Viesulis mūsu mājās

Svinīgajā pasākumā piedalījās gandrīz visi studijas dalībnieki, māksliniekiem jumtu virs galvas devušās iestādes direktors Jāzeps Dobkevičs, muzeja darbinieki, žurnālisti, citi interesenti, kā arī mākslinieks ar savu kundzi un mūzu Ņinu, kuras ieguldījumu studijas darbā ir grūti pārvērtēt. Pastiprinātas uzmanības centrā bija gan šie divi cilvēki, gan visi studijas dalībnieki. A. Gorgocs neslēpa lielo prieku par to, ka studija atvērta, pastāv un turpinās pastāvēt, jo krāslaviešiem ir vēlme mācīties, pilnveidoties un radīt jaunus un jaunus darbus. Par šo vārdu patiesumu pārliecinājos vēl īsi pirms izstādes, kad pie A. Gorgoca pienāca simpātiska jauniete, kura interesējās par iespēju pieteikties mākslas studijā un sarunas turpmākā gaitā abi apsprieda, kas tamdēļ nepieciešams. Mākslinieks ir ārkārtīgi atvērts, viņš neatraida nevienu interesentu, kā arī nekautrējas paslavēt mācekļus, taktiski norādot virzienu, kurā jādodas: “..acīmredzami aug studijas dalībnieku mākslinieciskā domāšana, tagad katram ir jāpacenšas iestrādāt savā darbā autora mākslas piedāvājumu.”

Kā zināms, Omskā (Krievija) dzimušais A. Gorgocs uzskata sevi par neakadēmiskā virziena piekritēju. Gleznās mākslinieks runā par mīlestību, nāvi, nesasniedzamu harmoniju — mūžību. Viņa darbos, uzgleznotos psihodelisma manierē, dominē skumju un traģisma motīvs. Gleznotājs ievada skatītājus simbolu un asociāciju labirintā, vēloties aktīvu dialogu. Starp citu, studijas izstādi dinamiski papildina divas viņas gleznas: “Gorislava. Papardes zieds” un “Īrisi”, kuras aplūkojot būtiski pastiprinājās patīkamo emociju gamma tobrīd tuvojošos svētku sakarā.

Neskatoties uz to, ka A. Gorgocs ir mākslā spēcīga personība, gleznotājam nav pieņemamas pat vismazākās šaubas par to, ka viņa mācekļi centušies atdarināt savu skolotāju: “Jūs šeit redzat, ka stils ir katram savs, daļai tas sen nostabilizējies un nekādā ziņā to nevajag lauzt. Es vienkārši viņus centos “pavilkt” tuvāk profesionālajam līmenim.”

Tas, kas noticis mūsu pilsētā, būtībā ir unikāls gadījums. Krāslavā A. Gorgocs ienāca burtiski kā viesulis, kas kājām gaisā sagrieza sastāvējušos ūdeņus pīļu dīķī. Mākslinieka augsto profesionālo līmeni apliecina viņa dalība izstādēs Krievijā, Latvijā, Vācijā, personālizstādes Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī un Krāslavā. A. Gorgoca darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Vācijā, Izraēlā, ASV, Spānijā.

Otas meistara pirmo izstādi Krāslavas muzeja telpās paspēja redzēt desmitiem, varbūt pat simtiem mākslas pazinēju, cienītāju un vienkāršu muzeja apmeklētāju, paturot atmiņā gleznu spilgto kolorītu un dziļi pārdomāto izstādes kopējo kompozīciju, pirms vēl to paspēja izjaukt diletantiski un absolūti nepamatoti svētuma un tikumības aizstāvju uzbrukumi, kuru zināšanas šajā jomā nesniedzas tālāk par sava nama slieksni. Mākslinieks pacēlās pāri šiem apvainojumiem, paveicot neticamo. Viņš ne tikai piekāpās klaigātāju pūlim, bet atklāja mākslas studiju, kuras durvis ir atvērtas ikvienam: jaunam un vecam, gleznotājam iesācējam un pieredzes bagātam meistaram, skolotājam un skolēnam, līdz pat politiķim un svētajam tēvam.

Zili brīnumi, bet neatsaucīgajā Krāslavā gleznotājam ļoti ātri izdevās nokomplektēt astoņu cilvēku stabilu grupu, kurā pārstāvēti dažādas paaudzes cilvēki un atšķirīgu mākslas stilu piekritēji. Kopīgā darba rezultāts ir neplānotā izstāde Krāslavas vēstures un mākslas muzejā, kurai vietu izbrīvēja zāles centrā, jo zāles sienas ar savām gleznām jau maijā bija aizņēmušas citas topošās mākslinieces — Dace Kalpiša, Justīne Lūce, Kristīne Madjare un Madara Lesēte, kuras muzejam piedāvāja ainavu glezniecības personālizstādi “Diena”. Divas vizuāli un dvēseliski atšķirīgas izstādes vienkop būtībā tikai pastiprina kopējo iespaidu, taču nekādā gadījumā nedara vienu vai otru mazāk vērtīgu. Gan personālizstāde “Diena”, gan mākslas studijas “Krāslavas palete” dalībnieku izstāde būs apskatāma līdz augustam.

Celmlauži

Veronika Cimoško ir jaunākā studijas “Krāslavas palete” dalībniece, viņai tikai astoņi gadi. Meitene piedzima Krāslavā 1999. gadā. Mācās Krāslavas “Varavīksnes” vidusskolā. Apmeklē Daugavpils baleta studiju “Jaunatne”, mācās svešvalodas. Ļoti interesējas par glezniecību. Mācās Krāslavas mākslas skolā. Izstādē apskatāmi darbi “Ozolzars” un “Tulpes”.

Fēlikss Edvīns Lukaševičs ir no vietējo mākslinieku veterānu pulka. Dzimis 1945. gadā Daugavpilī. Absolvējis Rīgas 17. arodvidusskolu. Daugavpilī apmeklēja K. Dobrāja mākslas studiju. Neskaitāmu izstāžu dalībnieks. Māksliniekam notikušas vairākas personālizstādes. Šoreiz skatītāju vērtējumam piedāvā darbus “Klusā daba ar Homēra galvu” un “Ceriņi”.

Jevgeņijs Iļjiņecs arī pieskaitāms veterānu pulkam. Dzimis 1939. gadā Vitebskas apgabala Sirotinas rajonā, Baltkrievijā. Pilsētā ļoti pazīstams kā mākslinieks-kokgriezējs, Krāslavas baltkrievu folkloras ansambļa “Kutok” vadītājs. Daudzu mākslas izstāžu dalībnieks. J. Iļjiņecam bijušas vairākas personālizstādes Krāslavā un citur. Raženi pastrādājis studijā: “Klusā daba ar pūpoliem”, “Peonijas”, "Sievietes portrets”, “Līgo” un “Tējas galds”.

Jūlija Vērtule dzimusi Krāslavas rajona Andrupenes pagastā. Beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Tagad strādā par mākslinieci-noformētāju Krāslavas kultūras namā. Aizrautīgi glezno kopš skolas gadiem. Autores darbiem piemīt savdabīgs formas, stila un krāsu sakopojums. Muzejā apskatāms darbs “Rudens klusā daba”.
Aina Annicāne dzimusi Krāslavā, strādā par frizieri. Ar glezniecību nodarbojas jau kopš bērnības. 2003. gadā Krāslavas muzejā notika Ainas pirmā personālizstāde. Ainas gleznas ir spilgtas un dzīvespriecīgas, arī mākslas studijā “Krāslavas palete” tapušās “Klusā daba ar patvāri”, “Pirms Jāņiem”, “Lauku ziedi” un “Klusā daba ar svečturi”.

Inga Skumbiņa ir dzimusi 1968. gadā Krāslavā. Beigusi Rīgas arodskolu, kurā ieguvusi mozaīkas speciālista profesiju, bet tajā nav strādājusi. Šobrīd strādā Krāslavā par sieviešu frizieri salonā “Konstance”. Šo profesiju apguvusi Krāslavā un Daugavpilī. Nejauši redzētais TV raidījuma sižets rosināja veidot leļļu figūras no mīklas, kuras Inga grezni ietērpa. Tagad arī gleznas “Klusā daba ar augļiem”, “Jāņu ziedi”, “Dāmas portrets”, “Tējas dzeršana”.

Ivans Bičkovs piedzima 1937. gadā Baltkrievijā. Par glezniecību interesējās skolas gados, apmeklēja arī zīmēšanas pulciņu. Kopš 1968. gadā dzīvo Krāslavā, strādāja sakaru mezglā. Doma par gleznošanu neatstāja viņu visus šos gadus, bet uzdrošinājās paņemt otu tikai šī gada 1. martā, kļūstot par mākslas studijas “Krāslavas palete” dalībnieku. Viņa darbi ir “Lauku klusā daba", “Sievietes portrets”, “Augļi” un “Bērnības atmiņas”.

Andrejs Skumbiņš piedzima 1988. gadā Krāslavā. Mācījās Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, apmeklēja mākslas skolu. Andreju ļoti aizrauj daiļrade. Ar otu radīti darbi “Noskaņa” un “Janka”.

Juris ROGA