Lēti, vienkārši un skaisti

Dagdas mākslas skola darbojas kopš 1990. gada. Skola realizē piecu gadu apmācības programmu, obligātie mācību priekš-meti ir nemainīgi visus šos gadus: zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, darbs materiālā, veidošana un mākslas valodas pamati. Pašreiz zināšanas mākslas jomā apgūst 70 audzēkņi vecumā no 9 līdz 16 gadiem. Mācību laikā ir žurnāli, audzēkņiem tiek izliktas atzīmes un izsniegtas liecības. Sekmīgi pabeidzot šo profesionālās ievirzes izglītības iestādi, tās audzēkņi iegūst apliecību.

Ar audzēkņiem strādā pieci skolotāji, visiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība. Strādā labos apstākļos, visas četras mācī-bu telpas ir kvalitatīvi izremontētas, bet šogad ēkai uzlikts jauns jumta segums, kas sevišķi priecē tos ēkas iemītniekus, kuriem telpas atrodas augšstāvā, tostarp — mākslas skolai.

Klases un gaiteņi ir apgādāti ar nepieciešamajām mēbelēm un labiekārtoti par pašvaldības līdzekļiem un pašu spēkiem. Lielu ieguldījumu devuši arī audzēkņi — gaiteni rotā bijušo audzēkņu diplomdarbi, vienviet diplomdarbs tapis tieši uz sienas. Pat garderobē ir izvietots kāds diplomdarbs. Vispār skolā bieži notiek dažādas izstādes, audzēkņu darbi ir apskatāmi praktiski jebkurā laikā, kad vien skolas durvis ir vaļā. Tiesa, mākslas jomā neizglītotam labāk palūgt kādu gidu, kurš palīdzētu atšifrēt vai labāk izprast audzēkņu darbos paslēptās fantāzijas, kā arī izvairītos no pārpratumiem. Piemēram, atlējumi ģipsī, kas iz-vietoti pie gaiteņa gala sienas virs ieejas klasē, 90. gados atvestas no Sanktpēterburgas un kalpo kā uzskates materiāls skolēniem.

Dagdas mākslas skolas direktore Lolita Beitāne man izrādīja visus četrus mācību kabinetus, katrā audzēkņi apgūst konkrētu mācību priekšmetu. Pirmo apmeklēju mākslas valodas pamatu apgūšanas kabinetu, kur uzmanību piesaistīja ikdienišķas taburetes, kādas ir vai katrā virtuvē. Tikai šīs audzēkņi bija pārvērtuši īstos mākslas darbos — strādājot grupiņas, viņi aplīmēja tās ar krāšņiem izgriezumiem no žurnāliem, pēc tam vairākās kārtās noklāja ar laku. Lēti, vienkārši un skaisti. Katra taburete ir kā atsevišķs mākslas darbs. Papriecājies par taburetēm, pievērsos citiem audzēkņu darbiem, kuru skolā ir ļoti daudz.

Izrādījās, ka tamlīdzīgas izstādes ir katrā klasē, turklāt tās regulāri atjauno — parasti katra mācību pusgada beigās. Šoreiz sakarā ar akreditāciju izstāde tika nomainīta agrāk, lai komisija varētu objektīvi novērtēt, kā skola strādā. Izstāde būs līdz mācību gada beigām, kad to atkal nomainīs. Šīs izstādes ir iespēja gan bērnu vecākiem novērtēt savu atvašu prasmes, gan audzēkņiem savstarpēji salīdzināt savu veikumu. Savukārt Dagdas pašvaldībai tā ir laba iespēja aizvest ekskursijā uz mākslas skolu dažādas delegācijas, kas darba vizītē apmeklē mazpilsētu.

“Pabeigtie darbi parasti ir liela izmēra, mazos skapīšos tos nesaliksi,” stāsta skolas direktore L. Beitāne. “Nepieciešams plānot, jo skolēnu skaits tomēr ir liels un savlaicīgi jāsagatavojas mācību procesam, lai var efektīvi strādāt. Mums ir akreditēta programma, tādēļ pedagogi un skolēni konkrēti zina, ko katrā nedēļā darīs. Mums ir arī vasaras prakse-plenērs, kad ejam strādāt laukā, kur gleznojam un zīmējam dabas ainavas, dzīvnieku un putnu studijas. Protams, katrs audzēknis pats izvēlas, kur viņš zīmēs, bet neliela ievirze tiek dota. Viss arī atkarīgs no audzēkņa vecuma, pirmajā gadā dod vienkāršu uzdevumu, nākamajā — jau sarežģītāku.”

Līdzīgi, kā vispārizglītojošā skolā, arī mākslas skolas audzēkņi saņem atzīmes. Protams, nespeciālistam rodas jautājums, kā var novērtēt, kura zīmējums vai glezna ir labāka, kuram pienākas augstāka, kuram — zemāka atzīme? Izrādās, ir objektīvi kritēriji, pēc kuriem to var izdarīt. Vieni no svarīgākajiem ir audzēkņa vecums un skolotāja dotais uzdevums. Skolēniem nav vienādas spējas, varbūt kāds nevar radīt teicamu darbu, bet veidojot viņš tajā ir ieguldījis daudz enerģijas un mīlestības. Tas tiek ņemts vērā, izliekot atzīmi. Direktore gan atzīst, ka mākslas nozarē skolotājiem ir grūtāk precīzi novērtēt bērna veikumu, nekā citās jomās, piemēram, matemātikā, kur labai atzīmei ir nepieciešams ļoti konkrēts gala rezultāts.

Par šo patiesību nav grūti pārliecināties. Jau nākamajā kabinetā, kur mākslas skolas au-dzēkņi apgūst tādus mācību priekšmetus kā gleznošana un zīmēšana, var iepazīties ar krasi atšķirīgiem darbiem, tomēr arī pēc ilgākas uzkavēšanās šajā klasē tik un tā nevaru izlemt, kurš ir vislabākais. Turklāt tie izpildīti dažādās tehnikās, viena darba tapšanā izmantoti pasteļi, cita — guaša vai krāsu zīmuļi, vēl kādā — tas viss kopā. Ir darbi, kuros praktiski iemiesoti divi mācību priekšmeti — gleznošana un darbs materiālā. Audzēkņu radošās idejas ir tik bagātīgas, ka jābūt ļoti zinošam speciālistam konkrētajā nozarē, lai vērtējums būtu objektīvs un mudinātu skolēnu uz jauniem panākumiem.

Starp citu, skola pērk tikai daļu darbam nepieciešamo materiālu, jo visu mācību procesam nepieciešamo vecāki iegādājas mācību gada sākumā. Tomēr bērniem netiek prasīts kaut kas ļoti dārgs, jo mācību procesā ļoti daudz tiek izmantots tas, ko cilvēki uzskata par nevērtīgu vai vienkārši izmet, piemēram, kartons, presētā kartona kastes, stieple, nelieli akmentiņi, avīzes, auduma gabaliņi, līme, smiltis, aukla u.c.

Kā nekam nederīgais pārtop skaistās lietās, var vērot kabinetā, kur apgūst mācību priekšmetu “Darbs materiālā”. Tā kā skolu apmeklēju rīta pusē, bet audzēkņi nāk pēcpusdienā, nācās samierināties ar jau gatavo mākslas darbu apskati un lūgt direktori pastāstīt, kas izmantots tā vai cita darba tapšanā. Izrādās, krāšņie ziedi veidoti no primitīvas stieples un parastā ģipša saites, bet zodiaka zīmes ir tapušas no kartona. Kartona kastes ir pateicīgs materiāls savas dažādās faktūras dēļ un tiek pielietots visai plaši. Atliek no vienas puses noplēst papīra kārtu, un lieta darīta. Starp citu, skolā ir pat stelles aušanai, arī uz tām top interesanti bērnu darbi.

Gadiem ritot, sakarātos milzums bērnu darbu, tāpēc lielākoties visus atdod skolēniem atpakaļ. Skola no katra izlaiduma atstāj konkrētā tehnikā un tēmā labākos, jo nāk nākamā paaudze, un viņiem ir nepieciešami radošo darbu paraugi.

Kā pēdējo apmeklēju kompozīcijas klasi: šajā priekšmetā mācās strādāt ar krāsu un formu. Pievēršu uzmanību vienam ļoti smalkam darbam, kas acīmredzami ir ļoti darbietilpīgs un kurā apvienotas dažādas tehnikas: sejas profila izgriezums no žurnāla, blakus tas pats profils uzzīmēts ar pasteļkrītiņiem, tad ar guašu, ar gelveidīgo pildspalvu un līmēts ar diegiem. Interesants ir portrets, kuru veido tikai ar roku rakstīts teksts, mēģinot tādējādi veidot gaismēnas un apjomīgumu. Ne mazāk interesants jauninājums ir mākslas darbi, kas tapuši no gipškartona pārpalikumiem. Vispirms tiek izveidota skice, to uzzīmē uz gipškartona, pēc kontūra izgriež padziļinājumu virsmā, noklāj ar guašu un PVA līmi.

Juris ROGA