Kā ceļot droši?

Citiem vārdiem sakot, lai būtu par ES pilsoni, jābūt pilsonim savā dzimtajā valstī. Ja jūs esat valstī, kur nav Latvijas vēstniecības vai konsulāta, jūs varat savas problēmas izklāstīt jebkuras citas ES dalībvalsts vēstniecībā, un jums tiks sniegta palīdzība ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās ES valsts pilsoņiem. Tā teikts mūsu Ārlietu ministrijas izdotajā bukletā.

Tikšanās laikā ar reģionālās preses pārstāvjiem Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta pārstāvis Māris Grintāls vairākkārt uzsvēra, ka pirms došanās ceļā noteikti jāiegādājas veselības un dzīvības apdrošināšanas polise. Tas nodrošinās iespēju atgriezties smagas slimības un pārvešanu nāves gadījumā. Vairums tūristu un viesstrādnieku uzskata, ka tā ir izmesta nauda. Varbūt. Taču nekad neko iepriekš nevar paredzēt. 2004. gadās ārzemēs miruši 80 Latvijas pilsoņi, 2005. gadā — 72, bet 2006. gadā — 89. Lai no Anglijas atvestu bojā gājušu cilvēku par saviem līdzekļiem, tas izmaksās apmēram 2500 latu, kremēšana ir tikai nedaudz lētāka — pie 1500 latiem. Tādas ziņas ir Latvijas Ārlietu ministrijā.

Reizēm iebraucējiem ārzemēs gadās pazaudēt dokumentus vai naudu, itin bieži to nozog. Tādā gadījumā vajag vērsties Latvijas pārstāvniecībā (vēstniecībā vai konsulātā), kur palīdzēs. Ja nozagta pase, pārstāvniecībā izsniegs atgriešanās apliecību. Tikai jāzina, ja jūs vēl esat pusceļā līdz galamērķim, ceļu turpināt nevarēs, būs jāatgriežas mājās. 2004. gadā ārvalstīs mūsu pilsoņiem izsniegti 1968 šādi atgriešanās dokumenti, 2005. gadā — 1791, bet 2006. gadā — 2302. Kā skaidroja M. Grintāls, tieši tāpēc ir spēkā prasība, dodoties ceļojumā, ņemt līdzi pases kopiju un divas fotogrāfijas, ko vajag glabāt atsevišķi no pases. Arī naudu neturiet kopā ar dokumentiem, lai iespējamie zaudējumi būtu mazāki. Spānijā, piemēram, vairāku cilvēku grupiņa apstāj tūristu, pagrūsta un pazūd, bet tūrists konstatē, ka kopā ar tiem nav vairs atrodamas arī viņa personīgās mantas.

Ja esat palicis bez naudas, bet pase ir, var lūgt radus vai draugus atsūtīt iztikas līdzekļus ar “Westen Union” starpniecību, šo pakalpojumu Latvijā sniedz Krājbanka un “Latvijas pasts”.

Ja nav ne naudas, ne dokumentu, vēstniecībā informēs par citu iespēju saņemt naudu. Pati vēstniecība aizdevumus neizsniedz, kaut gan īpaši ekstremālos apstākļos kaut kādu pavisam nelielu finansiālu palīdzību ir iespējams saņemt.

Ja iznākušas darīšanas ar tiesībsargājošām institūcijām, ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības sazināties ar Latvijas konsulāro amatpersonu, kura pēc tam informē radiniekus. Vēstniecība nesniedz juridiskas konsultācijas un neiejaucas ārvalstu policijas un citu iestāžu darbā, toties palīdzēs sazināties ar valsts institūcijām.

Latvijas pārstāvniecība nevar apmaksāt sava pilsoņa rēķinus, apmaksāt biļetes vai viesnīcu, nevar iekārtot darbā. Tā sniedz informāciju, kā veiksmīgāk novērst krīzi, palīdz sazināties ar cietušā tuviniekiem un valsts institūcijām.

Ja reģistrēsieties Konsulārajā reģistrā ĀM mājas lapā, Konsulārajā departamentā vai Latvijas pārstāvniecībā tajā valstī, kur esat ieradušies, tad palīdzību saņemsiet daudz operatīvāk.

Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts tālruņa numurs ekstremālām situācijām: +371 29287398.

Ērika STEPIŅA