Pēdējais zvans

Zīmīga sakritība: Šķaunes pamatskolā šogad ir trīs pirmklasnieki un mācību iestādi pabeidz trīs devītklasnieki — Elvijs Andžāns, Edvīns Zaltāns un Arvīds Gerasimovs. Protams, gaviļniekus uz svinīgo līniju pie rociņas atveda pirmklasnieki, kas bija ļoti aizkustinoši ne tikai tamdēļ, ka mazie veda lielos, bet neviļus lika aizdomāties par lauku milzīgāko problēmu — tie kļūst arvien tukšāki, un šobrīd Šķaunes pamatskolā ir 47 skolēni un 18 pirmsskolēni.

Svinīgā pasākuma laikā daudz vārdu bija pasacīts dzejā. Tostarp izskanēja viens vienīgs jautājums gaviļniekiem — kādā krāsā ir pēdējā zvana diena? Citiem vārdiem — kādai tai jāpaliek atmiņā? Viņiem tā noteikti nebūs tikai viena krāsa, tā būs spilgtu un daudzveidīgu krāsu palete.

Savas skolas audzēkņus uzrunāja pamatskolas direktore Zoja Andžāne: “Pirms deviņiem gadiem 1. septembrī bijāt 13 bērni, turklāt bija daudz meiteņu, bet laika gaitā sanāca tā, ka daudzi aizgāja uz citām skolām, kur šodien viņiem izskan pēdējais zvans. Esat palikuši trīs. Patīkami, ka visi centāties un esat pielaisti kārtot valsts pārbaudes darbus — eksāmenus un ieskaites. Ceru, ka visas zināšanas, kuras ieguvāt mūsu skolā, liksiet lietā pārbaudes darbos un gūsiet labas atzīmes, kā arī saņemsiet apliecību par vispārējo pamatizglītību. Šajās dienās tas ir jūsu pats galvenais uzdevums.”

Kopā ar skolas direktori visi svinīgās līnijas dalībnieki skaļi rēķināja, cik dienas devītie īsti mācījušies pamatskolā? Saskaitīja 1440 dienas, bet arī tas nav viss. Plus prakses laiks vasarā, bet pērn viņi gatavoja svinīgo pasākumu izlaidumniekiem.

Ar veiksmes un laba vēlējumiem devītos apsveica pirmklasnieki, kuriem, līdzīgi kā savulaik tagadējiem devītajiem, baltos bezrūpīgos bērnības gadus nesen nomainīja skolas laiks, kur jau ir iegūti jauni draugi, jaunas rūpes un dzīves gudrības. Zināšanas un prasmes skolēniem dāvā skolotāji. Pēdējos skolas gadus lielākā padomdevēja šiem trim jauniešiem bija klases audzinātāja Žanna Rapša, kura savējos audzināmos pasākumā apsveica dzejas vārdiem, kā arī novēlēja sekmīgi nokārtot eksāmenus un par atmiņu no pēdējā zvana uzdāvināja nelielus zvaniņus.

Pasākuma beigās devītklasnieki pateicās skolotājiem, skolas darbiniekiem un vecākiem, kā arī pasniedza ziedus saviem skolotājiem. Vecais skolas zvans ar saviem treļļiem aicināja doties ekskursijā pa izrotātiem skolas gaiteņiem uz kabinetiem, kuros pavadīti skolas gadi, lai brītiņu pakavētos jaukās atmiņās. Kā pēdējais pieturas punkts bija pašu klase, kurā kopīgi tika sastādīts pēdējā zvana protokols. Iepriekš sagatavotā uzmetumā tika ierakstīti klātesošo nejaušā kārtībā nosauktie īpašības vārdi, pēc tam tā uzjautrinošo saturu nolasīja klasei. Devītklasnieku smiekli skanēja līksmi un skaļi. Turpmākās dienas būs ļoti nopietnas. Elvijs, Edvīns un Arvīds tika aicināti droši lūkoties zvaigznēs, taču neaizmirstot, ka pašiem ejams dzīves ceļš.

Paliekošajiem Elvijs, Edvīns un Arvīds par sevi atstāja atgādinājumu: puiši iedēstīja trīs rozes, kuras kopt uzdeva tagadējiem pirmklasniekiem. Dobē jau aug viena roze, kas saglabājusies kopš 1984. gada un kuru ir stādījusi tagadējā Šķaunes pamatskolas skolotāja Ināra Andžāne (meitas uzvārdā — Brice). Togad bija mēģinājums iedibināt rožu stādīšanas tradīciju Šķaunes pamatskolā, šo darbiņu veica liels pulks bērnu, jo bija divas izlaiduma klases: latviešu un krievu plūsmas.

Juris ROGA