Patriotisma saknes — izglītībā

“Ezerzemes” lasītājiem jau bija iespēja neklātienē iepazīties ar Svetlanu — jauniešu prakses laikā par viņu tapa neliels raksts. Daudziem jauniešiem tas izrādījās vērtīgs projekts, kas pavēra jaunas iespējas. Atšķirībā no Rīgas, kur attiecības starp vecajiem darbiniekiem un jauniem kadriem nereti ir uzstieptas un no jaunā speciālista grib nezin kādu atdevi jau pirmajā dienā, Latgalē viņus uztver kā līdzvērtīgus, vadītāji personīgi pacietīgi visu izstāsta un iemāca. Ja pēc tam vēl cilvēkam izdodas iekārtoties pastāvīgā darbā — var sacīt divtik paveicās. Protams, daudzi lasītāji izbrīnīsies par Svetlanas izvēli strādāt lauku pašvaldībā. Kurš gan nezina, ka jaunatne grib visu un uzreiz, jo vairāk mūsdienās, tālab steidzas ātrāk nokļūt Īrijā vai kādā citā tālā zemē, lai, strādājot mazkvalificētu darbu, pelnītu mūsu valsts ekonomiskajiem apstākļiem salīdzinoši lielu naudu. Uz viņu fona Svetlana paveikusi bezmaz varoņdarbu, izvēloties kvalificētu darbu dzimtenē par vairākkārt zemāku atalgojumu, nekā varētu pelnīt, strādājot kādā Īrijas ēstuvē.

Varbūt šajā jautājumā nozīmīgu lomu nospēlēja Svetlanas saistība ar Andrupenes pagastu? Viņa dzīvo ar vecākiem lielā trīsistabu dzīvoklī Dagdā, bet bērnībā bieži ciemojās pie vectētiņa un vecmāmiņas Andrupenes pagastā, Oloveca ezera krastā. Spriežot pēc sarunbiedres vārdiem, Andrupene esot ļoti skaists pagasts, tomēr viņa nevēlētos pārbraukt no Dagdas uz šejieni dzīvot. Kaut mazpilsēta, bet tā ir sirdij tuva un mīļa, turklāt ļoti sakopta un tajā tomēr vairāk jūt dzīvības elpu, kuru nodrošina daudzie veikali, tirgus, autoosta un lielāka cilvēku plūsma.

“Praktiski es uzreiz zināju, ka mani paņems darbā Andrupenes pagastā,” stāsta Svetlana. “Jā, ir paziņas, kas aizbraukuši uz ārzemēm peļņā un laiku pa laikam arī mani aicina rīkoties tāpat. Bet es esmu apmierināta ar pašreizējo darbu. Pirmkārt, tas man ļoti patīk, otrkārt — ne tāpēc mācījos vidusskolā un augstskolā, lai pēc tam novāktu ogu vai sēņu ražu Īrijā. Neesmu vienīgā, kas tā domā, jo manu paziņu lokā ir arī jauni cilvēki, kuri palikuši un strādā laukos. Domāju, ka daudzmaz lielākiem pagastiem ir perspektīva. Šobrīd uz darbu braucu ar skolas autobusu. Sevišķi ērti tas nav, šis apstāklis mani pamudināja ātrāk nokārtot eksāmenu un saņemt autovadītājas tiesības. Pienāks laiks, būs arī automašīna.”

Svetlana savulaik ir pabeigusi Dagdas vidusskolu, pēc tam iestājās Krievu Baltijas institūtā Ekonomikas un vadības fakultātē, kur apguva sabiedriskās attiecības. Neilgu dzīves posmu viņa pat strādājusi par žurnālisti, iespējams, šī darba pieredze viņu pamudināja galu galā tomēr piekrist šai sarunai. Sākotnēji jauniete nevēlējās, lai top raksts, jo savā rīcībā — paliekot strādāt laukos — nesaskata neko vērā ņemamu. Tagadējā amatā Svetlana atbildīga par divām lielām jomām — darbs ar projektiem un teritorijas plānošana. Nesenais sekmīgi realizētais ūdenssaimniecības attīstības projekts Andrupenes un Mariampoles ciemā bija jaunās speciālistes pirmās lielās ugunskristības. Reizi ceturksnī nācās taisīt atskaites par projektu, ar ko jauniete tika galā veiksmīgi. Plānošanas jomā viņa strādāja pie jaunajiem apbūves noteikumiem, kuri kopā ar paskaidrojuma rakstu nupat kā iesniegti Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrijā atzinuma saņemšanai.

Jauniete arī atbildīga par informācijas ievietošanu Andrupenes pagasta mājas lapā. Kā viņa tiek galā ar šo pienākumu, var pārliecināties katrs interneta lietotājs (www.andrupene.lv). Manuprāt, no esošajām visa rajona pagastu mājas lapām, tā šobrīd viennozīmīgi ir labāk attīstīta, informatīvi bagātāka un ilustrētāka.

Svetlana būtībā ir tehnisks cilvēks, par ko liecina ne tikai interese iegādāties automašīnu. Nejauši uzzināju, ka viņai ir tik labas datorzināšanas, ka datorgudrībās ar padomu viņa palīdz vecākās paaudzes kolēģiem, kad tiem kaut kas nesanāk. Jaunietei gan šis fakts šķiet kā pašsaprotama lieta, viņa izceļ skolotāja nopelnus: “Savulaik man bija ļoti labs informātikas skolotājs — Valdis Orols. Pateicoties viņam datoru jomā ieguvu labas un stabilas zināšanas.”

Plānotājas darbā Svetlanu vairāk uztrauc lielā atbildība, jo pat nelielai kļūdai var būt nopietnas sekas. No kļūdām jaunietei palīdz izvairīties pieredzējušāki kolēģi. Relaksāciju Svetlana meklē pie dabas krūts, labprāt atpūšas kompānijā pie ezera.

Juris ROGA