Krāslava naktīs gaida klusumu

Vieni cilvēki nolaistajā labiekārtošanas sfērā spītīgi turpina jaunu radikālu pārmaiņu kursu, otri tumsas aizsegā ciniski iznīcina to cilvēku kolektīvā darba rezultātu, kuri sapņo, lai Krāslava varētu atgūt kādreizējo Latvijas vispievilcīgākās pilsētas slavu. Nekaunīga un izaicinoša huligānu rīcība izraisa mūsos, nodokļu maksātājos, ļoti daudz jautājumu valsts policijai, kuras darbinieki īpaši nepūlas huligānisma apkarošanas jomā, kas sen pārņēmis mūsu pilsētu. Nesenā pagātnē bija cerīgs periods, kad pašvaldības policija izrādīja ilgi gaidīto aktivitāti, taču tās vadītāja Andra Uzula pāriešana citā atbildīgā amatā sakrita ar nakts “varoņu” agresijas jaunu uzliesmojumu. Nesenajā intervijā “Ezerzemei” Krāslavas mērs Mečislavs Luk-ša paziņoja, ka tiekot meklēts kandidāts uz pašvaldības policijas vadītāja vakanto vietu. Šis cilvēks tika atrasts: 24. maijā jaunajā amatā stājās Pēteris Jacina.

Vizītkarte: krāslavietis, diplomēts sarkankoka galdnieks. Pēc dienesta armijā pieņēma uzaicinājumu kļūt par tiesībsargājošo orgānu darbinieku. Neklātienē pabeidza Rīgas milicijas skolu, vēlāk — Baltijas Krievu institūtu, kur saņēma jurista diplomu. Viņam ir ilggadēja darba pieredze Iekšlietu ministrijas un citu spēka struktūru sistēmā, nodarbojās ar juridisko praksi. Vārdu sakot, pašvaldības policijas vadību uzņēmās profesio-nālis. Jaunā vadītāja pakļautībā jau nevis divi, kā bija agrāk, bet gan trīs municipālie policisti.

— Pēteri, apsveicu jūs ar stāšanos visai sarežģītajā amatā. Vai jūs apzināties visu atbildību?

— Saņemot uzaicinājumu, man bija laiks pārdomām, un savu izvēli es izdarīju apzināti. Tāpat kā daudzi krāslavieši, esmu sašutis par huligānu izdarībām pilsētas ielās naktī. Pašvaldības policijas galvenās funkcijas ir novada teritorijā esošo ēku, zemes gabalu uzturēšanas kontrole, pienācīgās kārtības ievērošana ciešā sadarbībā ar valsts policiju. Nolaisto stāvokli labiekārtošanas sfērā var un vajag likvidēt. Pienācīgas sodīšanas trūkuma dēļ zālieni daudzdzīvokļu namu priekšā patvaļīgi pārvērsti par autostāvvietām. Pat atpūtas zonā Zirgezera krastā zālienu, kur sauļojas atpūtnieki, daži autovadītāji sajaukuši ar brauktuvi. Man ir labi zināms, cik lielas neērtības kaimiņiem rada kafejnīcu un bāru nekontrolējamais darbs naktīs. Visas šīs problēmas var atrisināt, un tas ir jādara. Taču šobrīd pašvaldības policijas uzdevums numur viens ir nakts huligānisma (pārsvarā jauniešu) apkarošana. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir zināmas viskriminālākās naktis nedēļas beigās, kad bez stingras kontroles iztikt nevar.

— Kur, jūsuprāt, meklējams cēlonis tādai nevaldāmai jauniešu agresijai nakts laikā?

— Pastāv vesels cēloņu komplekss. Pirmkārt, savu postošo lomu uz pusaudžu trauslo apziņu atstāj filmas un programmas, kas atklāti propagandē vardarbības kultu. Tā saucamā rietumu dzīves veida uzspiešanai patiesībā nav nekā kopēja ar realitāti. Nemaz nav saprotams, pa kādiem ceļiem mūsu valstī iekļūst šaubīgas kvalitātes videoprodukcija, kas grauj pusaudžu psihi. Šausmu filmas, vardarbības propaganda un krimināla heroizācija tiek piedāvāta ļoti plašā spektrā un kā sekas — jauno piedzīvojumu meklētāju negatīvā darbība nakts ielās. Huligāniskas izdarības it kā kļuvušas par laika pavadīšanas kulmināciju tiem, kuri regulāri apmeklē kafejnīcas, bārus, diskotēkas. Lūk, kāpēc ir nepieciešams, lai zināmās kriminālās naktis kļūtu par tiesībsargājošo orgānu spraigā darba laiku.

Otrkārt, mūsu pilsētā noteiktajam alkoholisko dzērienu pārdošanas aizliegumam ir visai nosacīts raksturs. Savu ēnu komercdarbību turpina “točkas”, nepilngadīgie bez īpašām grūtībām iegādājas veikalos ne tikai cigaretes, bet arī alkoholiskos dzērienus. Vieglo narkotiku lietošanas mode no lielpilsētu naktsklubiem pakāpeniski nonāk arī provincē, par ko liecina jauniešu dīvainās agresijas izpausmes pilsētas ielās naktī. Tā mēs arī nonācām līdz trešā faktora — sabiedrības vienaldzības — konstatācijai. Telefona būdu demolēšana, veikalu un ofisu logu dauzīšana saistīta ar zināmu troksni. Katram tādam nakts notikumam katrā ziņā ir liecinieki, kuri atzīst par labāku dzīvot saskaņā ar principu: “Ne mana cūka, ne mana druva”.

— Kad akmens vai alus pudele trāpīs tāda liecinieka logā, tās īpašnieks noteikti sāks brēkt: “Kur skatās policija?” Daudzi vecāki dziļi maldās, kad uzskata, ka huligāniskas izdarības veic rūdīti bandīti. Man ir zināmi fakti, kad visai pozitīvu jauniešu kompāniju pēc alus vai kokteiļu lietošanas, kas tagad kļuvusi par modes lietu, velk uz kolektīviem “varoņdarbiem”. Arī meiteņu klātbūtne nemaz neietekmē šādu jauniešu laika pavadīšanas “kultūru”. Patlaban viesnīcas logus Raiņa ielā sit pilnīgi normāli zēni. Vienkārši tagad tāda mode...

— Diemžēl tā nav tikai Krāslavas nelaime. Progresējošo ļaunumu var apkarot, un tas ir jādara. Mūsu konkrētajos apstākļos cīņa pret jauniem huligāniem jāsāk ar to, ka kriminālajās naktīs nav jāizslēdz ielu apgaismojums diennakts tumšajā laikā. Tāda ekonomija mūsu pilsētai tikai kaitēs. Šajā kritiskajā situācijā par aktuālu kļuvusi valsts un pašvaldības policijas, kā arī apsargu firmu saskaņotas rīcības nepieciešamība. Ar to es arī mēģinu sākt savu darbu jaunajā amatā. Un pēdējais: citu pilsētu pieredze nakts huligānisma apkarošanā apstiprina, ka iedarbīgu efektu rada ielu videonovērošanas kameru ieviešana. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu Krāslavas iespējas ļauj izmantot šo efektīvo pilsētas nakts ielu novērošanas līdzekli. Kārtība ir jāatjauno... Turklāt visīsākajā laikā.

Aleksejs GONČAROVS