Dzīvojamo māju apsaimniekošana Krāslavā

No 1978. gada dzīvoju Krāslavā, Rīgas ielā 114., piektajā stāvā. No 1995 .g. dzīvoklis ir manā īpašumā.

Līdz 2003. gada oktobrim mūsu māju apsaimniekoja Krāslavas namu pārvalde, kurai šad tad mainījās juridiskais statuss, bet būtība palika. No 2003. gada oktobra māju apsaimnieko SIA “Krāslavas slim-nīca”. Mājā agrāk un tagad viss darbojas, nekādu nopietnu avāriju nav bijis, neskaitot nenozīmīgas, sadzīviski netraucējošas ūdens apgādes un kanalizācijas kļūmes. Vienīgi apkure no 2003. gada ir uzlabojusies, kaut gan 2006./2007.g. apkures sezonā dzīvoklī bija vēsāks, logus esmu nomainījis. Mājai 2004. gadā laboja jumtu. Kopš šeit dzīvoju, jumts labots jau četras reizes, kaut gan neesmu izjutis jumta bojājumus.

Arī līdz I995. gadam maksāju par mājas apsaimniekošanu, taču dzīvoklis bija valsts un maksa nenozīmīga, tāpēc mani nesatrauca, kur, kādām vajadzībām mana maksātā nauda par mājas apsaimniekošanu tika tērēta. Pēdējos gados tad šad apsaimniekotāji ir snieguši formālas atskaites par izdevumiem, bet mani nav pārliecinājuši par patiesā izlietojumā caur-skatāmu. Pēc dzīvokļu privatizācijas ne visus, bet daudzus, tajā skaitā arī mani būtiski uztrauc tas, kur un kādām vajadzībām tiek tērēta savāktā nauda par mājas apsaimniekošanu. Kopš dzīvoju šajā mājā, ne mājas siltināšanai, nedz arī mājas estētiskajam skatam nekas nav darīts, nemaz nerunājot par ieguldījumiem mājas ilgmūžības pagarināšanā. Domāju, ka neviens neapstrīdēs, ka tam visam ir vajadzīga nauda, kuras daudziem dzīvokļu īpašniekiem nav. Daži varētu šo naudu sameklēt, citi problēmu atrisina, mainot dzīvokli pret labāku, atsevišķiem iedzīvotājiem, iespējams, nāktu pretī arī pašvaldība.

Daudz dzirdēts, kā tiek risināti daudzdzīvokļu namu īpašnieku apsaimniekošanas jautājumi Val-mierā, Liepājā, Talsos u.c., daudz ir braukāts pieredzes apmaiņā, tomēr pie mums nekas nav uzlabojies.

Labi būtu zināt, kā tiek tērēta no katras mājas savāktā nauda par apsaimniekošanu. Teiksim, cik no savāktās mājas naudas nepieciešams apsaimniekotāja uzturēšanai no katras mājas, kāda peļņa apsaimniekotājam vajadzīga, lai tas attīstītu savu apsaimniekošanas nozari. Vajag caurskatāmas tāmes, cik tērēts kādām vajadzībām, kādi līdzekļi ņemti no vienas mājas iemaksām citu uzturēšanai, precīzāk, kuras mājas kādus līdzekļus parādā konkrētajai mājai, kādi uzkrājumi vai arī zaudējumi ir katrai atsevišķai mājai. Kaut kādas formālas atskaites jau nu ir, bet vai maksātāji tās izprot? Ja par to visu atskaitītos pašreizējie Krāslavas māju apsaimniekotāji, nepārprotami vairumam būtu saprotami mūsu domes pieņemtie lēmumi.

Atsaucoties tikai uz Ministru kabineta noteikumiem, tiek radīta vienīgi ažiotāža, neizpratne, pat aizdomas par apsaimniekotāju alkatību. Nav saprotams, kāpēc slēpt visus izdevumus, publicējiet tos “Krāslavas vēstīs”.

Pilsētā ir tikai divi apsaimniekotāji. Uzskatu, ka turēt neziņā maksātājus nozīmē uzturēt ažiotāžu, aizdomas un galu galā diskreditēt domi, jo abi apsaimniekotāji ir domei piederoši uzņēmumi.

Visbeidzot ir nesaprotami, kāpēc domes lēmumā par pašvaldības dzīvojamo māju apsaimniekošanu un norēķinu kārtību, paredzot, ka no apsaimniekošanas un īres maksas tiek veikti uzkrājumi papildus darbu veikšanai atsevišķi katras dzīvojamās mājas kontā šādā apmērā: no 2008. gada Ls 0,05, no 2009. gada Ls 0,10, bet nav ne vārda, vai tas nenozīmē, ka varēs teikt, ka virs šīs summas mums Ministru kabineta noteikumi vairāk neļauj uzkrāt un savākto maksu no katras mājas varēs tērēt, kur vēlas apsaimniekotājs, uzskatot, ka par to analītisku atskaiti katrai mājai varēs arī nesniegt, bet varēs aizbildināties, ka noteiktā summa ir uzkrājumos, ko Jūs uztraucaties. Protams, es ticu godīgumam, tomēr nav saprotams, kādi ir tie papildus darbi un kādi — pamatdarbi. Ja būsim atklātāki, caurskatāmāki, neaizbildināsimies ar Ministru kabineta lēmumiem, bet paši izlēmīgāki, jo nekas mūs neierobežo, atmetīsim sen novecojošo: “Valdība neļauj”, jo ātrāk sasniegsim vēlamo. Ja veiksim māju auditus, tad zināsim, kas jādara katrai mājā, kādi ir tie namā veicamie (galvenie) pamat un papilddarbi. Pie mūsu laika tehniskajām iespējām visu izskaitļot un dot pat katram klientam sīku analīzi nav nekāda problēma.

Pēteris KOROŠEVSKIS