Ja izdosies, tad darbus sāks nākamgad

Divu vienādu risinājumu rajonā laikam nav, jo katrā ciematā laika gaitā izveidojusies sava situācija gan ar ūdensapgādi, gan ar kanalizāciju, gan atšķiras pašvaldību finansiālās iespējas, kas noteica risinājuma ceļus.

Tehniski ekonomiskais pamatojums (TEP) ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projektam “Ūdenssaimniecības attīstība Kastuļinas pagasta Priežmalas ciemā” un projekts tapa par pagasta pašvaldības naudu. Apjomīgo dokumentu palīdzēja sataisīt SIA “Ekolat”, tad tas tika nosūtīts uz Rīgu, jau izgāja konkursu, ir saņemta atbildes vēstule no atbildīgās ministrijas. Atbildē teikts, ka “Ūdenssaimniecības attīstība Kastuļinas pagasta Priežmalas ciemā” projekta iecere kopumā atbilst nozares mērķim. Tomēr sakarā ar to, ka vēl nav apstiprinātas finansējuma piesaistes prioritātes, projekta atlases kārtība un kritēriji ūdenssaimniecības attīstībai nākamajam finanšu plānošanas periodam, šobrīd komisija vēl nevar sniegt atbildi par šī projekta ieceres atbilstību finansēšanas nosacījumiem, līdz ar to galīgo atzinumu par projekta ieceri kopumā. Par finansējuma jautājumiem pašvaldību informēs papildus.

“Kas ir atkarīgs no mums, to visu esam paveikuši,” uzsver Kastuļinas pagasta plānotājs Andrejs Rakovs. “Pēc projekta darbi ir jāuzsāk 2008. gada 2. pusgadā, ļoti ceram, ka līdz tam laikam finansējums būs. Galvenais, ka ir izstrādāts projekts un citi nepieciešamie dokumenti, ir atzinums par to, projekta iecere kopumā atbilst nozares mērķim. Tātad — viss normāli. Protams, laiks iet, acīmredzot būs nepieciešamas dažas izmaiņas un papildinājumi šajā apjomīgajā dokumentā, bet jebkurā gadījumā darbs pie šī jautājuma turpinās un pašvaldība dara visu, lai ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi tiktu uzlaboti un mūsu iedzīvotājiem būtu pieejami arī turpmāk.”

Šobrīd Priežmalas ciemā ir mājas, kur nav centrālās ūdensapgādes un kanalizācijas, bet dažām mājām ierīkota lokālā kanalizācija — bedre, kas regulāri jāizsūknē. Ja pašvaldībai izdosies realizēt projektu, tad centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija tiks nodrošināta visām dzīvojamām mājām un citiem infrastruktūras objektiem, kur tas nepieciešams. Kas notiks, ja kāds nevēlēsies, ka līdz viņa mājai ierīko centralizēto ūdeni un kanalizāciju?

A. Rakovu jautājums nedaudz samulsināja, jo viņš neredz iemeslu, kāpēc cilvēkam būtu jāatsakās no ērtībām, par kuru ierīkošanu līdz ievadam mājā viņam nekas nebūs jāmaksā: “Man grūti sarast, kāpēc cilvēkam būtu jāatsakās, ja mūsdienās arvien vairāk cilvēku iegādājas sadzīves tehniku, kuras lietošanai nepieciešama centralizēta ūdens padeve un kanalizācija? Turklāt visu izdarīs pašvaldība par saviem līdzekļiem, nebūtu prātīgi atteikties. Pašiem būs jāsedz izde-vumi, kas saistās ar darbu veikšanu mājas iekšpusē.”

Daži objekti, kur tas ļoti būtiski, tiks aprīkoti ar ūdens patēriņa skaitītājiem. Dzīvojamā sektorā uzstādīt ūdensskaitītājus nav paredzēts. Zabludovkas un Eisbahovas ūdensapgādes sistēmas tiks saslēgtās vienā kopējā tīklā. Tamdēļ būs jāierīko jauns, aptuveni 800 metru garš ūdensvads, lai savienotu šos divus ciematus. Tiks saglabāti Zabludovkas un Eisbahovas ūdenstorņi, kopējā sistēmā tiks ieslēgti abu ūdenstorņu dziļurbumi, kā arī viens rezerves urbums. Kopumā tas garantēs, ka viena torņa vai kāda dziļurbuma avārijas gadījumā ūdensapgādes sistēma turpinās darboties nepārtraukti. Viss iegūtais ūdens tiks filtrēts atdzelžošanas stacijā — plānots rekonstruēt savulaik nepabeigto atdzelžošanas staciju.

Kanalizācijas jomā paredzēta pārsūknēšanas stacijas rekonstrukcija, pēc kuras krietni jāsamazinās elektroenerģijas patēriņam. Attīrīšanas iekārtu jauda (Priežmalā darbojas BIO-200) netiks samazināta vai palielināta, bet uzlabojumi tiks veikti arī tur, piemēram, būs jauns kompresors, notekūdeņu sistēmā uzstādīs skaitītājus, lai noteiktu, cik daudz attīrītu ūdeņu ieplūst ezerā. Tas nepieciešams dabas aizsardzības nolūkā.

Ja viss izdosies, kā plānots, projekts izmaksās 232000 latu, kas apgūstami līdz 2016. gadam. Ja pašvaldības iecere tiek iekļauta nacionālajā programmā, tad turpmākais finansējums sadalās šādi: 75% sedz Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF), 15% — valsts, bet 10% ir pašvaldības līdzfinansējums.

Skaidrs, ka nākotnē tas atsauksies uz tarifiem, bet pagaidām deputāti šo jautājumu tādā plāksnē nav skatījuši. Kā norādīja pagasta plānotājs A. Rakovs, vispirms projektu jārealizē, tad var domāt par pārējo. Šobrīd kopējā maksa par ūdeni un kanalizāciju ir 90 santīmu no cilvēka. Ja kanalizācijas nav, tad maksa par ūdeni ir 70 santīmu no cilvēka. Ja ir lopi, tad par katru mājlopu noteikta papildus maksa, bet tādu nav daudz.

Nevajag lolot ilūzijas, ka pašvaldība varētu atteikties no šīs dārgās ieceres. Lieta tāda, ka ūdens kvalitātei jāatbilst likumdošanā noteiktajām normām, līdzīgi arī kanalizācijas notekūdeņi jāsavāc un jāattīra, lai nenodarītu kaitējumu videi.

A. Rakovs: “Mēs regulāri veicam ūdensapgādes sistēmas dezinfekciju, mazgājam ūdensvadu un ūdenstorņa tvertnes, taču dzelzs saturs nedaudz pārsniedz pieļaujamo normu. Augstākstāvošām instancēm mēs regulāri lūdzam, lai mums atļauj ekspluatēt šo sistēmu. Vairākus gadus pēc kārtas tādu atļauju mēs arī saņemam. Šaubos, vai mums atļautu ekspluatēt veco sistēmu, ja neko nedarītu situācijas uzlabošanai. Turklāt ūdensvads būvēts 80. gados, caurules vecas, nereti notiek avārijas. Tie ir papildus tēriņi un neērtības ļaudīm.”

Jāuzsver, ka pašvaldības iecere realizēt projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Kastuļinas pagasta Priežmalas ciemā” tagad lielākoties atkarīga no komisijas, kas lemj par projekta finansēšanu.

Juris ROGA