Pilienu pa pilienam...

Centra vadītāja Konstancija Kirsanova uz īsu laiku palikusi bez darba kabineta. Telpu nācās atbrīvot centra iemītniekiem, jo ir jāizpilda normatīvi, kas nosaka minimālo 6 m2 platību uz vienu cilvēku, bet situācija ar veco ļaužu izmitināšanu ir ārkārtīgi saspringta: rindā pierakstīti 23 cilvēki.

Turpat katru dienu kāds no rindas interesējas, varbūt ir atbrīvojusies vietiņa? Parasti atbilde ir noliedzoša, jo vieta aprūpes centrā var atbrīvoties tikai vienā gadījumā — kad kāds tā iemītnieks aiziet viņsaulē. Nesen centra ļaudis apbedīja 1918. gadā dzimušo Jeļenu Vucāni, kura nodzīvoja 89 gadus. Šai sievietei paveicās — mūža nogali viņa pavadīja cilvēcīgos apstākļos, bet cik rajonā un valstī ir tādu, kuri nomiruši vientulībā savās mājās, jo tā arī nav sagaidījuši vietu kādā no pansionātiem vai aprūpes centriem?

Robežnieku pagasta pašvaldība būtībā paveikusi varoņdarbu, savulaik izveidojot Skuku aprūpes centru, kurā mūža nogali pavada vienkāršie darbarūķi, kuri nu vairs nav vajadzīgi šai valstij... Žēl, ka veco ļaužu dzīves apstākļu uzlabošanai pašvaldība tā arī nav saņēmusi pienācīgu valsts atbalstu. Uzsveru, savlaicīgu un pienācīgu. Ja tā būtu, Skukos sen tiktu pabeigta piebūve, kas vitāli nepieciešama aprūpes centra paplašināšanai. Bet laikam mūsu valstij un tās vadītājiem ir citas prioritātes: viena pēc otras dzimst grandiozas ieceres, kuras uz nelaimīgo vecīšu fona citādi kā par murgainām nenosauksi. Robežnieku pašvaldība mēģina paveikt nākamo varoņdarbu — uzcelt centram piebūvi, meklējot finansējumu, kur vien iespējams. Laiku pa laikam šīs pūles vainagojās panākumiem.

Kā informēja pagasta pašvaldības priekšsēdētāja Ērika Gabrusāne, sākotnēji piebūves celtniecībā tika ieguldīti 26000 latu, kurus piešķīra ar valsts budžeta grozījumiem. Pēc kāda laika izdevās saņemt vēl 59000 latu. Jaunbūvi finansēja arī pati pašvaldība — no budžeta šim mērķim izlietoti jau 8000 latu. Paralēli ir uzbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija, ieguldot 24000 latu, no tiem 6000 latu ir pagasta pašvaldības līdzfinansējums. Nākamais posms ir katlu mājas būvniecība, divu apkures katlu iegāde, centralizētās apkures sistēmas ierīkošana centra telpās un ūdensvads. Šim mērķim esot piešķirti 35000 latu, saņemti gan vēl tikai 17000 latu. Protams, būs arī pašvaldības līdzfinansējums. Darbi sākti tieši ar katlu mājas būvniecību un apkures sistēmas izveidi visā ēkā.

Šobrīd piebūve ir zem jumta, ir logi, durvis, izveidots segums grīdas ieklāšanai. Bet inflācijas tempi ir fantastiski: ja sākotnēji projekts bija aprēķināts uz 145000 latu, tad šodien piebūves pabeigšanai nepieciešams 171000 latu. Cik ļaudīm valsts būs liegusi normālas vecum-dienas, ja Robežnieku pašvaldībai arī turpmāk svētai lietai nāksies diedelēt katru santīmu. Fenomenāli: Latvijā ir jau 800 miljonāru, bet mūsu valstsvīri, šķiet, nevar atrast nieka 200000 latu, lai vienā rāvienā nodrošinātu normālas vecumdienas desmitiem veco ļaužu! Varbūt problēma ir tieši tur, ka šie nav miljonāri? Ir skaidrs kā diena, ka pēc jaunbūves pabeigšanas būs nepieciešams remonts arī vecajā korpusā. Līdz ar to var droši sacīt, ka rinda uz aprūpes centru tikai saruks, bet ne izsīks.

“Kopš 1996. gada, kad Skuku klubā atvēra skolu, šī māja bijusi cilvēku pilna,” uzsver centra vadītāja K. Kirsanova. “Pagājuši jau 11 gadi, bet vecais korpuss noteikti funkcionēs arī turpmāk, taču tam vajag remontu. Iespējamais risinājums ir remontēt pakāpeniski, atbrīvojot istabu pēc istabas. Jaunajā korpusā, kura platība ir 480 m2, plānojam izvietot medmāsas kabinetu ar visu aprīkojumu, viena telpa paredzēta centra vadītājai un vienā tiks ierīkota relaksācijas istaba — rokdarbiem un citām nodarbībām. Ir arī pietiekami platas kāpnes uz otro stāvu. Pārējās istabiņas tiks atdotas iemītniekiem. Kopumā varēsim izmitināt apmēram 20 cilvēkus. Katrā istabiņā dzīvos divi cilvēki, uz divām istabiņām būs viena duša un tualete. Mansardstāvā varētu ierīkot vēl četras istabiņas, ja būtu nauda, to varētu un vajadzētu darīt uzreiz, bet dod Dievs pašvaldībai sameklēt finansējumu, lai šo piebūvi vispār varētu pabeigt un sākt izmitināt cilvēkus.”

Skuku aprūpes centrā nav citu rajonu iedzīvotāju, te vecumdienas pavada Robežnieku pagasta ļaudis, kā arī Kalniešu, Piedrujas, Indras, Kombuļu un Ezernieku pagasta iedzīvotāji. No iemītnieku kopskaita astoņiem ir garīga rakstura traucējumi, pārējie ir pensijas vecuma vientuļie cilvēki. Viņu uzturēšanu finansē rajona padome, attiecīgo pagastu pašvaldības un 85% tiek atvilkti no pašu pensijas. Valsts finansējums pienākas tikai astoņiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi. Strādāt aprūpes centrā nav viegli. K. Kirsanova, kura savulaik strādājusi ar bērniem skolā, tieši to laiku uzskata par zelta gadiem: “Lai gan šodien pedagogi sūkstās, ka viņiem grūti strādāt, es uzskatu, ka skolā bija trīsreiz vieglāk nekā centrā.”

Juris ROGA