A. Badūns: “Realitāte, kuru vajag pieņemt...”

Gandrīz puse rajona pagastu, turklāt šajā statusā tās nav pirmo gadu. Vai tas būtu jāuztver kā trauksmes zvans vai arī tas nav nekas traģisks? Jautāju rajona padomes priekšsēdētājam Andrim Badūnam, kura vadītā Šķeltovas pagasta pašvaldība noslēdz šo tabulu.

— Tā ir realitāte, kuru vajag pieņemt, jo neko mainīt praktiski nav iespējams. Pirmajos gados mani ļoti uztrauca publikācijas ar nosaukumu “nabadzīgākās”, pēc tam paši rakstu autori saprata, ka tas neatbilst vārda “nabadzīgs” nozīmei, tāpēc tagad saka — nosacīti nabadzīgākās. Bet es neuzskatu, ka šajās pašvaldībās netiktu darīti tie vai citi darbi, ka visi cilvēki būtu nabadzīgi. Manuprāt, dažā nosacīti nabadzīgajā pašvaldībā viss notiek pat labāk nekā dažā labā nosacīti bagātajā. Lai to saredzētu, ir jāsaprot, kas tie par kritērijiem, pēc kuriem veikts aprēķins.

— Kādi tie ir?

— Oficiālie, legālie pašvaldības vietējie ieņēmumi nodokļu veidā, kurus administrējam paši, izņemot iedzīvotāju ienākuma nodoli, nevis dotācija. Tātad, mūsu nabadzību veido nekustāmā īpašuma nodoklis par zemi, ko mēs savācam, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru maksā mūsu iedzīvotāji no legālajiem ieņēmumiem, to admini-strē Valsts (VID) un pašvaldībai pienākas 75% un nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm.

Runāsim konkrēti par Šķeltovas pagastu, kur nopietna būvniecība nav bijusi gadu desmitiem. Kur lai ņem nodokli par ēkām un būvēm? “Latvenergo” par savām apakšstacijām un līnijām neko mums nemaksā, būvju īpašu nav uzņēmums “Valsts ceļi” arī atbrīvots, vienīgi mazais Staškeviču HES mums kaut ko samaksā un daži uzņēmumi (veikali).

Šķeltovas pagastā viena hektāra vidējā zemes kadastrālā vērtība ir nedaudz virs 80 latiem. Bauskas rajonā tā ir pāri par 300 latiem. Zemes nodokli aprēķina no kadastrālās vērtības (1,5 %), līdz ar to šajā pozīcijā mūsu ieņēmumi ir niecīgi.

Savukārt, zemes kadastrālās vērtības aprēķinā būtiska sastāvdaļa ir zemes auglība, tiek ņemts vērā arī attālums līdz noieta tirgiem un daži citi faktori. Vēl kolhoza laikā manās rokās nonāca tabula par zemes auglību Latvijā. Valstī nav vēl zemākas vidējās zemes auglības par to, kāda ir Šķeltovas pagastā un vēl dažviet rajonā. Ir tieši tāda pati vairākās Latgales pašvaldībās, arī citur Latvijā, pat Kurzemē. Ja zemes auglība ir zema, tad nodoklis — neliels. Pēc šiem kritērijiem sanāk, ka tās pašvaldības, kuras neko nav darījušas, lai viņu pagastā būtu auglīga zeme, ir kļuvušas par nosacīti bagātākajām. Pasakiet, kāds tajā ir iedzīvotāju un deputātu nopelns, ja viņi dzīvo reģionā, kur ir auglīga zeme? Nekāds.

Cilvēks novērtēts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja nodoklis ir mazs, tad tas tiešām ir satraucošs fakts, bet izteiktajos laukos tas nav galvenais faktors. Pašvaldībās ļoti daudz labu piemājas saimniecību, bet cik lauku cilvēki maksā iedzī-votāju ienākuma nodokli par sevi un ģimenes locekļiem ?Vairākums daudz neko nemaksā, lai gan tur 10-12 govis un ražo preču produkciju.

— Vai šī pagastu dalījuma dēļ kaut kādā veidā cieš iedzīvotāji? Varbūt viņiem kaut kas mazāk pienākas, viņi nevar saņemt kādu pakalpojumu vai ir citas neērtības? Vārdu sakot, vai ļaudīm ir jāuztraucas, ka viņu pagasts ir nosacīti nabadzīgs?

— Iedzīvotājiem nemaz nevajag uztraukties, jo pagastu finanses valsts izlīdzina ar dotāciju palīdzību. Tiek aprēķināta finansiālā nepieciešamība pašvaldībām visā Latvijā, ja pašvaldības pašu ieņēmumi ir nepietiekami, iztrūkstošā daļa tiek dotēta. Protams, pašvaldības, kuru ieņēmumi ir mazāki, saņem daudz lielāku dotāciju nekā tās, kuru ieņēmumi ir lieli.

— Iznāk, ka būt nosacīti nabadzīgam ir izdevīgi?

— Teikšu tā: nosacīti nabadzīgajam nav nekāda īpaša satraukuma kļūt par nosacīti bagātu, jo arī valsts sapratusi, ka pie tās nav vainīgi ne pašvaldību darbinieki, ne cilvēki, kas tur dzīvo, vienkārši tāda ir dzīves realitāte. Cilvēkiem nav jāsatraucas, jo tas atkarīgs no kritērijiem, pēc kuriem noteica šo statusu. Šoreiz tie ir tikai trīs, turklāt ļoti subjektīvi un strīdīgi. Ja paņemtu klāt zemnieku saimniecības, produkciju, ko tās saražo, cik cilvēku nodarbināti savā saimniecībā un kā viņiem veicas, tad situācija būtu citāda. Šoreiz tie ir tādi, kādi ir. Valsts ar dotācijām visu izlīdzina, un beigu beigās visas pašvaldības saņem summu, kāda noteikta likumā, un ir spējīgas pildīt savas funkcijas. Protams, valsts negarantē 100%, bet tikai 90% no nepieciešamības.Tas tiek rēķināts uz vienu iedzīvotāju deklarēto pašvaldībā. Bet tā ir atsevišķa saruna, tur ir interesanti kuriozi. Savu skatījumu par to esmu sniedzis augstiem ministrijas ierēdņiem, kādreiz par to mēs varam parunāt arī “Ezerzemē”.

Starp citu, par kritērijiem: daži mūsu rajona pagasti pirms dažiem gadiem neieguva īpaši atbalstāmā reģiona statusu, jo tie kritēriji, pēc kuriem vērtēja pagastu atbilstību atbalstāmā reģiona statusam, viņiem izrādījās labi. Piemēram, Konstantinova, Robežnieki, Bērziņi un Skaista !

— Pēc jūsu stāstījuma iznāk, ka deputāti, salikuši rokas klēpī, pirkstiņu nepakustina, lai pagasts tiktu vaļā no nabadzības statusa?

— Nav taisnība. Mēs, Šķeltovas pagasta pašvaldības deputāti, sanācām visi kopā un spriedām, ko darīt. Lai pašvaldība vairs nebūtu nosacīti nabadzīgā, vajag uzlabot kritērijus, kuri tiek vērtēti. Ne jau ar to, ka nopļausim zālāju un sakopsim pagastu, mēs izkļūsim no nosacīti nabadzīgāko skaita. Netiek vērtēts ne sociālais darbs, netiek vērtēta skola, kas tur notiek, netiek vērtēta ne sakoptība, ne ceļu stāvoklis, ne naudas lietderīga izlietošana. Nekas tāds, tikai strikti: nodoklis par zemi, nodoklis par ēkām un būvēm, iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Kā izkļūt? Ja zemes auglība ir noteicošais faktors nodokļa aprēķinā, tad mums tas jāuzlabo. Kā? Jāatved melnzeme no Ukrainas, kur tā lētāka, un visa lauksaimniecībā izmantojamās zemes patība pagastā jānober ar to pusmetru biezā slānī. Nepārprotiet, tas nav ne joks, ne sarkasms! Tā ir vienīgā reālā izeja, pie kuras nonācām pagastā, kad ar deputātiem spriedām par šo jautājumu. Pēc tam jāveic zemes novērtējums, auglība būs kāpusi pamatīgi, arī augs viss labāk. Iepriekš gan tā zeme ir jānomeliorē. Zemes kadastrālā vērtība pacelsies, mums palielināsies ieņēmumi un uzreiz nebūsim nosacīti nabadzīgākā.

Otrs variants: mums vajadzētu uzbūvēt kādu fabriku. Ja ņem vērā, ka savu iedzīvotāju nepietiks, kas tajā strādā, tad vajadzētu uzbūvēt asfaltbetona ceļu no Višķiem vai Krāslavas uz Šķeltovu, jo tāda šodien nav. Vēl vajadzēs uzbūvēt dažus daudzdzīvokļu māju korpusus, lai tur varētu izmitināt kādus simts cilvēkus. Uzreiz palielinātos nekustamā īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli var palielināt, ja mēs spētu sarunāt kādu bagātu cilvēku, kurš deklarētu savu dzīvesvietu Šķeltovā, piemēram, Bilu Geitsu. Varētu palielināt iedzīvotāju skaitu pagastā, nu tā vismaz līdz 2000, jo tad būtu aprēķi-nāta liela dotācija. No kurienes ņemt iedzīvotājus ? No Āfrikas ?

Bet kurš no šiem trim variantiem ir patiesi realizējams? Visi utopiski, fantastikas līmenī. Tas ir drūmi, kad saproti situāciju, un vienīgais, ko reāli vari izdarīt — pajokot un pasmieties, bet neko nevari izmainīt.

Mani aizskar šāds dalījums nosacīti nabadzīgākajās un bagātākajās pašvaldībās. Dalījuma autorus esmu aicinājis pamodelēt situāciju un piedāvāt risinājumu, kā nabadzīgajām izkļūt no nabadzības? Jo izkļūt var tikai tādā ceļā. Kā var no esošās zemes auglības un vērtības, kāda ir tagad Šķeltovā, paņemt lielākus nodokļus? Nevar. Fabriku var uzbūvēt? Var, ja nauda ir. Bet kas tur strādās un dzīvos? Aglonā firma nopirka maizes ceptuvi, jau ir atvestas iekārtas un grasās atvērt frotē dvieļu un halātu ražotni. Mēs, topošā Aglonas novada pašvaldību vadītāji, tikāmies un runājām ar īpašnieku. Viņš sacīja, ka pirks autobusu un vedīs cilvēkus strādāt gan no Preiļiem, gan no Krāslavas, jo uzņēmumam vajag kādus 30-50 cilvēkus. Pat Aglona, kur ir asfalts un attīstīta cita infrastruktūra, nevar nodrošināt kvalificētu darbaspēku.

Tās lietas nav tik vienkāršas, kā tiek rakstos uzdotas. Esmu dziļi pētījis to, kas saistās ar pašvaldību pašu ieņēmumiem un nodokļiem. Mēs šeit esam sistēmas ķīlnieki. Mums jāpriecājas, ka ir iespēja fondos izraut kaut kādu naudiņu pagastam, caur kādām partijām dabūt “iekrāsoto” partiju naudu. Mums jāpriecājas, ka ir kaut kāda Latgales programma skolām, vēl kaut kas, no kurienes varam dabūt naudu. Tomēr situācija ir drūma.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA