SIA “Krebsar” dibinātājs konsultanta lomā

— Krīviņa kungs, kas lika jums pieņemt tik negaidītu un radikālu lēmumu?

— Galvenais iemesls — mans vecums, desmit gadus taču esmu pensionārs. Biznesa vadīšana ir pastāvīga pārslodze, milzīga atbildība par ražotni, kas tapusi praktiski no nulles, par ko “Ezerzeme” rakstīja jau agrāk. Daudzie komandējumi pa Eiropas valstīm atņēma spēkus un veselību, jo tikai savlaicīga izdevīgu kontraktu noslēgšana garantēja firmas “Krebsar” attīstības stabilitāti. Kabineta vadības stils nav domāts man, tāpēc arī pienāca laiks apstāties, pārdomāt sasniegto. Dēli, izmantojot līdzdalības pieredzi tēva uzņēmējdarbībā, uzsāka savu biznesu. Servisa pakalpojumi ir vienkāršota vadības un plānošanas sfēra ar apgrozāmo līdzekļu augstāko operativitāti, kas arī piesaista jaunākus uzņēmējus.

Lēmums par mana lolojuma SIA “Krebsar” pārdošanu tika pieņemts ne jau uzreiz. Tas bija pat mokoši. Notika tas, ko arī diktēja ekonomiskie apstākļi: šī gada 23. aprīlī SIA “Krebsar” 100% akciju iegādājās Rīgas uzņēmējs Andrejs Pahomovs, kurš ne tikai domā saglabāt esošo firmas profilu, bet arī attīstīt kokapstrādes ražotni. Īpašnieku maiņa saistīta ar radušos problēmu: nedz pašam īpašniekam, lielam biznesmenim, nedz arī izpilddirektoram līdz tam nebija darba pieredzes kokapstrādes ražotnē, lūk, kāpēc es pieņēmu piedāvājumu kļūst par konsultantu tā saucamajā pārejas periodā. Man nav vienaldzīgs firmas liktenis, kuras attīstībai atdota visa dzīves pieredze un brieduma gadi.

— Kāpēc dēli neturpināja ienesīgo tēva biznesu?

— Kokapstrāde ir sarežģīta ražotne, kurai problemātiska specifika, kuras nosaukums — garais lats, kas arī aizbaida iesācējus uzņēmējus. Lieta tāda, ka kopš meža pirkšanas brīža līdz peļņas ieguvei, realizējot gatavo produkciju, paiet ilgs laiks, reizēm gandrīz gads. Zināmu finanšu prognozes risku palielina meža cenu svārstības: atkarībā no koksnes sagādes termiņiem un piedāvājumu skaita izsolēs, ko rīko VAS “Latvijas Valsts meži”. Biznesa vadīšanā papildu grūtības bieži vien rada dabas un klimatiskie faktori. Piemēram, pagājušā gada aprīlī mums izdevās nopirkt augošu mežu par viszemākajām cenām, bet izstrādāt cirsmas sarežģītos laika apstākļos izrādījās visai grūti. Starp citu, viens purvains iecirknis līdz pat šim laikam nav pieejams mežcirtējiem. Tā ka mēbeļu produkcijas realizēšana no pagājušā gada meža beidzas tikai tagad.

Augsta inflācijas līmeņa dēļ Latvijā ik mēnesi paaugstinās izdevumi izejvielai, furnitūrai, lakošanas un krāsošanas materiāliem.... Bet cenas gatavai produkcijai, kuru firma “Krebsar” realizē Eiropas Savienībā, izdodas paaugstināt tikai reizi pusgada laikā. Turklāt mēbeļu cenu paaugstināšana vienmēr atpaliek no reālā inflācijas līmeņa. Starp citu, visaugstākā konkurence Latvijā ir kokapstrādes nozarē, kur vairāk nekā 370 mēbeļu ražotņu un pāri par 1000 kokapstrādes firmu. Šāda buma sekas — reāls kokmateriālu deficīts valstī un krasa cenu celšanās koksnei, kas tiek piedāvāta izsolēs. Pagājušajā pavasarī augošus skujkokus izdevās nopirkt, maksājot 24 latus par kubikmetru, šogad to cena paaugstinājās tieši divas reizes! Latvijā ir vēl augstākas cenas, lūk, kādos apstākļos patlaban nākas jau nevis attīstīt, bet gan saglabāt mēbeļu ražotni.

Acīmredzama arī asa kaimiņvalstu konkurence. Ne tikai Latvija, bet arī Lietuva, Igaunija, Polija pievēršas kokapstrādei, un visi strādā tikai Rietumu tirgum. Līdz ar dolāra kursa lejupslīdi Amerikas tirgus telpa zaudēja kādreizējo pievilcību Eiropas biznesam, tajā skaitā Baltijas valstīm.

— Kā firmas “Krebsar” reformēšanas process ietekmēja kadru sastāvu. Vai nedraud štatu samazināšana?

— Gluži otrādi. Protams, sarežģītas mēbeļu ražotnes kodols ar vismūsdienīgāko tehnisko bāzi — tie ir 120 vadošie darbinieki un augsti kvalificētie strādnieki, kuri guvuši nepieciešamo teorētisko un praktisko sagatavotību valsts mācību iestādēs vai arī mūsu uzņēmuma cehos. Pašreizējā situācija diktē pat darba vietu skaita paplašināšanos, taču firmai “Krebsar”, tāpat kā daudziem Latvijas uzņēmumiem, nācās sastapties ar cilvēku trūkuma problēmu, kuri vēlas un ir spējīgi apgūt sarežģīto mēbeļstrādnieka profesiju. Atvērtais Eiropas darba tirgus negatīvi ietekmēja Latvijas ekonomiku, kur pēdējos gados vērojams darbaspēka masveida aizplūdums uz attīstītākajām valstīm. Tas pats notiek arī Krāslavā. Parastie spriedelējumi par esošā bezdarba tēmu pilnībā zaudējuši kādreizējo aktualitāti. Reālajos tirgus apstākļos naudu var un vajag godīgi nopelnīt, ko gatavi darīt nebūt ne visi.

— Paldies par izsmeļošo informāciju.

Aleksejs GONČAROVS