Mūsu novadniecei — dzejniecei Koletai Andžānei — 80

“1927.gada 6. jūnijā, kad Landskoronas baznīcas zvani iezvanīja pirmos Vasarsvētkus, Dievs bija lēmis man ieraudzīt pasaules gaismu” — tā par savu dzimšanas dienu izteicās mūsu novadniece Koleta Andžāne.

Sešu gadu vecumā mazā Koleta saņēma no savas krustmātes Marijas Andžānes skaistu grāmatu — viņas pirmo dzejoļu krājumu latgaliešu valodā “Reits”. Tā no bērnu dienām meitenīte pamazām sāka draudzēties ar dzeju. Krustmāte Marija pievērsa Koletu literatūrai un rediģēja viņas pirmos dzejoļus. Veiksmīgi tika rakstītas lugas. Jau skolas gados tika uzrakstīta trīscēlienu luga “Laimīga satikšanās”.

Dzejniece mācās Rīgas Valsts Pedagoģiskajā institūtā, taču to nepabeidz. Kādu laiku strādā par bibliotekāri. Pēc tam ilgi strādā apdrošināšanas sabiedrībā, apkalpojot Paula Stradiņa slimnīcas kolektīvu.

Papildus algotajam darbam, netiek aizmirsta arī dzejoļu rakstīšana. 1943. gadā jau bija sakārtots izdošanai dzejoļu krājums “Sarjas krasta dziesma”.

Aktīvāk dzejniece pievērsās literārajam darbam Atmodas laikā. Pirmais viņas raksts tika publicēts avīzē “Ezerzeme” 1991.gada jūnijā. Vēlāk tajā tika publicēti vairāki dzejoļi. 2000. gadā Latgales Kultūras centra izdevniecībā Rēzeknē iznāca Koletas Andžānes dzejas grāmata “Dvēseles dziesma”. Tā sastāv no trim tematiskām daļām. Pirmās daļas nosaukums ir “Tālās vasaras”. Šeit dzejniece iepazīstina mūs ar savas bērnības atmiņām. Otrajā nodaļā ir publicēti veltījumi autores tuvajiem cilvēkiem. Trešajā daļā dzeja tiek veltīta Latgalei. Dzeja šajā daļā ir sarakstīta latgaliešu valodā.

Ar dzejas krājuma “Dvēseles dziesma” saturu var iepazīties mūsu bibliotēkas rīkotājā izstādē, kas veltīta Koletas Andžānes daiļradei. Izstādes nosaukums “Manas dvēseles pārdzīvojumi un veltījumi maniem mīļajiem cilvēkiem”.

Materiālu bibliotēkā par mūsu novada dzejnieci nav daudz, taču mēs vēlamies saviem lasītājiem pastāstīt par dzejnieces ne vieglo dzīvi, viņas literāro darbību.

Koleta Andžāne — varbūt kādam šis vārds bija pazīstams jau iepriekš, varbūt kādam šis vārds jau bija piemirsies, jo kopš tiem tālajiem Vasarsvētkiem ir pagājuši 80 gadi.

Viktorija SLESARE, Krāslavas centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre