Laiks tikties pie apaļā galda

Pēc pāris nedēļām šī tikšanās notika Porečjes ciemata centrā, futbola laukumā. Ieradās Viktors, Vladimirs un Žanis, lai gan izdevīgākā laikā šeit varēja sapulcēties ap 15 jauniešu. Vismaz tā to apgalvoja tikšanās dalībnieki. Vienkārši visi kaut kur mācās, mājās atbrauc tikai brīvdienās. Puiši arī nevēlējās, lai viņu uzvārdi parādās laikrakstā, fotografēties piekrita tikai Viktors, kurš bija šīs tikšanās iniciators.

Izlāde

Iztiekot bez jebkādām ievadrunām, puiši uzreiz ķērās vērsim pie ragiem. No viņu skatu punkta raugoties, pagasta pašvaldība nav radījusi apstākļus jauniešu aktīvajai atpūtai brīvdienās un vakaros. Ja kādreiz tautas namā bija novuss un biljards, tad deviņdesmitajos gados, kad pajuka vecā ekonomiskā sistēma, šīs mantas esot nozudušas nezināmā virzienā. Vienīgais tenisa galds ir pavisam bēdīgā stāvoklī, taču arī to vairs viņiem neļauj izmantot. Puiši to saista ar gadījumu, kad kāds piedzēries vīrietis diskotēkas laikā iegāzies tautas nama logā, izsitot milzīgo stiklu. Jaunieši zina vainīgo, bet pārliecināti, ka viņos neviens neieklausīsies.

Viktors, Vladimirs, Žanis un viņu draugi ir neapmierināti, ka kultūras iestādes lielā zāle stāv dīkā. Viņuprāt, zāli vajadzētu izremontēt, lai tur varētu uzspēlēt volejbolu un futbolu. Kad pamatskola atradās tagadējā pagastmājas ēkā, sporta skolotāja vadībā zāli akurāti, lai nesasitu logus, izmantoja sporta spēlēm. Tagad vairs nē. Jaunieši apgalvo, ka iepriekšējam pagasta vadītājam — Pauliņa kungam — esot bijusi iecere objektu savest kārtībā, arī paplašināt līdz standarta izmēriem futbola stadionu, kas laika gaitā esot sarucis gan garumā, gan platumā. Šaurāku stadionu padarīja pati daba, bet saīsināja cilvēku kāre pēc būvmateriāla — stadiona vienā galā stihiski ierīkots karjers. Jaunieši pret to cīnījās, kā mācēja, sitot karjerā stiklus, tomēr tikšanās dalībnieki atzina, ka bez pagasta ieinteresētības un atbalsta smilšu tīkotājus viņiem vienatnē neapturēt. Savukārt basketbola spēles laukums aiz pagastmājas kļuvis neizmantojams, tam vajag lielu remontu. Sākotnēji tur bija deju laukums, tad pielāgoja basketbolam, bet tagad asfalts sabojāts pilnībā, grozu riņķi — šķībi, greizi.

Vēl manus sarunbiedrus ļoti satrauc Nazaru ezera pludmale, kur nav pat atkritumu tvertnes, par tualeti un ģērbtuvi atliek vien sapņot. Atpūšas pludmalē ne tikai skolas vecuma bērni, bet arī jaunieši un vidējās paaudzes cilvēki, katrs šīs problēmas risina atbilstoši savai izpratnei par kultūru un tamlīdzīgām lietām.

Saņēmu jauniešu noliedzošu atbildi uz jautājumu, vai starp viņiem, viņu draugiem nav tādu, kas lieto alkoholu diskotēkās, izdemolē objektus, izraisa kautiņus? Sak, pašiem te jādzīvo, pašiem visi šie objekti nepieciešami. Jā, ir tādi, kas stipri iereibuši slaistās pa ciematu, nāk uz diskotēkām, bet ko gan viņiem padarīsi?!

“Bet mēs nevēlamies ciest viņu dēļ,” vairakkārt uzsver šīs tikšanās dalībnieki. Vēl pēc brīža trijotne noformulē savas lielākās vēlmes: “Gribam, lai izremontē tautas namu un kaut kā aizsargā logus, lai lielo zāli var izmantot sporta spēlēm. Gribam jaunu tenisa galdu, lai tā kā Ezerniekos sakārtotu pludmali, kā arī lai futbola laukumā aizliedz ņemt smiltis. Šo laukumu, cik spējam, paši uzturam kārtībā, izpļaujam zāli. Pat bumbu pērkam par savu naudu, sametam naudiņu. Esam kādi piecpadsmit zēni un meitenes, kuri vēlas pagastā normālus apstākļus aktīvai atpūtai, bet pie ezera arī pieaugušie bieži atpūšas. Palīdziet mums rast atbalstu pagastā!”

Tālākajā sarunā noskaidrojās, ka jaunieši nav bijuši pagastmājā, nav runājuši ar priekšsēdētāju vai deputātiem par lietām, kas viņus satrauc. Kāpēc? Runāt esot gājis gados vecāks paziņa, bet viņš neko nav panācis, tāpēc puiši nolaiduši rokas. Viens no zēniem gan atcerējās, ka bijusi doma uzrakstīt iesniegumu pašvaldībai, bet nepietika drosmes. Lūk, kad neviens neko neprasa, visi dzīvo kopā draudzīgi, bet ja nu lūgumu dēļ sākas visādas problēmas? Tiesa, pamatojumu savām bažām puiši nespēja rast. Galu galā paši nonāca pie secinājuma, ka ir jāpamēģina runāt ar pagasta vadību. Turklāt pat izteica domu, ka tagadējā priekšsēdētāja Romualda Demida laika gaitā varbūt vēl daudz ko labu izdarīs arī jauniešiem. Sākumam gan pietiktu ar futbola bumbu un volejbola tīklu.

Mēs ar prieku, bet...

Tā sagadījās, ka priekšsēdētāju todien nesatiku, bet Bērziņu pagasta sekretāre pastāstīja, ka pēc dokumentiem pagastā skaitās ap 40 jauniešu (15-25 gadus veci), bet reāli uz vietas dzīvo vēl mazāk. Izklaides iespējas nav plašas — bibliotēka, kur ir grāmatas un internets, kā arī tautas nams, kur tiek rīkotas diskotēkas un atpūtas vakari. Tautas namā bija tenisa galds, to jaunieši varēja lietot, līdz kāda nenoskaidrota persona izsita loga stiklu. Citu galda spēļu nav. Kultūras iestāde patiesi ir bēdīgā stāvoklī, bet šogad tur tiek plānots liels remonts vairāku tūkstošu latu vērtībā, realizējot projektu. Šajā sakarā būs jāveic budžeta grozījumi. Tautas nama uzturēšanai deputāti ir ieplānojuši Ls 4220, kultūras pasākumiem — Ls 800. Citiem pirkumiem ieplānoti Ls 300, kas šobrīd vēl nav tērēti. Kas attiecas uz aktīvajām sporta spēlēm, tad jauniešiem ir iespēja izmantot skolas sporta laukumu.

Pašvaldība nav saņēmusi jauniešu iesniegumus, kuros viņi paustu savas vēlmes, arī mutiski neviens jauns cilvēks nav vērsies pašvaldībā ar kādu lūgumu vai ieteikumu. Priekšsēdētāja noteikti uzklausītu ikvienu jaunu cilvēku un atbalstītu saprātīgas idejas. Protams, ka jauniešu organizācijām vieglāk aizstāvēt savas intereses, bet pagastā nav jauniešu sabiedriskās organizācijas. Tādas veidošana ir tikai jauniešu pašu ziņā. Informāciju par Krāslavā aktīvi darbojošos jauniešu klubu “Krasts” pašvaldība nogādājusi savas pamatskolas audzēkņiem, pat izteica piedāvājumu, ka varētu aizvest viņus iepazīties, bet atsaucības nebija. Laikam skolēni nav tajā vecumā, lai iekļautos šajā darbā, bet vecāki bērni no pagasta izbraukuši. Tāda reālā situācija. 25-35 gadu vecuma grupa pagastā vispār ļoti maza, jo daudzi strādā ārzemēs vai Latvijas pilsētās. Vietējiem ir mājsaimniecības, ģimenes, viņi dzīvo savā nodabā. Tiesa, dažas ģimenes tomēr ļoti aktīvi piedalās tautas nama pasākumos, piemēram: Andris un Gunta Mizāni, Svetlana un Jānis Prikņas, Aivars un Alise Platači. Tā kā vairākums jauniešu dzīvo tepat Porečjē, sekretāre uzskata, ka attālums jau noteikti nevar būt šķērslis jauniešu aktivitātēm. Bet nav jau to jauniešu.

Sekretāre atcerējās, ka nesen “Ezerzemē” bija raksts, kurā Dagdas tautas nama direktors Jāzeps Ornicāns stāstīja par kolektīviem, kas tur darbojas. Pagasta pašvaldība bija gatava jauniešus aizvest, lai viņi iepazīstas ar kolektīviem, painteresējas tuvāk, kas un kā? Bet braukt neviens nepieteicās. Mūsu dienās visi skandina par demokrātiju, jauniešiem nevar uzspiest, ka tu, lūk, iesi dejot, bet tu dziedāt vai lasīsi dzeju. Taču viņi paši arī nenāk uz pagastmāju un nesaka, kādas ir viņu vēlmes. Informācijas trūkuma apstākļos grūti palīdzēt. Toties pašvaldībai ir cita informācija. Tautas nama vadītāja Svetlana Karole ir paudusi neapmierinātību, ka diskotēkās zāle tukša, bet dejotgribētāji vazājas gar stūriem. Šķiet, viņus nekas neinteresē, tikai cigaretes un alkohols. Jaunais iecirkņa inspektors uzņēmīgi strādā un sāk ieviest kārtību. Nesen pieķēra dažus iereibušus jaunus cilvēkus sabiedriskā vietā. Viņš nav vietējais, brauc no Dagdas un nevienam nekādas atlaides nedod.

Trūkst atbalsta

Tautas nama vadītāja S. Karole apstiprināja, ka diskotēku apmeklētāju uzvedības kultūra ir zem jebkādas kritikas. Bet arī tautas nama piedāvājums nav dižais: diskotēkas un atpūtas vakari svētkos. Nekādu pulciņu, kolektīvu, nekā. Iemesli? Pirmkārt, S. Karole tautas nama vadītājas amatu savieno ar pastāvīgo pārdevējas darbu vietējā veikalā. Otrkārt, cilvēki ir mazaktīvi, ļoti grūti ierunājami pat uz vienkāršu uzstāšanos. Bet pasākumā vajag koncertu, tad vienīgā cerība ir uz skolas bēr-niem. Šo to gan var panākt, piemēram, Mātes dienai veltītajā pasākumā tautas nama mazā zāle bija pilna, ieradās gan jaunieši, gan vidējā paaudze, gan pensionāri. Pateicoties vietējo iedzīvotāju atsaucībai, notika arī kulinārijas un adījumu izstāde, kas bija apskatāma vienu dienu, jo kaut ko tādu atstāt tautas namā nevar.

“Sporta pasākumi tautas namā šobrīd nav iespējami, jo logi ir pavisam sliktā stāvoklī — izsitīs, vispār nevarēs iestiklot,” uzsver S. Karole. “Diskotēkas mums notiek regulāri, vasarā no plkst. 22 līdz plkst. 2, ziemā no plkst. 21 līdz plkst. 1, bet dažreiz slēdzu agrāk, kad ir pavisam maz cilvēku. Pamatkontingents — pusaudži. Uzvedības kultūra pavisam slikta: smēķē, lieto alkoholu. Cīnīties pret to praktiski nav iespējams. Var teikt, ka daudzus diskotēka pat neinteresē, dejot dodas tuvāk noslēgumam. Apmeklē arī slikti, sevišķi ziemā. Vasarā ir atbraucēji. Toties uz svētku pasākumiem nāk daudz cilvēku. Lauku iedzīvotājus ļoti grūti iesaistīt pasākumos, pat dzeju lasīt nevēlas. Labi, ka ir skola. Līdz šim neviens jaunietis nav ieteicis kaut ko organizēt, ne arī pats paudis vēlmi piedalīties. Tikai mana vecuma cilvēki teikuši: “Tu organizē, mēs atnāksim!” Sadarbībā ar pašvaldību ziemā organizēju makšķerēšanas sacensības. Tika nodrošināts autobuss, bija balvas, suvenīri, zupa un šasliks. Sapulcējās pieci cilvēki. Neapmierināto vienmēr netrūkst, bet darīt negrib neviens.”

Acīmredzami vajag kādam uzņemties iniciatīvu un savest kopā visus ieinteresētos, kuriem rūp pagasta nākotne. Es nejutu jauniešos naidu pret pagastu, bet gan neziņu un neizprotamas bailes par sekām. Droši vien arī pašvaldības deputāti un vadība priecātos, ja izdotos rast labu kontaktu ar jauniešiem, kuri, lai kā grozi, ir mūsu nākotne.

Juris ROGA