Katrs sākums grūts

Andra Uzula karjeras pakāpieni: Krāslavas 1. vidusskola, Višķu sovhoztehnikums, Baltijas Krievu institūta Juridiskā fakultāte. Darba stāžu sāka kā mehāniķis, dienēja armijā, strādāja milicijā un policijā, apsardzes struktūrā. Lieliski pārzina pēdējā laikā nemierīgās pilsētas specifiku. Salīdzinoši neilgu laika posmu vadot municipālo policiju, prata izmainīt negatīvo tendenci, sāka kontrolēt situāciju naksnīgajā pilsētā. Vārdu sakot, spēka struktūru pārstāvis un pēkšņi...

Ar Andri jau sen esam uz “tu”, saprotamies no pusvārda. Viņš nekad nav vairījies no korespondentu asajiem jautājumiem, droši piedalījās diskusijās jauniešu rīkoto pasākumu laikā. Tiesa, šo interviju ar ļoti aizņemto cilvēku es sarunāju tikai ar trešo reizi, arī tad vēlu vakarā.

— Nu, ko, bijušais policist, pārpūlējies, cīnoties ar nakts vandaļiem, klusums vilina, mežs, upes krasts? — mans pirmais jautājums.

— Ceri vien (smejas). No vienas elles citā esmu ticis. Tagad pats nevaru saprast, kur vieglāk. Nelabais sakārdināja iegādāties nekustamo īpašumu otrā upes krastā, daba — mans atpūtas veids. Pirms pēdējām vēlēšanām mani uzaicināja balotēties opozīcijas sarakstā — ļaudis gaidīja pārmaiņas. Bija neērti atteikties, man nav raksturīgi vairīties no problēmām. Drīz situācija noskaidrojās — pienāca vadītāja maiņa. Pēc pēdējā “ķīniešu” brīdinājuma februārī seši no septiņiem deputātiem nobalsoja par neuzticības izteikšanu pagasta priekšniekam, kurš pat neuzskatīja par vajadzīgu ierasties uz ārkārtas pagasta padomes sēdi, kur notika kadru maiņa. Piedāvāja tikai vienu pagastveča kandidatūru, tā ka es nonācu bezizejas situācijā. Rezultāts likumsakarīgs — opozīcija kļuva par pozīciju, par mani nobalsoja pieci cilvēki. Vēlāk, kad jau bija notikusi rotācija, Boļeslava Ostrovska vietā, kurš labprātīgi atteicās no savām deputāta pilnvarām, mūsu (tagad jau domubiedru) komandu papildināja Juris Ķišķelis. Pats zini, es nekad nelielu avansā, bet šajā gadījumā uzskatu, ka deputātu komanda izveidojusies lieliska. Ingars Koroševskis, Vitālijs Čiževskis, Ēriks Zaikovskis — jauni ļaudis, atbildīgi, iniciatīvas pilni. Arī pārējie tautas kalpi balso par radikālām pārmaiņām, tā ka strādājam kopā, bet pats galvenais — mēģinām ieklausīties vēlētāju viedoklī. Demokrātija, tā taču ir tautas vara, nevis priekšnieku diktatūra.

— Jā, mans draugs, tu biji kārtības sargs, bet kļuvi par saimniekotāju. Kādu mantojumu saņēmi?

— Kā lai precīzāk pasaka?.. Saņēmu pavāju kolhozu, kur nepieciešams “remonts”. Varbūt ne kapitālais, bet pamatīgs gan. Iesākumā mazliet apjuku: nezināju, ar ko sākt, visur problēmas. Pakāpeniski iepazīstu visu, turklāt deputāti labi zina vēlētāju vajadzības un prasības, arī paši iedzīvotāji lielākoties nav vienaldzīgi. Tauta pati saka priekšā vispirms veicamo.

— Vai kaut ko jau izdevās paveikt?

— Sabiedriskajos darbos pastāvīgi nodarbinām piecus cilvēkus — divus Varnavičos, trīs Kaplavā. Jāņa Šidlovska vadībā izdevās šo to izdarīt. Beidzot ieviesta kārtība kapsētās, novākti nokaltušie un bīstamie koki. Pagasta nozīmes ceļu grāvji attīrīti no krūmiem un kokiem. Ciematos strādā zāliena pļāvēji. Ir pārmaiņas.

Turklāt mēģinām realizēt bijušās opozīcijas priekšlikumus ūdens un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas sakarā. Situācija kļuvusi gandrīz kritiska: vasarā daļa Kaplavas iedzīvotāju jau izjūt ūdens padeves neregularitāti. Šobrīd tiek meklēti līdzekļi tehniski-ekonomiskās dokumentācijas izstrādei, lai renovētu inženiertīklus. Lai pagasta dienesti varētu normāli funkcionēt, izdevās iegādāties divas automašīnas “Ford”: vienu pasažieru un kravas pārvadāšanai, otru visurgājēju, ar kuru jebkurā gadalaikā var aizkļūt līdz visattālākajai viensētai. Beidzot ir atrisināts interneta pieslēguma jautājums centrālajā ciematā. Tagad iedzīvotāji varēs saņemt šo pakalpojumu.

— Tāda ir skumjā realitāte: pēdējos gados Latgale pārvērtusies par pensionāru pēdējo dzīvesvietu, daudziem ir vajadzīga sociālā palīdzība. Kāda situācija Kaplavas pagastā?

— Godīgi atzīstos: katru viensētu vēl neesmu apmeklējis. Taču jau personīgi esmu pazīstams ar represētajiem, kara veterāniem. Līgo svētkos pie lielā ugunskura Kaplavas centrā nelaidīšu garām iespēju iepazīties ar Jāņiem. Teikšu tā: sociālā darbiniece Anele Lavrinoviča vienlaicīgi ir atbildīga un žēlsirdīga. Visādā ziņā es kā pagasta padomes priekšsēdētājs pagaidām sūdzības neesmu saņēmis, bet lūgumus palīdzēt mēs uzklausām ļoti uzmanīgi. Katru gadījumu rūpīgi izskatām, jo tas taču nav noslēpums, ka laukos mīt arī tāda tipa ļaudis, kas aizmirsuši par pieticību. Citi turpretī pat ļoti grūtos apstākļos nelūdz palīdzību. Šeit tad arī jābūt atgriezeniskajai saitei “vēlētājs - deputāts”, kas darbojas nevainojami. Sabiedriskā doma vienmēr precīzi koriģē vietējās varas darbu.

— Upes kreisā krasta pagasts ir īpašs: mācību iestādes nav, bet divas skolas ēkas ir gan. Kāds liktenis sagaida pagasta nekustamo īpašumu?

— Tāda situācija ir izveidojusies vēsturiski un ģeogrāfiski, ka pagasta teritorija stiepjas turpat četrdesmit kilometrus gar upi. Nomalēs izveidojušies divi ciemati. Turklāt katra dzīvo īsti patrioti. Tāpēc nav sagrauta skolas ēka Varnavičos, par ko esmu pateicību parādā Čunčuļu un Panciru ģimenēm. Pirms kara celtajā stiprajā ēkā pašlaik izvietota bibliotēka, darbojas tautas nama filiāle, ļaudis apmeklē labprāt. Par to ēku esmu mierīgs, bet tukšo skolu Vecbornē huligāni jau mēģināja apciemot. Vajadzēja izmantot apsardzes firmas “SAIF” pakalpojumus. Pēc nepieciešamās dokumentu paketes sagatavošanas nams, kurš pašvaldībai nav vajadzīgs, tiks piedāvāts pārdošanai izsolē.

— Kā veicas jaunatnes frontē?

— Kaplavas tautas nams nesen saņēmis aparatūru diskotēku organizēšanas vajadzībām, vecais komplekts atdots uz Varnavičiem. Tas ir darba kārtībā, jo mūsu kompjūtertehnikas speciālists Valdis Ķišķelis par to parūpējās. Ir ar ko palielīties arī kultūras sfērā. Šobrīd atjaunojam estrādes laukumu Kaplavas centrā, kur drīz kvēlos Līgo svētku galvenais ugunskurs.

— Ko pašvaldības vadītājs domā par sava novada perspektīvām tūrisma jomā?

— Cerīgi. Nepieciešamo pieredzi uzkrāj trīs viesu mājas — “Klajumi”, “Arkādija” un “Stirnmeži”. Jau izveidoti unikāli zirgu un velosipēdu maršruti pa gleznainiem Daugavas krastiem un pierobežā. Tūristu vajadzībām tiek labiekārtota Šilovka ezera teritorija. Daudz tiek darīts, lai atjaunotu zivju resursus. Par spīti bažām pierobežas zona neatbaida ciemiņus, kas vēlas apmeklēt mūsu skaistuma ziņa unikālo vietu.

— Lai visas cerības piepildās!

Aleksejs GONČAROVS