar zaļo kātiņu pārdevēji prasa no 20 līdz 40 santīmiem. Pircēji ņem: veselība svarīgāka, jo ķiploki ir galvenais ārstniecības līdzeklis pret ļoti daudzām kaitēm un ilga mūža noslēpums.
Jūlija lietavas, kas pilnībā sabojāja siena pļauju, ļāva agri atklāt sēņu sezonu. Gailenes parādījās jau Jāņos, tagad cenas par šīm sēnēm ir stabilizējusies, un litra burka maksā 70 santīmus. Parādījušās apšu bekas un baravikas, taču šī prece ir ievērojami dārgāka. Stabilizējušās arī meža ogu cenas. Litra burka meža zemeņu un melleņu pašlaik maksā divus latus. Kaulēšanās te, kā saka, nevietā. Ja nepatīk cena, mežs blakus. Tikai jāzina vietas, kur sārtojas zemenes vai silā zilgo mellenes. Lasīt meža ogas ir nogurstoša nodarbe. Vienkāršāk ir iegriezties tirgū, taču iepriekš nebūtu par skādi pārbaudīt naudas maka saturu. Daudzi pensionāri pašlaik met līkumu tirgum: kā saka, liela gribēšana, maza varēšana.
Aleksejs GONČAROVS