Visa bija Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā

Līgo un Jāņu svētki latviešiem ir tā senākā un mīļākā tradīcija. Vasaras saulgrieži tiek svinēti ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Vēl vēsturiskos laikos (16.- 17.gs.) naktī uz 24. jūniju Jāņu ugunskuri deguši visā Eiropā, sākot no Britu salām līdz pat Urāliem. Itālijā tos saukuši par San-Džovanni ugunīm, Francijā par Sen-Žana ugunskuriem. Tie kurināti par godu Janam, Džonam, Huanam, Hansam, Johannusam, Tvanam Kuplajam un, protams, Jānim. Parīzē katrā kvartālā bijis savs ugunskurs, un nereti ceremonijā piedalījies karalis, pats ar savu roku iededzinādams jāņuguni. Tātad var secināt, ka Jāņi bijuši kolektīvi un vienojoši tautas vai kopienas svētki.

Šajos svētkos mēs parasti dodamies pie dabas. Jau gadsimtiem mēs sienam sieru, dzeram alu, kurinām ugunskurus, dziedam dziesmas, meklējam papardes ziedu, gaidām saullēktu un ievērojam dažādas senākās no tradīcijām.

Dienu pirms Jāņiem sauc par Zāļu (Līgo) dienu. Saule šajā laikā ir visdāsnākā ar gaismu un siltumu, tāpēc Jāņu nakts augi glabā ne tikai ārstnieciskās īpašības, bet arī īpašu spēku un pat burvestības. Dažādi lietotas, tās nes auglību un svētību, nodrošina veselību un labklājību. Ar bērzu meijām un ozolzariem appušķo laukus, dārzu un sētu. Pēc tradīcijas par Jāņu zālēm sauc visus zaļumus, kas plūkti Jāņu dienā un Jāņu vakarā, taču tautas dziesmas visbiežāk min madaras, vībotnes, āboliņu un buldurjāņus.

Arī Krāslavas centrālajā bibliotēkā Jāņu dienai gatavojās laicīgi. Izveidota informatīvu materiālu izstāde, kas veltīta Līgo un Jāņu dienu tematikai.

Taču šis nav vienīgais pasākums, kas tika plānots. Cerot uz krāslaviešu atsaucību, pirmo reizi Krāslavas centrālajā bibliotēkā bija plānota Jāņu ziedu izstāde “Visa bija Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā”. Izstāde tika atklāta nedēļu pirms Jāņiem, pirmdien, 18. maijā.

Anna BARTUŠA, Krāslavas centrālās bibliotēkas bibliotekāre