“Mācīsimies mīlēt sevi, lai spētu mīlēt citus”

Tas ir Norvēģijas Sarkanā krusta, Latvijas Sarkanā krusta Krāslavas nodaļas un Krāslavas slimnī-cas Prettuberkulozes kabineta kopējais projekts, kas paredz cilvēku ar plaušu problēmām, kā arī viņu ģimenes locekļu integrēšanu sabiedrībā. Tajā iesaistīti 26 dalībnieki ar līdzīgām problēmām.

Māksla dzīvot ir ļoti vienkārša un reizē ļoti sarežģīta. Viss šīs mākslas noslēpums ir ietverts bībeliskajā teicienā: “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!” Atbalsta grupā akcents tiek likts uz vārdiem “Mīli sevi pašu”, jo mums pats tuvākais — tie esam mēs paši. Un kā gan es varu mīlēt citus, ja nemīlu pats sevi? Nodarbībās mēs centāmies kopīgi atpazīt negatīvās emocijas, kas sēž mūsos, noskaidrojām, ka pamestības, nepilnvērtības, vainas, baiļu sajūta ir nemīlestības pret sevi galvenās pazīmes. Mūsos slēpjas šķēršļi, kas mums neļauj pienācīgi rīkoties, kompleksi, bremzējoši spēki, negatīvas un nemotivētas jūtas un domas. Viss, kas vēlāk rod izpausmi fiziskajā ķermenī, dzimst dvēselē. Ja cilvēks saslimst, tas notiek tāpēc, ka sasirgusi dvēsele. Ja viņu vajā neveiksmes un viņš dzīvē neko nevar sasniegt, arī tur vainojams viņa dvēseles stāvoklis. Tieši dvēselē rodas mūsu pozitīvie vai negatīvie iekšējie spēki. Atkarībā no tā, kuri spēki mūsos gūst pārsvaru, mēs ik dienu sevi paceļam augstākā pakāpē vai piezemējam.

Ko nozīmē “mīlēt sevi”? Tā nav ne patmīla, ne augstprātība, ne egoisms. Mīlēt sevi vispirms nozīmē mīlēt savu personību, rūpēties par tās pilnveidošanu, atzīt savu pašvērtību. Tikai tad, kad mēs mīlam un akceptējam visu sevī, savus trūkumus, vājības, netikumus, visus savus ierobežojumus, savu pagātni, varam kļūt brīvi un pilnīgi. Bet tādēļ mums jāiepazīst sevi, kādi patiesībā esam, jābūt ļoti godīgiem, pastāvīgi uzdodot jautājumu: “Vai šobrīd es esmu tas, kas patiešām esmu, vai arī atkal varbūt sev spēlēju kādu lomu?”

No mums pašiem atkarīgs, vai vēlamies mainīties, vai gribam sākt sevi mīlēt. Nodarbībās mēs sapratām, ka tas ir grūts darbs, kas prasa drosmi, lielu pacietību, gribasspēku, prāta kontroli, labestību, piedošanu sev un citiem. Ļoti svarīgi ir pastāvīgi domāt gaišas domas, runāt labus vārdus, uzmundrināt un iedvesmot sevi, biežāk teikt “paldies” sev un citiem, vēlēt ikvienam veselību un veiksmi.

Atbalsta grupā mēs mācāmies saprast, ka mūsu sirds nemiera cēloņi ir dvēseles ievainojumi, ko esam saņēmuši vēl mātes miesās vai bērnībā, kā arī iekšējās brūces, kas cirstas visas cilvēka dzīves laikā. Un tas arī šodien sagādā mums ciešanas, sarūgtina un vairo mūsu nemieru. Iekšējie ievainojumi ir iemesls arī mūsu fiziskām slimībām. Tāpēc mēs nodarbībās mācāmies izlīgt paši ar sevi, pieņemt sevi, sadzīvot ar savu tumsu, dusmām, asarām, ar savu pagātni un tagadni, atbrīvoties no pašpārmetumiem, bezcerības, neapmierinātības ar sevi; mācāmies atlauzt sava cietuma durvis.

Galvenais, ko sapratuši mūsu atbalsta grupas dalībnieki, ir tas, ka cilvēka dzīvē nav nekā svarīgāka par viņa sajūtām un psihisko stāvokli, ka pareizais virziens sevis mīlestības pilnveidošanai ir harmoniska saskaņa starp prātu, gribu, jūtām un tieksmēm, ka viss, ko mēs dzīvē atrodam, labais un sliktais, ir tikai mūsu pašu radītais rezultāts.
Noslēdzies atbalsta grupas nodarbību pirmais posms, bet projekts turpinās. Vasarā netiks pārtraukta atbalsta ģimeņu nodrošināšana ar produktiem un apģērbu, tiek plānots izbrauciens uz “mazo Siguldu” Daugavpils rajonā. Bet atbalsta grupas nodarbības atsāksies rudenī.

Projekta dalībnieki ir pateicīgi norvēģu draugiem par finansiālo atbalstu, Sarkanā Krusta Krāslavas nodaļas vadītājai Olgai Muštavinskai par projekta izstrādi un realizāciju, ārstei Zinaidai Lapkovskai un medmāsai Zojai Vasiļevskai par organizatoriskajām rūpēm

Genovefa KALVIŠA, atbalsta grupas vadītāja