Krāslavas ģimnāzijas divpadsmito klašu izlaidums katram svinīgā pasākuma dalībniekam bija savdabīgs izturības pārbaudījums — kultūras nama zāle izrādījās tiktāl pārpildīta, ka šādos apstākļos būtu lieti noderējis jaudīgs gaisa kondicionieris.
Uzreiz jāuzteic pasākuma organizatori, kuri sarežģītajos apstākļos lieliski novadīja vienu no visskaistākajiem notikumiem izlaidumnieku un viņu vecāku dzīvē. Ar nepilnām trim stundām pietika, lai ļautu izteikties visiem sveicējiem, kuru bija turpat divi desmiti, pasniegtu apliecinājumus par mācību pabeigšanu četrām ģimnāzijas klasēm (kopumā 74 audzēkņi) un dotu iespēju viņus apsveikt vecākiem, radiem un draugiem.
..Jāņu zālēm izrotātā Krāslavas kultūras nama zālē vispirms atskanēja dzejas rindas, kurām sekoja aicinājums 12. klašu absolventiem un viņu audzinātājām ienākt un ieņemt savas vietas zālē un uz skatuves. Sumināmie ienāca klašu alfabētiskajā kārtībā: 12.a — audzinātāja Līvija Malahovska, 12.b — audzinātāja Spulga Varslavāne, 12.c — audzinātāja Iveta Balule un 12.d — audzinātāja Anna Vagale. Stalti jaunekļi uzvalkos un daiļas meitenes balles kleitās izskatījās tik ļoti pieauguši un patstāvīgi... Pirmoreiz vecāki ieraudzīja savus lolojumus pavisam citādā, neikdienišķā rakursā, kas pavēra slūžas bagātīgām emocijām, kuras pilnā spēkā uzvirmoja vēlāk.
Zālē trūka ne tikai vietas un svaiga gaisa. Liktenis bija lēmis uzlikt vēl vienu pārbaudījumu — pievīla tehnika. Latvijas valsts himna ieskanējās, aprāvās, ieskanējās un atkal aprāvās... Situāciju izglāba ģimnāzijas koristi, kuri paši sāka dziedāt himnu, viņiem tūlīt piebalsoja pārējie dziedāt pratēji, un valsts himna zālē skanēja dzīvajā izpildījumā. Skola lepojas ar saviem koristiem, arī absolventu pulkā bija ne viens vien kora dalībnieks.
Svinīgo pasākumu atklāja ģimnāzijas direktors Gunārs Japiņš, kurš uzsvēra, ka ģimnāziju pabeidza jaunieši, kas labi sagatavoti studijām Latvijā un ārzemēs. Galvenais ir nekļūdīties, sperot nākamo soli. Šī izvēle nav viegla, bet iespēju loks jauniešiem mūsdienās ir ļoti plašs. Japiņa kungs pateicās skolotājiem un vecākiem, kā arī novēlēja absolventiem veiksmi, izdošanos un gribasspēku sevi pilnveidot.
Pirms dot vārdu zālē esošajiem sveicējiem, tika nolasīts rajona padomes priekšsēdētāja Andra Badūna apsveikums: “Beidzies viens nozīmīgs un atbildīgs dzīves posms — Jūs esat saņēmuši dokumentu par vidējās izglītības iegūšanu, bet priekšā vēl citi izglītības ceļi un sapņi par sasniedzamajiem mērķiem. Ikvienam no Jums vēl ir daudz mirdzošu sapņu. Priekšā jauni neatklāti apvāršņi, kas būs jāatklāj pēc iespējas labāk. Lai Jums tas izdodas! Ap-bruņojieties ar pacietību un sasniedziet savus sapņus, izveidojiet savu nākotni tādu, kādu Jūs to vēlaties! Esiet atbildīgi un priecājieties par padarīto! Vēlu sekmes un izturību turpmākajās izglītības gaitās! Starta enerģija Jums ir dota, attīstiet to! Pedagogi un vecāki! Esiet lepni par saviem lolojumiem! Paldies Jums par neizsīkstošo entuziasmu un darbu, ar kādu Jūs esat skolojuši un audzinājuši šos jauniešus!”
Rajona Izglītības pārvaldes kolektīva vārdā absolventus neklātienē apsveica arī Lidija Ostrovska. Taču divpadsmitie nebija tikai pasīvi apsveikumu pieņēmēji — 12. klašu dziedātāji iepriecināja klātesošos ar šim brīdim ļoti saviļņojošu dziesmu, kas saucas “Baltā dziesma”.
Pārsteigumiem dažkārt nepieciešama apstākļu sakritība. Tieši šajās dienās Latvijā ciemojās dāņu Lauvu klubs, ar kuru ģimnāzijai un pilsētas pašvaldībai ir sena sadarbība. Vienpadsmit šī kluba pārstāvji ieradās pasākumā, lai pagodinātu un sveiktu skolas absolventus. Delegācijas vārdā uzstājās Tage Hansens, kurš sniedza īsu informāciju par Lauvu kluba aktivitātēm, kā arī apsveica absolventus un novēlēja viņiem lielu nākotni un labu veiksmi.
Jau desmit gadus ģimnāziju un tās audzēkņus atbalsta Georga Jura Kociņa fonds, kura līdzekļi līdzīgās daļās ir novēlēti Krāslavas un Kuldīgas ģimnāzijai, lai veicinātu jauniešu studijas augstskolās un uzlabotu skolu materiālo bāzi. Kopš 1996. gada Krāslavas ģimnāzijā ir izveidota Stipendiju fonda komiteja, izstrādāti statūti un kritēriji stipendiātu atlasei, kā arī mācību tehniskās bāzes pilnveidošanas projektu izvērtēšanai. Stipendijām un projektiem fonds katru gadu piešķir lielas summas, šobrīd 16 stipendiāti — kādreizējie ģimnāzijas audzēkņi — tiek atbalstīti ar vidēji 40 latu mēnesī. Apsveikt izlaidumniekus bija ieradies fonda pārstāvis Igors Dimits, kurš lūdza fonda piešķirtos 2000 Austrālijas dolāru izlietot stipendijām tiem absolventiem, kuri aktīvi piedalījās skolas vēstures pētīšanā un apzināšanā. Vēršoties pie 12. klašu audzēkņiem, Dimita kungs aicināja visus saglabāt savu latvietību, lai kurā pasaule malā liktenis būs lēmis nonākt katram sumināmajam.
Jāņu dienas priekšvakarā, šķiet, būs iedibināta jauna tradīcija — Krāslavas ģimnāzijas bijušais audzēknis Oskars Juhņevičs pasniedza diviem absolventiem vienrei-zēju stipendiju par aktīvu darbību mācībās un sabiedriskajā sfērā. Stipendiju (150 latu apmērā katrs) saņēma Ivars Orups un Ludmila Blaževiča. Ar šo naudu jaunieši varēs samaksāt pirmos ar studijām saistītos izdevumus.
Savukārt Olga Mihailova un Inga Krumpāne saņēma Ministru prezidenta Aigara Kalvīša parakstītus Atzinības rakstus, kurus jaunietēm pasniedza novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša.
Pirmo skolotāju vārdā divpadsmitos apsveica Krāslavas pamatskolas skolotāja Agrita Pauliņa, novēlot jauniešiem neaizmirst savu skolu un savu dzimto pilsētu, kā arī aicināja sapņot vispārgalvīgākos sapņus.
Ar garīga satura dziesmu absolventus sveica Krāslavas Romas katoļu kora dalībnieces.
Kā jau sākumā rakstīju, divpadsmitie bijuši čakli koristi un vairāki no viņiem arī labi atpazīstami ansambļa “Krāslaviņa” dalībnieki. Pateicoties divpadsmito klašu audzēkņiem, koristi ir izcīnījuši panākumus un piedalījušies vairākos nozīmīgos pasākumos. Tagad viņus ar skolas pabeigšanu un došanos lielajā dzīvē sveica skolotāja Olga Grecka ar koristiem.
Nedaudz noskumuši jutās arī dejotāji. No deju kolektīva “Resgaļi” aiziet divi izlaidumnieki — Ivars Orups un Reinis Grišāns. Savus deju partnerus meitenes godināja, pasniedzot simboliskus suvenīrus — pastaliņas. Sumināmos sveica deju kolektīva “Spīganas” vadītāja Lidija Trušele un dejotāja Diāna Plivča. Kolektīva pārējās dejotājas sēdēja absolventu krēslos. Starp divpa-dsmitajiem ir vairāki angļu kluba “Lingua” aktīvi dalībnieki. Skolā paliekošie savus nu jau bijušos domubiedrus sveica ar dziesmu angļu valodā, vienlaicīgi prezentējot uz lielā ekrāna jaukākos brīžus no angļu kluba vēstures. Ģimnāzijā darbojas arī vācu klubs, kura pārstāvji svinīgi paziņoja par nominācijas “Vācu kluba lepnums” piešķiršanu skolas absolventiem Gunāram Cauņam un Matīsam Aprupam.
Sāpīga šķiršanās jāpiedzīvo skolas muzikālās grupas “The Drift” dalībniekiem — daļa grupas locekļu skolu pabeidz, pārējie turpinās mācīties un spēlēt. Ie-spējams, šajā sastāvā tā bija pēdējā kopīgā uzstāšanās, turklāt tik lielas auditorijas priekšā. Kad izskanēja dziesmas pēdējie vārdi, skolu pabeigušie grupas dalībnieki tika pie īpašiem krekliņiem, kuriem vienā pusē bija uzdrukāts grupas nosaukums, bet otrā — viņa paša iesauka.
Sveicēju pulkam pievienojās ģimnāzijas mazpulku pārstāvji ar savu vadītāju Ināru Krikovu, kura pateicās au-dzēkņiem par izturību, atsaucību, patstāvību un degsmi darbā. Savukārt Lindai Kopcovai tika svinīgi pasniegta mazpulku Goda nominācija, kas ir šīs organizācijas augstākais apbalvojums valsts mērogā.
Arī ģimnāzijas novadpētnieki veltīja labus vārdus divpadsmitajiem. Šajā vakarā novadpētnieki jutās sevišķi lepni, jo par Georga Jura Kociņa fonda stipendiātiem acīmredzot kļūs tieši tie absolventi, kuri aktīvi piedalījās skolas vēstures pētīšanā un apzināšanā.
Absolventus ar skolas pabeigšanu apsveica arī Jaunsargu organizācijas pārstāvji, īpaši suminot jaunsargus: Diānu Pleiko, Ingu Joninu un māsas Martu un Ilonu Aleksandrovas.
“Optimists katrās briesmās redz iespēju, pesimists katrā iespējā redz briesmas,” ar šiem Vinstona Čērčila vārdiem sveicēju pulkam pievienojās skolēnu parlamenta dalībnieki.
Divpadsmito klašu dziedātāji bija tie, kas atvēra priekškaru apsveikumiem, viņiem bija lemts to arī aizvērt. Kad pēdējā dziesma svinīgajā pasākumā izskanēja, pie vārda atkal tika skolas administrācija. Pienāca brīdis, kuru skolēni gaidīja ilgus divpadsmit gadus — viņus aicināja saņemt apliecinājumu par mācību pabeigšanu. Rezultātus centralizētajos eksāmenos zinās tikai 12. jūlijā, kad tiks saņemti sertifikāti. Jaunieši mācījās čakli, tālab jātic, ka sertifikāti iepriecinās gan viņus, gan vecākus, gan skolu. Vidusskolēnu vidū labākā skolēna titulu saņēma 12.d klases skolniece Olga Mihailova, viņas vidējā atzīme ir 9 balles. Līdz ar apliecinājumu katrs audzēknis saņēma nelielu piemiņas dāvanu — suvenīru māla pogas izskatā ar ģimnāzijas emblēmu, grāmatu, un bukletu ar aicinājumu neaizmirst savu skolu. Ja kāds no audzēkņiem dzīves satraucošākajā mirklī īsti nesadzirdēja vārdus, ar kuriem viņu raksturoja klātesošajiem, tad tos viņš arī atradīs bukletā. Pirmie ziedi, bučas, mīļi vārdi un laba novēlējumi vispirms tika no vecākiem un pēc tam no visiem pārējiem sveikt gribētājiem.
Emocionāli spilgtu brīdi piedzīvoja vairāki vecāki, kuru lielo ieguldījumu bērnu izglītošanā un audzināšanā īpaši uzsvēra ģimnāzijas administrācija. Katra tāda bērna vecāki tika lūgti uz skatuves, kur skolas direktors un klases audzinātāja viņiem pasniedza tradicionālo rozi un pateicības rakstu par godprātīgu un sirsnīgu bērna audzināšanu. Administrācijas vārdā liels paldies tika sacīts arī klašu audzinātājām.
Pasākuma beigās vārds tika dots absolventiem, kuri pateicās pedagogiem par izglītošanu un saviem vecākiem, kuri, savukārt, skolai pasniedza dāvanu. Divpadsmito balsis kultūras namā skanēja vēl kādu laiku arī pēc tam, kad visi atstāja zāli — notika kopīgā fotografēšanās. Kamēr fotogrāfs nostādīja vienu klasi, tikmēr citi šo laiku izmantoja, lai liktu lietā personīgos fotoaparātus un iemūžinātu sevi kopā ar vecākiem, radiem, draugiem un draudzenēm. Svētku turpinājums skolotājiem un skolēniem bija ģimnāzijas ēdnīcā. Tovakar daudziem tas laikam bija visīsākais ceļš uz savu tagad jau bijušo skolu, tāpat kā visīsākā nakts.
Juris ROGA