Sestdienas saruna par aktuālo tēmu

Taču Gunāra Upenieka aiziešana strādāt Saeimā radīja bažas vēlētājos: vai jaunais mērs Mečislavs Lukša pratīs turpināt ilgi gaidīto pilsētas atdzimšanas tendenci? Vēl jo vairāk tāpēc, ka pašreizējai novada domes komandai jārisina problēmas, kas krājās gadiem ilgi. Galvenās galvassāpes sagādāja labiekārtošana, un agrāk neatrisināmā jautājuma atslēga tika atrasta: jaunie kadri (saimnieciskās nodaļas vadītājs Ēvalds Cauņa un apzaļumotāja Regīna Gerasimova) divos gados spēja radīt brīnumus. Kā sekas tam: no ilgās snaudas pamodās krāslavieši, kuri sabiedriskā kārtā sāka atbalstīt ilgi gaidītās varas iniciatīvas. Pirmo reizi ilgajos gados dome vis-beidzot uzklausīja vēlētāju viedokli un prasības.

Pirmā aprīļa sestdienas talka, kuru organizēja Hipotēku banka, pulcināja aptuveni 300 brīvprātīgo un izvērtās par īstiem darba svētkiem. Taču prieks nebija ilgs. Pēc dažām dienām iestādīto liepiņu alejai, kas ved uz tiltu pāri Daugavai, savu roku pielika vandaļi. Bojāts katrs trešais kociņš, bet viens stāds maksāja sešus latus. Neskaitot brīvprātīgo talcinieku darbu, tāpēc šīs huligāniskās izdarības jāizskata kā izaicinājums pilsētai un tiesībsargājošiem orgāniem. Šī aktuālā tēma arī kalpoja par ieganstu kārtējai sestdienas intervijai ar novada domes priekšsēdētāju Mečislavu Lukšu.

- Kā mums darīt galu huligānu patvaļai, kas kļuva par nopietnu šķērsli labiekārtošanas darbu turpinājumam pilsētā? Tāds ir mans pirmais jautājums mēram.

- Pilnīgi pamatoti var uzskatīt, ka tas ir pastāvīgu negatīvu tendenču turpinājums. Nesen tika izdemolēts labiekārtotais Zirgezera krasts, atkal nācās tērēt pilsētas budžeta līdzekļus pludmales iekārtas remontam. Nedomāju, ka šiem huligāniskajiem izlēcieniem būtu protesta forma. Visdrīzāk tā ir daļas jauniešu laika pavadīšanas “mode”, kas mums dod tiesības izteikt pārmetumus tiesībsargājošajiem orgāniem.

- Pilsētnieki lieliski zina, ka logu dauzīšana, ceļa zīmju, zaļo apstādījumu bojāšana un citi grau-tiņi notiek kriminālajās naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu. Diemžēl pēdējais incidents fiksēts darbdienā. Novada domē taču strādā pašvaldības policija.

- Vienu laiku municipālā policija strādāja efektīvi, taču līdz ar tās vadītāja Andra Uzula aiziešanu situācija pasliktinājās. Secinājums viens - vakantā amatā jāieceļ aktīvs vadītājs. Kritiskajā situācijā, kas izveidojusies, mēs esam tiesīgi cerēt uz valsts policijas rezultatīvāku darbību, taču pēdējie notikumi liecina, ka situācija kļūst ārkārtēja, ar ko nedrīkst samierināties.

- Manuprāt, problēma jāizskata plašāk. Kultūras nams sen vairs nekalpo par īstu jauniešu atpūtas organizācijas centru, tāpēc visa tīņu nakts dzīve paiet bāros un spēļu automātu zālēs, kur cienā ne tikai ar sulām un kafiju. Vai tas nav galvenais cēlonis tai neizskaidrojamai agresijai, kāda vērojama pilsētas ielās naktī?

- Protams, kultūras nams, kas ir galīgi nolaistā stāvoklī, nevar radīt pienācīgu gaisotni jauniešu atpūtai. Runa nav tikai par to, runa ir arī par cilvēku organizatoriskajām spējām, kuri aicināti nest kultūru masās. Starp citu, šogad tiks uzsākts kultūras nama skatītāju zāles remonts, taču interjera atjaunošana vien problēmu neatrisinās.
Nakts izklaides iestāžu darbs pilsētā jau sen izraisa krāslaviešu pārmetumus. Tirgus ekonomikas apstākļos negribētos pielietot ārkārtējus līdzekļus un, ja turpinās pienākt sūdzības par kafejnīcas “Todes” īpašniekiem, tad visracionālākais būtu izdarīt secinājumus. Nesen novada dome izsniedza atļauju jaunas spēļu automātu zāles atvēršanai pilsētā. Te es gribu paskaidrot, ka šīs iestādes sagādā mazāk problēmu nekā kafejnīcas un bāri. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ceturtās zāles īpašnieks apņemas uzstādīt videonovērošanas ka-meras 18. Novembra laukumā. Uzskatu, ka tā ir visai efektīva metode, kā uzturēt kārtību nakts pilsētā.

- Kad tiks pabeigta plākšņu ietvju ierīkošana centrālajā laukumā?

- Novada domes darba stils ir konsekvents. Ietves laukuma pretējā pusē tiks ierīkotas nedaudz vēlāk, šī problēma tiks atrisināta Mazās Tirgus ielas labiekārtošanas kompleksā un Rīgas ielas rekonstrukcijas projekta realizācijas laikā. Termiņus bieži vien diktē tehniskie noteikumi, kurus nedrīkst ignorēt. Bet pagaidām tiek gatavota dokumentācija ietvju ierīkošanai Brīvības ielā.

- Pēc visa spriežot, šis gads paliks pilsētas vēsturē kā lielu projektu realizācijas periods.

- Novada dome cenšas maksimāli piesaistīt Eiropas un valsts līdzekļus, izmantojot pašvaldības līdzfinansējumu, un visur mēs sastopam galveno šķērsli: pēdējā laikā būvdarbi sadārdzinājušies par trešdaļu. Šis apstāklis nedod mums tiesības kavēties ar sasāpējušo problēmu risināšanu, kas kavē novada infrastruktūras attīstību.

Jā, patiešām šo gadu pilnīgi pamatoti var nosaukt par rekorda gadu naudas līdzekļu apgūšanā. Katlu mājas rekonstrukcijas darbu izmaksas vien pārsniedz četrus miljonus latu. Visbeidzot tiks pielikts galīgais punkts ārkārtas situācijā ar mūzikas skolas izvietošanu, kas jaunizremontētajā ēkā atvērs durvis saviem audzēkņiem 1. septembrī. Tiesa, būvmateriālu un darbu dārdzības dēļ, iespējams, neizdosies paveikt visu pasākumu kompleksu ēkas ārējā siltināšanā, taču tas neiespaidos mācību procesu.

Vienlaikus turpinās tās ēkas remontdarbi, kur tagad atrodas sociālais centrs ar attiecīgo dienestu. Turpinās projekta skolu un pirmsskolas bērnu iestāžu renovācija. Tiek plānota bīstamāko krustojumu (pie vecās viesnīcas ēkas un autouzpildes stacijas “Ingrīda”) rekonstrukcija. Teju, teju tiks uzsākta estrādes būve, tiks turpināta kapličas ēkas celtniecība Meža kapos. Ilgceltniecībai līdz ar to pienāks gals.

- Pēdējais jautājums. Kopumā pilsētas ārējais izskats pēdējos pāris gados ir uzlabojies: taču cik ilgi Krāslavu izķēmos tādas ārēji nevienam nepiederošās ēkas kā pirmskara laiku tautas nams pie auto-ostas, vecā poliklīnika Lāčplēša ielā, tā pati viesnīca un glābšanas stacijas apdegušais karkass pie Zirg-ezera? Mēs, krāslavieši, esam pārliecināti, ka šajā jomā nepietiekami strādā vietējās varas iestādes.

- Kritika ir vietā. Jā, pastāv administratīvās iedarbības līdzekļu komplekss pret īpašniekiem, kuri nevēlas pienācīgi sakārtot savas ēkas, ar ko nodara morālu kaitējumu pilsētai, kura attīsta tūrismu. Pierunāšanas laiki ir pagājuši, tagad domes pienākums darīt visu, lai nospraustie mērķi tiktu sasniegti.

Krāslavā ir ne mazums piemēru, kad firmu ēkas kļuvušas par pilsētas rotu. Miesnieku ielas sākumā par mūsdienīga dizaina paraugu kļuvis SIA “Celmeņi” divstāvu ofiss, bet ielas galā - neliels autoserviss. Tie ir piemēri, kam vērts sekot. Beidzot sarunu, gribu pateikties firmām “Renesanse” un “Krebsar”, kuras devušas jūtamu ieguldījumu pilsētas labiekārtošanā. Liels paldies visiem krāslaviešiem, kuri piedalījās sestdienas talkās, kuri pastāvīgi rūpējas par savu māju uzturēšanu kārtībā. Tikai kopīgiem spēkiem var un vajag palīdzēt Krās-lavai atgūt Latvijas sakoptākās pilsētas zaudēto slavu.

Aleksejs GONČAROVS