Grāmatas Krāslavā

SvētkiDroši var apgalvot, ka lasītprieks krāslaviešiem un Krāslavas rajonā dzīvojošajiem piemīt. Izdevību iegādāties jaunākās grāmatas izmanto daudzi. Pie dažādu izdevniecību grāmatu galdiem drūzmējas gan bibliotekāri, gan visu vecumu lasītāji. Tas ir gluži saprotami. Kāpēc jātērē laiks un līdzekļi braucieniem uz lielpilsētu, ja grāmatas var iegādāties tepat, kultūras namā vai blakus tam grāmatbusā.

Literāts Andris Tiļļa visus sanākušos smīdināja ar anekdotēm un smieklīgiem atgadījumiem, ko pats novērojis, braucot sabiedriskajā transportā. Sastrēgumstundās, kavējot sev laiku, vērojis apkārtējos, kā tie savukārt lasa romānus, sēžot pie stūres, vai pēta karti. Vēlāk tika aicināti arī klātesošie izstāstīt kādu anekdoti, bet tiem, kuri anekdotes nevarēja atcerēties, tika ierosināts izdomāt kādu smieklīgu atgadījumu. Drosmīgajiem dāvanās tika grāmatas un žurnāli no “Latvijas Avīzes”. Aizmirsts netika neviens.

Visu vecumu Harija Potera fani satikās, lai parunātos. Jaunākā skolas vecuma bērni zīmēja, vidusskolēni, domājot par profesijas izvēli nākotnē, aprunājās ar robežsargiem. Jaunajiem lasītājiem par prieku tika demonstrēts, ko prot speciāli apmācīti dienesta suņi.

Grāmatu svētku laikā norisinājās arī diskusija, kurā tika iztirzāta tāda aktuāla problēma kā būvju siltināšana. Tika spriests, kāpēc tas ir vajadzīgs, sniegts juridiskais pamatojums šajā jautājumā. Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Jurijs Strods, uzņēmuma SIA “Artiva” pārstāvis Ivars Gredzens, Mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša, rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Egīls Muskars un Krāslavas rajona iedzīvotāji: pārsvarā bibliotēku darbinieki un skolēni. Diskusiju vadīja “Latvijas Avīzes” pārstāvis Ivars Bušmanis.

Diskusijā tika atklāti pasākumi, kas veicami, lai noskaidrotu būvju siltināšanas iespējas. Lūk, dažas atbildes uz jautājumiem.

Ivars Bušmanis: Kas nosaka, vai nepieciešams ēku siltināt?

Ivars Gredzens: Lai noteiktu, kas jādara, vispirms jānoskaidro, kādā stāvoklī atrodas būve. Lai to izdarītu, ir vairākas metodes. Viena no tām ir energopases. Otrs — ēku termogrāfiskās pārbaudes, izmantojot infrasarkanās kameras, tādējādi nosakot vietas būvēs, kur siltais gaiss izplūst visvairāk. Trešais — blīvuma pārbaudes.

Ivars Bušmanis: Nofotografējot jebkuru ēku ar infrasarkano staru kameru, fotogrāfijā redzamie gaišākie un dzeltenie laukumi atbilst tām ēkas daļām, kuras laiž cauri siltumu, piemēram, logi, skurstenis, bet sarkanā krāsā iezīmējas tās daļas, kuras nelaiž cauri siltumu.

Jurijs Strods: Sagatavotajā likumā par būvju energoauditu ir norādīts, uz kurām būvēm attiecas un uz kurām neattiecas energoaudits. Šobrīd ir noteikts, šis likums stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī. Kad šis likums būs stājies spēkā, tiem, kuri vēlēsies pārdot vai izīrēt ēku, obligāti būs jāveic energoaudits un jāuzrāda energosertifikāts. Ēkas, kurām nav nepieciešams energoaudits, ir kultūras pieminekļi, jo, siltinot šādas būves, var tikt mazināta pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. Energoaudits neattiecas arī uz tām ēkām, kuras izmanto par lūgšanu vai reliģisko darbību vietu; uz ēkām, kuras paredzēts izmantot vēl tikai divus gadus (nojaucamās); uz ražošanas ēkām, darbnīcām, lauku saimniecību nedzīvojamajām ēkām, kā arī tām, kurās nav paredzēta un nav ierīkota apkures sis-tēma. Arī uz dzīvojamām ēkām, kuras paredzēts izmantot ne vairāk kā 4 mēnešus gadā (vasarnīcas tipa; uz ēkām, kuru ekspluatācija nav pieļaujama bez rekonstrukcijas. Tā kā likums vēl nav stājies spēkā, tad tajā var tikt veikti grozījumi.

Ivars Bušmanis: Pārejas periodā līdz likuma stāšanās dienai (2009. g. 1. janv.) noteikts, ka audits jāveic tikai tad, ja to pieprasa pircējs. Kāpēc tas tā nevar palikt?

Jurijs Strods: Diskusijas par šo likumu atsāksies septembrī.

Ilze Oša: Viens no ēkas vērtības noteikšanas kritērijiem ir tas, cik siltuma ēka patērē. Šis jautājums ir īpaši aktuāls jaunajām ēkām (kas tikko uzceltas), nosakot to vērtību.

Ivars Bušmanis: Kāpēc šis likums ir veidots kā obligāts energoaudita nodrošinātājs?

Jurijs Strods: Lai nodrošinātu kārtību, kādā iedzīvotāji var pretendēt uz valsts atbalsta līdzekļiem. Ja valsts pieprasa, lai tiktu izpildītas kādas prasības, tad noteikti pastāv arī valsts finansēts atbalsts, jo ne visiem ir pietiekami līdzekļu. Likums nosaka, kuri iedzīvotāji varēs pieteikties uz līdzekļu saņemšanu. Ir izstrādāti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi, kuros uz valsts atbalstu varēs pretendēt tās daudzdzīvokļu mājas, kurām būs neatkarīgas institūcijas novērtējums (energoaudita setifikāts). 20 % no energoaudita izmaksām gada beigās tiks atmaksāti.

Bušmanis: Kura būve ir uzskatāma par daudzdzīvokļu māju?

Jurijs Strods: Par daudzdzīvokļu māju tiek uzskatīta ēka ar vismaz 1000 m2 lielu platību.

Ivars Bušmanis: Cik izmaksā energoaudits tādai daudzdzīvokļu mājai?

Ilze Oša: Vidējā maksa ir ap 380 Ls par vienu energoauditu. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu ietvaros no šī gada sākuma līdz 2010. gadam kopā valsts finansēs ap 1000 auditiem.

Ivars Bušmanis: Kad var veikt energoauditu?

Ivars Gredzens: Termogrāfiskās pārbaudes var veikt tikai tajās sezonās, kad gaisa temperatūra būvē krasi atšķiras no gaisa temperatūras ārā. Gaisa temperatūru starpībai jābūt vismaz 100C. Otrs variants, kā noteikt būves siltumizolācijas iespējas, ir matemātiski izrēķināt. Ņemot vērā statistiskos rādītājus no iepriekšējās sezonas un mājas konstrukcijas — no kāda materiāla, kāda caurlaidība, ņem attiecīgo koeficientu un izrēķina. Matemātiskos aprēķinus var veikt visu gadu. Tas nav sezonāls darbs.

Skatītāju jautājums: Vai ir vērts privātpersonai siltināt savu dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, ja siltuma izmaksas tiek rēķinātas visai daudzdzīvoļu mājai? Un kas notiek ar siltuma izmaksām, kamēr tas tiek novadīts līdz patērētājam pa siltuma trasi?

Mečislavs Lukša: Ir paredzēts ekonomikas ministrijas rīkots projekts, kurš paredz Krāslavas centrālās katlu mājas rekonstrukciju un siltumtrases renovāciju posmā no katlu mājas līdz “Krāslavas ūdenim”. Gaisa tīkli tiks pārvietoti un iebūvēti zemē.

Ivars Gredzens: Privātpersonām ir iespēja uzstādīt siltuma skaitītāju savā dzīvoklī un maksāt tikai par to siltumu, kuru konkrētā privātpersona patērē.

Ivars Bušmanis: Šajā gadījumā privātpesonai nav jāmaksā par siltumu, kurš pazūd, mērojot ceļu pa siltumtrasi, bet gadījumā, kad kopējās izmaksas par siltumu daudzdzīvokļu mājai ir lielākas nekā ienākumi no iedzīvotāju maksājumiem par siltumu, tad tiek paaugstināts tarifs par siltumu, lai kompensētu izdevumus par siltuma piegādi.

Vides ministrija sniedz informāciju, ka siltuma zudumu sadalījums ēkās ir apmēram šāds:

35% siltuma tiek zaudēts caur sienām;

37% - caur logiem;

15% - caur jumtu;

13% - caur 1. stāva grīdu.

Der aizdomāties!

Kaut arī ēku siltināšanas jautājums ir nozīmīgs, grāmatu svētkos gribētos diskutēt ar Kultūras vai Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem par viņu iecerēm, bet tas lai paliek kā ierosinājums priekšdienām.

Ilona STEPIŅA

Paldies par palīdzību un līdzdalību

6. grāmatu svētku organizēšanā un norisē:

* Krāslavas rajona padomei;

* Krāslavas novada domei;

* Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldei;

* Lauku bibliotēku atbalsta fondam un vadītājai Birutai Eglītei;

* grāmatu apgādiem “Zvaigzne ABC”, “Jumava”, “Nordik”, “Tapals”, “Likteņstāsti”, “Dadzis”, “Lauku Avīze”;
* v/a “Tēvijas sargs”, Iekšlietu ministrijai, Lietuvas un Igaunijas vēstniecībām, partijai “Jaunais laiks”, Sorosa fondam, SIA “Elpa2”, Atim Skalbergam, Andrejam Āboliņam;

* Krāslavas rajona bibliotēku darbiniekiem.

Valentīna MAGIDAS, Krāslavas centrālās bibliotēkas direktore