A. Blūzma: “Strādājam darba devēja un darba ņēmēja labā!”

- Kas tiek darīts, lai nepieļautu nelaimes gadījumus darbā?

- Arī valstī situācija ir satraucoša - pieaug gan nelaimes gadījumu skaits, gan to cilvēku skaits, kuri iegūst arodslimības. Līdz ar to ir mainījusies darba inspekcijas pieeja, pildot kontroles funkciju. Tā tagad vairāk pietuvināta likumu prasībām un vērsta uz to, lai darba devēji ievērotu likumu un normatīvos aktus, kas saistīti ar darba aizsardzības prasībām.

Agrāk valsts darba inspektori, apsekojot uzņēmumu vai iestādi un konstatējot pārkāpumus, vairākumā gadījumu sastādīja rīkojumu, kurā varēja būt padsmit pārkāpumi, kas jānovērš. Sodi netika piemēroti, rezultātā lielākai daļai izstrādājas šāda pieeja: inspektors atnāks, rīkojumu uzrakstīs, tad līdz nākamai reizei. Liela daļa nesaprata, ka situāciju darba drošībā ir jālabo un visus ieteikumus jāizpilda.

- Cik daudz administratīvo pārkāpumu protokolu rajonā darba inspektori sastādīja pērnā gada laikā?

- Tādu bija 24. Savukārt šī gada pirmajā pusgadā sastādīti jau 35 protokoli. Ir uzņēmēji, kas nav apmierināti un domā, ka darba inspektori parāda savu spēku. Tā tas nav, no mūsu puses likums netiek pārkāpts. Kā jau sacīju, inspekcijas pieeja darba drošības jautājumiem kļuvusi stingrāka visā valstī. Strādājam darba devēja un darba ņēmēja labā. Ja ir nelieli pārkāpumi, mēs arī saprotam, ka cilvēks var kļūdīties vai kaut ko aizmirst izdarīt, bet ir jautājumi, kuros atlaides nevar būt nekādas. Ir lietas, kurām jābūt sakārtotām simtprocentīgi. Tas nav pašmērķis, tas nav vajadzīgs darba inspekcijai, bet gan darba devējam un ņēmējam. Kādreiz gan darba devējam, gan ņēmējam rodas milzu problēmas vien tamdēļ, ka, sastādot darba līgumu, netika precīzi izpildītas LR Darba likuma kāda panta prasības.

Noteikti jābūt kārtībā darba aizsardzības instruktāžas jautājumiem, kā arī jābūt darba līgumiem. Rajonā ir gadījumi, kad cilvēkus nodarbina bez līguma. Ja kaut kas notiek, tad darba ņēmējs nesaņem ne slimības pabalstu, ne citas sociālās garantijas, ko valsts nodrošina, ja darba līgums noslēgts. Cilvēks bez darba līguma nelaimes gadījumā būtībā ir bez-spēcīgs, un neviens viņam nevar palīdzēt.

Obligāti jāveic darba vides risku novērtēšana, jo tam ir tieša saistība ar arodslimībām un nelaimes gadījumiem. Jābūt apmācītam darbiniekam, kurš organizē un vada darba aizsardzību. Tā ir ļoti loģiska likuma prasība, jo pareizi un precīzi izpildīt likumu spējīgs tikai apmācīts darbinieks. Te pastāv izvēles iespējas: var apmācīt savu darbinieku vai slēgt līgumu ar firmu vai personu, kura ir tiesīga sniegt šo pakalpojumu.

- Reizēm nākas dzirdēt, ka cilvēks būtībā nezina, kā rīkoties un kur vērsties, ja ar viņu notiktu nelaime darbavietā...

- Tam visam jābūt atrunātam darba kārtības noteikumos vai citā uzņēmuma normatīvajā dokumentācijā. Bet ir gadījumi, kad cilvēks nerīkojas atbilstoši šiem noteikumiem. Piemēram, vienā Krāslavas uzņēmumā cilvēkam uzkrita smagums uz kājas. Diemžēl darba devēju par gūto savainojumu viņš informēja tikai nākamajā dienā. Nelaimes gadījumu neviens nebija redzējis, darbinieks informēja ar novēlošanos un faktiski viņš šajā situācijā pats vainīgs, jo ir parakstījies par darba drošību, tātad bija informēts, kā jārīkojas nelaimes gadījumā, proti, nekavējoties bija jāziņo darba devējam un tālāk - saskaņā ar instrukcijām. Atgādināšu, ka strīdīgos gadījumos darba ņēmējs savu likumīgo interešu aizstāvībai var vērsties tiesā. Šādas tiesības ir arī darba devējam.

Nelaimes gadījumos sākas nopietna izmeklēšana. Mēs prasām pildīt visas likuma normas, lai darba devējam pēc tam nebūtu pro-blēmu. Negodīgi darbinieki taču arī ir, dzīvē visādi gadās. Tamdēļ jābūt apmācītam darba aizsardzības speciālistam, kurš sakārto visu šo sistēmu, kurā viss ir precīzi atrunāts.

Kas attiecas uz darba ņēmēju jautājumiem, tad atgādināšu, ka mūsu konsultācijas ir bezmaksas un nevienam tās neatsakām. Atrodamies Skolas ielā 7 (rajona padomes ēka), pieņemšanas laiki: pirmdienās no plkst.13 līdz 17, trešdienās un piektdienās no plkst. 9 līdz 12. Var sarunāt tikšanos arī citā dienā un laikā, tālrunis - 5623358.

- Vai tomēr darba inspekcijas prasības attiecībā uz darba devējiem dažreiz nav pārspīlētas?

- Realitāte tāda, ka faktiski prasām pašu minimālo. Piemēram, mēs pagaidām neprasām veikt dažādus mērījumus, kas saistīti ar lieliem materiālajiem ieguldījumiem. Tomēr darba devējiem ir jārēķinās, ka laika gaitā būs jāveic visi mērījumi, jo prasības darba drošības jomā nemitīgi pieaug.

- Kādi sodi ir paredzēti par administratīvajiem pārkāpumiem darba un iedzīvotāju veselības aizsardzībā? Nelielā avīzē visus uzskaitīt nav iespējams, bet varētu dot vismaz ieskatu tajos.

- Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu darba devējam: fiziskajai personai - līdz Ls 250, juridiskajai personai - līdz Ls 500. Par šiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvās sodīšanas, piemēro naudas sodu darba devējam: fiziskajai personai - līdz Ls 500, juridiskajai personai - līdz Ls 1000.

Ja darba devējs nodarbina cilvēkus bez darba līguma, piemēro naudas sodu darba devējam: fiziskajai personai - līdz Ls 350, juridiskajai personai - līdz Ls 1000. Par šiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda, piemēro naudas sodu darba devējam: fiziskajai personai - līdz Ls 500, juridiskajai personai - no Ls 500 līdz Ls 5000.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu darba devējam: fiziskajai personai - līdz Ls 250, juridiskajai personai - līdz Ls 500. Par šiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laika pēc administratīvā soda, piemēro naudas sodu darba devējam: fiziskajai personai - līdz Ls 500, juridiskajai personai - līdz Ls 1000.

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, naudas sods bīstamās iekārtas valdītājam: fiziskajai personai - līdz Ls 500, juridiskajai personai - līdz Ls 1000.

Arī par citiem nopietniem pārkāpumiem sodi ir lieli. Noteikti ir lētāk ieguldīt līdzekļus darba aizsardzības sistēmas sakārtošanā nekā maksāt lielos sodus. Turklāt cilvēka veselība un dzīvība nav novērtējama ne ar kādu naudu.

- Paldies par atbildēm!

Juris ROGA