Kas ir mūsu dzīvība?

Dzīvība ir visvērtīgākā Dieva dāvana, kas dota cilvēkam. Vieni izturas pret to ar lielu atbildību un saudzē, turpretim citi mēģina atbrīvoties no tās. Atteikšanās no dzīves tiek dēvēta par pašnāvību.

Kad tika izdarīta pirmā pašnāvība, precīzi pateikt nav iespējams. Taču acīmredzams ir tas fakts, ka tik smags grēks bija pastrādāts jau senos laikos. Katrai tautai pašnāvība tika interpretēta dažādi: vienām tas bija tabu, citām — kults. Piemēram, senie eskimosi atstāja savas mājas, lai dotos tundrā un nomirtu tur. Pētera I laikos pašnāvniekus piesēja pie zirga, kas vilka viņu ķermeni pa ielām, pēc tam pakāra. Mūsu dienās viņus pielīdzina psihiski nenosvērtiem cilvēkiem un nesoda. Taču ir zināms, ka 1881. gadā ASV viens cilvēks tika notiesāts par neveiksmīgu suicīda (zinātnisks termins) mēģinājumu. Ar suicīda problēmas izpēti nodarbojas sociologi, psihologi, psihoanalītiķi, kriminālisti. Katrai zinātnei ir sava pieeja. Pēc Krievijas psihoanalītiķa Naricina viedokļa pašnāvības dalās trijās grupās:

* īstās pašnāvības, kas saistītas ar dzīves jēgas zaudēšanu, depresiju. Jauniem cilvēkiem viens no iemesliem ir dezorientācija; vecākiem cilvēkiem — sāpes par bezmērķīgi nodzīvotiem gadiem;

* demonstratīvās pašnāvības. Tās izdara ar nolūku piesaistīt uzmanību vai šantāžēt;

* slēpto pašnāvību cēlonis meklējams indivīda savdabīgā uzvedībā, piemēram, ātra braukšana, alkohola un narkotiku lietošana.

Šai “parādībai” ir arī sociālā puse. Viens no mūsdienu socioloģijas pamatlicējiem Emīls Dirkems 1897. gadā izdeva grāmatu ar nosaukumu “Pašnāvība”. Viņa klasifikācijā ir četras absolūti citas grupas. Saskaņā ar viņa teoriju galvenā loma pašnāvības izdarīšanā ir sabiedrībai.

Mūsu dienās izplatītākie pašnāvību cēloņi ir materiālā rakstura problēmas, psihiskās novirzes, alkoholisms, neveiksmes un problēmas darbā vai ģimenē, tuva cilvēka zaudēšana. Krievijas zinātnieki noteica interesantu likumsakarību: pašnāvībām ir temporāls raksturs. Saskaņā ar pētījumu datiem vissuicidākais mēnesis ir jūlijs (starp sievietēm vecumā līdz 30 gadiem). Šis fakts izskaidrojams ar savstarpējo kontaktu pavājināšanos brīvlaikā un atvaļinājumu laikā. Visbiežāk pašnāvības mēģinājumi notiek svētdienās. To ietekmē alkohols un svētku dienas. Diennakts laikā novēroti trīs jūtami pašnāvību viļņi, ko var redzēt grafikā:

Šis grafiks ataino bojā gājušo situāciju pēc dzimuma un vecuma suicīda dēļ kopš 1998. gada. Var izdarīt secinājumu, ka nosliece uz pašnāvību ir abiem dažāda vecuma dzimumiem. Šādas rīcības cēloņi norādīti iepriekš. Jānorāda, ka pašnāvību līmenis starp jauniešiem mūsu valstī ir ļoti augsts. Par šo problēmu derētu padomāt jauniem cilvēkiem, varas iestādēm, vecākiem, pedagogiem un zinātniekiem. Sāpīgi ir lasīt par to, ka pusaudze meitene izdarīja pašnāvību tādēļ, ka puisis pārmeta viņai nemodernu ģērbšanās stilu. Tomēr jāatzīmē, ka Latvijā šai problēmai netiek veltīta pienācīga uzmanība. Visā pasaulē darbojas tūkstošiem organizāciju, kuras izstrādā preventīvus pasākumus un palīdz tiem, kuri atrodas uz pašnāvības robežas. Galvenais ir laikus pamanīt kaut ko dīvainu radu un draugu vārdos un uzvedībā.

Nelaupiet sev iespēju baudīt visus dzīves jaukumus! Atcerieties, ka, atstājot šo pasauli, jūs nodarāt sāpes tuviniekiem! Saudzējiet savu dzīvību!

Olga SARIČEVA

Izmantoti Interneta materiāli