Kopš aprīļa Dagdas arodvidusskolā darbojas jaunizveidotais Karjeras kabinets, kura durvis rotā gudrības simbols — pūce.
Karjeras kabineta prezentācija sakrita ar atklāto durvju dienu, un tas uzreiz kļuva pieprasīts objekts, kurā līdz šodienai pabijuši simti cilvēku. Kabineta piedāvājumu atspoguļojuši vairāki masu mediji, tostarp no Rīgas.
“Kabineta izveides ideja pieder pieciem skolas pedagogiem, kuri pērn apmeklēja kursus, veltītus karjeras jautājumiem,” stāsta arodvidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Irina Gaļiļejeva. “Mājupceļā radās doma, ka arodvidusskolai ir nepieciešams kabinets, kas prezentētu pašu skolu, šeit apgūstamās profesijas, kā arī dotu iespēju ikvienam iegūt visu svaigāko un svarīgāko informāciju koncentrēti un vienviet. Ideja visiem iepatikās, ķērāmies pie darba un realizējām. Lielu darbu paveica metodiskās komisijas, kuras savāca un sistematizēja šeit redzamos materiālus. Iedzīvinājām vēl vienu ideju — mūsu skola sagatavo praktiķus, proti, audzēkņi kaut ko rada savām rokām. Tāpēc grupām, kuras apmeklē karjeras kabinetu, piedāvājam arī tepat pastrādāt radošajā darbnīcā. Pašu rokām tapušos darbiņus autori saņem īpašumā, izņemot dažus gadījumus, kad darbu paturam sev, lai varētu parādīt citiem.”
Karjeras kabinets pirmām kārtām domāts tiem pamatskolu audzēkņiem, kuri vēl nezina, kurp doties mācīties pēc 9. klases pabeigšanas. Viņi var iegūt informāciju par skolu, skolas piedāvātajām profesijām, tālākizglītības un darba iespējām, kā arī uzzināt, kas vispār ir karjera, kā plānot karjeru un rast atbildes uz citiem jautājumiem. Šeit uzskatāmi parādīta izglītības struktūra, lai katrs interesents viegli apjaustu to, kas notiek izglītības nozarē, kur iespējams tālāk mācīties un rast atbildes uz citiem jautājumiem šajā sakarā. Karjeras kabineta piedāvājums palīdz sevi atpazīt jaunā ampluā, ieskatīties sevī, novērtēt sevi un dod iespēju saprast, ko cilvēks īsti grib sasniegt dzīvē?
Karjeras kabinets domāts arī tiem audzēkņiem, kuri mācās arodvidusskolā pirmo gadu un kuriem nepieciešams palīdzēt adaptēties jaunajā mācību iestādē. Viņiem pieejami padomi, kā labāk iejusties skolā, ir pat izstrādāta īpaša adaptācijas programmiņa, kas palīdz atklāt profesiju noslēpumus, uzzināt, kas sagaida skolā? Protams, ir arī materiāli, kas paredzēti tiem audzēkņiem, kuri skolā mācās pēdējo gadu un domā par tālākā ceļa izvēli. Te ir padomi tiem, kuri meklē darbu: kā sameklēt darbu, kā pieteikties darbā, kas jāzina, uzsākot strādāt? Vēl arvien netrūkst jauniešu, kuri brauc uz Rīgu iekārtoties darbā un nezina, kā visu izdarīt pareizi. Šeit ir iespēja iemācīties uzrakstīt CV, motivācijas vēstuli, aizpildīt anketas par sevi, lai darba devējs labāk iepazītu darba ņēmēju un atklātu viņa prasmes. Ir arī apkopotas interneta adreses ar darba piedāvājumiem. Liela uzmanība veltīta legālās nodarbinātības tēmai: svarīgi, lai bērni strādātu legāli, lai mācētu noslēgt sev drošu līgumu, prastu sarunāties ar darba devēju par to.
Informācijas uztveres atvieglošanas nolūkā karjeras kabineta iekārtošanā ir izmantoti arī zīmējumi, kas raisa asociācijas ar dažādām profesijām. Zīmējumu autores ir mācību iestādes audzēknes Aleksandra Bodrjakova un Vita Novosada. Attēlotas visas skolā apgūstāmās profesijas, draudzīgā saržā, ar humora pieskaņu pastāstīts, kādam jābūt strādniekam — radošam cilvēkam, labam organizatoram, labam speciālistam, jāizturas pret savu darbu kā pret hobiju un jāzina svešvalodas.
Izmantojot stendus, ir atspoguļoti katras profesijas noslēpumi. Piemēram, skola sagatavo galdnieka palīgus. Galdnieks ir cilvēks, kurš taisa mēbeles, tālab šī profesija parādīta, sākot ar cirsmu, kur tiek iegūta svarīgākā izejviela mēbeļu ražošanai — koks, līdz pat mūsdienīgiem darbgaldiem un mūsdienu ofisa mēbelēm, kā arī dots ieskats mēbeļu ražošanas bezatkritumu tehnoloģijā. Fotogrāfijās var salīdzināt pašu audzēkņu izgatavotās mēbeles skolas ēdnīcai ar tām, kādas ražo pasaulē. Protams, nav aizmirsta arī senāka vēsture, piemēram, bildēs var apskatīt, kādas mēbeles rūpniecība ražoja 70. gados. Karjeras kabineta veidotāji padomāja, kā palīdzēt skolēniem saprast pašu izvēlētās profesijas būtību. Ne tikai attēlos, bet turpat uz vietas var savām rokām aptaustīt tos izstrādājumus, kurus pagatavojuši arodvidusskolas audzēkņi, skolas lepnums — ar rokām izgatavoti krēsli, kas tapuši, piedaloties ikgadējos konkursos “Krēsls”.
I. Gaļiļejeva: “Kad vadu ekskursiju, es vienmēr jautāju: “No kāda materiāla labāk pagatavot karoti?” Pārsvarā atbild pareizi — tā ir liepa, jo tas ir materiāls, kas vieglāk padodas grebšanai. Taču mūsdienās karošu grebšana vairāk uzskatāma par tautas daiļamatnieku nodarbi. Galdniekiem jāmāk strādāt ar sarežģītu tehniku un moderniem instrumentiem. Tālab mūsu meistari apmeklē seminārus, lai būtu lietas kursā par jaunāko, kas notiek nozarē. Mūsu skolā nav lāzeriekārtas, tomēr varam dot ieskatu par tās iespējām: meistars bija seminārā un atveda ar lāzeru izzāģēto figūru paraugus. Ja tuvojas kādi svētki, mūsu meistari obligāti dod iespēju saviem audzēkņiem parādāt prasmes, uzdodot kaut ko lietderīgu izgatavot savām rokām.
Pavāru noslēpumi visvairāk interesē meitenes. Lai kāpinātu interesi par profesiju, meistari atnesa uz kabinetu senas garšvielu dzirnaviņas un citus pavāra piederumus, ir uz vietas arī dažādas garšvielas, ko paost. Var iepazīties ar pavāra ābeci. Apskatot bildes, saskrien siekalas mutē, redzot, kādus ēdienus topošās pavāres gatavo prakses laikā. Vispār šī kabineta ierīkotāji ir ļoti papūlējušies, lai atklātu jaukākos profesiju noslēpumus tiem, kas vēl neko nav izvēlējušies, bet tiem, kuri jau mācās skolā, ir iespēja pārliecināties, ka izvēlētā profesija ir moderna un ļoti aktuāla.
Ja jau runājam par modernām tehnoloģijām, tad katru gadu skolā paplašinās automehāniķu tehniskā bāze, šogad pirmoreiz tiks uzņemta automehāniķu četrgadīgā grupa. No iepriekš uzņemtajām šī atšķirsies ar četrus gadus ilgu apmācību laiku, kas dos iespēju iegūt vidusskolas izglītību un saņemt dokumentu par automehāniķa, nevis automehāniķa palīga izglītību. Karjeras kabinetā neiedzīsi automašīnu, toties šeit apskatāmi vairāku marku automobiļu modeļi. Nevar iet uz priekšu, noliedzot veco. Tāpēc cita starpā stendā ir retro automobiļu apkopojums, var teikt, šeit līdzās sadzīvo autobūvniecības pagātne un tagadne. Ir arī informācija par prakses vietām, arodvidusskolas audzēkņi praksi iziet Raimonda Nipera SIA “Māra N” un Anatolija Zdanovska IK “Amatmeistars”. Ar šiem uzņēmumiem skolai izveidojušās ciešas sadarbības saites, darbu tajos atradis ne viens vien skolas beidzējs. Vēl ir daudz uzņēmumu ārpus Dagdas, ar kuriem sadarbojas arodvidusskola.
Atsevišķa telpa karjeras kabinetā veltīta apdares darbu strādnieka profesijai, kurā atklāti šī aroda noslēpumi. Katrs šeit var pārliecināties, ka arodvidusskolas audzēkņiem ļoti patīk strādāt ar flīzēm, par ko liecina vairākas tapušās mozaīkas. Pavasarī skolā bija apdares darbu strādnieku nedēļa, kurā audzēkņi paši domāja, ko grib saražot un parādīt citiem. Šīs profesijas pārstāvji veic ne tikai flīzēšanas darbus, viņi apgūst tapešu līmē-šanu, krāsošanu, apmešanu, grīdas ieklāšanas darbus, sauso būvju montāžu. Par audzēkņu panākumiem stāsta diplomi, bet viņu labsirdību apliecina humora stūrītis, kurā komiskās situācijās attēloti gan skolotāji, kuri apmāca būvdarbu jomā, gan viņu audzēkņi.
Vēl karjeras kabinetā ir mapītes par katru profesiju ar informāciju, kas savākta no dažādiem avotiem. To visu sagatavoja metodiskās komisijas. Tāpat šeit atrodami visi materiāli par profesiju konkursu, kurā skolas audzēkņi prezentēja katrs savu profesiju. Ir materiāli audzināšanas stundām, kas lieti noder klašu audzinātājiem, kad viņi stāsta par skolu, profesijām, skolas vēsturi. I. Gaļiļejeva savulaik piedalījusies rajona metodiskajā skatē un veikusi pētījumus par to, kas ir karjera, ko bērni ar to saprot un tamlīdzīgiem jautājumiem. Nav taisnība dogmai, ka visam mūžam jāizvēlas viena vienīgā profesija. Izvēlēties profesiju visam mūžam tikpat kā neiespējami, bet cilvēks var tālākizglītoties. Interesantā pētījuma rezultāti apkopoti un arī pieejami interesentiem karjeras kabinetā. Uzskaitīt visu praktiski nav iespējams, jo piedāvātās informācijas apjoms ir liels, par laimi, tik labi sistematizēts, ka neviens tajā vēl nav apjucis.
Juris ROGA