Starptautiskais festivāls: jauno krāslaviešu pārsteidzošā uzvara

Radošie braucieni uz ārzemēm ir ļoti vērtīgi ar to, ka tie kalpo par meistarības paaugstināšanas stimulu, neizsīkstošas iedvesmas avotu. Iepazīšanās ar jaunu valsti allaž bagātina jaunos kultūras desanta dalībniekus, bet regulāra saskarsme ar pašdarbības mākslas kolēģiem stiprina tautu draudzību.

Latviju un Baltkrieviju kopš seniem laikiem saista labas kaimiņattiecības. Tiesa, postpadomju periods uz vairākiem gadiem piebremzēja kultūras sakaru attīstību. Taču notika tas, kam arī bija jānotiek: pašdarbnieki mākslinieki, dziedātāji un dejotāji palīdzēja atgūt zaudēto.

Piekto reizi Baltkrievijas naftas pārstrādātāju pilsētā Mozirā notika jauno talantu festivāls “Zeme zem baltajiem spārniem”, un trīs reizes Latviju tajā pārstāvēja Krāslavas dziedātāji un dejotāji. Debija bija vienkārši pārsteidzoša, kad vokālais ansamblis “Krāslaviņa” izpelnījās festivāla augstāko balvu “Grand Prix”. Otrajā viesbraucienā no Krāslavas piedalījās deju kolektīvs “Circeņi”, toreiz ansamblis Lidijas Trušeles vadībā izpelnījās trešās pakāpes diplomu. Laimīgo lozi piedalīties kārtējā starptautiskajā festivālā izvilka bērnu deju kolektīvs “Pastaliņas”, kuru nu jau piecus gadus vada Valda Timule.

Paklausīsimies viņas stāstījumu: “Viss, var teikt, sākās no nulles, bet precīzāk, sākums bija Krāslavas pamatskolas pirmajā klasē. Auga zēni un meitenes, palielinājās arī izpildes meistarība. Par atbildīgu eksāmenu kļuva cerības viesošā kolektīva uzstāšanās Latvijas Vispārējos skolēnu dziesmu un deju svētkos, bet ārzemju braucienā “Pastaliņas” devās pirmo reizi. Astoņi pāri gatavojās ļoti rūpīgi, jo mums bija tas gods kļūt par Latvijas vizītkarti kaimiņvalstī Baltkrievijā. Festivāls “Zeme zem baltajiem spārniem” — tās bija piecas neaizmirstamas konkursu un koncertu dienas. Mūsu radošajā bagāžā bija divi numuri: deja “Laiviņa” (Jāņa Purviņa horeogrāfija) un “Brālītis” (Olgas Freibergas horeogrāfija).

Konkurence bija nopietna: Moziras festivālā piedalījās desmit valstis! Vecuma grupā līdz 12 gadiem, kur bija pieteikts arī mūsu kolektīvs, mums bija pieci sāncenši. Kad uz skatuves notika atbildīgais eksāmens, es ļoti uztraucos un brīžiem šķita, ka nelielas kļūdas mazina izredzes uzvarēt. Taču žūrija strādāja precīzi un taisnīgi. Mēs gavilējām, kad uzzinājām, ka kolektīvs “Pastaliņas” ierindojās pirmajā vietā, turklāt deja “Brālītis” atzīmēta ar speciālu diplomu — par labāko horeogrāfisko uzvedumu. Otro vietu grupā izcīnīja jaunie dejotāji no Igaunijas, trešo — lieliskā festivāla saimnieki Moziras “Fantāzija”. Jauno talantu tradicionālajā skatē vēl piedalījās Ukraina, Bulgārija, Lietuva, Kirgīzija, Kazahstāna, Krievija un Moldova. Neaizmirstamu iespaidu atstāja festivāla atklāšana, kad par asistentiem pie Latvijas karoga stāvēja Anrijs Djatkovičs un Karīne Japiņa, bet galakoncerts turpinājās veselas trīs stundas. Lielajā noslēguma pasākumā mūsu ansamblis nodejoja “Brālīti” tikpat sekmīgi kā konkursā. Starptautiskās žūrijas locekļi Jānis Purviņš un Jeļena Timofejeva atzīmēja kolektīva skatuvisko kultūru, saudzīgu attieksmi pret tradīcijām un tautas tērpiem. Protams, notika arī iepazīšanās ekskursija ar Poļesjes galvaspilsētu Moziru, kurā dzīvo 110000 cilvēku.”

Aleksejs GONČAROVS