Strādātprieks

Reizēm izdodas lieli darbi, citreiz tie ir mazāki un grūtāk pamanāmi, taču ar savu rīcību šie zēni un meitenes pierāda, ka mūsu pilsētas jaunieši ir sirsnīgi un kārtīgi cilvēki. Ģimnāzijas 9. klases audzēkne Agnija Vilmane ir Krāslavas pilsētas jaunatnes padomes sekretāre. Atgādināšu, ka šī organizācija dibināta uz biedrības jauniešu klubs “Krasts” bāzes. Kopumā jaunatnes padomē darbojas deviņi jaunieši, viņi pārstāv Krāslavas mākslas skolu, sporta skolu, mūzikas skolu, ģimnāziju, Varavīksnes vidusskolu, vakarskolu un Daugavpils 38. arodvidusskolas Krāslavas filiāli. Šie jaunieši meklē ceļu, kā palīdzēt sev un citiem mūsdienu sarežģītajā pasaulē pierādīt sevi un gūt panākumus, kas kalpotu kā atspēriens turpmākajai attīstībai.

Agnijas galvenais individuālais pienākums ir protokolēt jaunatnes padomes sēdes; ja tiek rīkotas aktivitātes, tad darbojas visi kopīgi. Pilsētas jaunatnes padomē meitene nonāca, atsaucoties šīs organizācijas priekšsēdētāja, ģimnāzijas audzēkņa Kaspara Skerškāna aicinājumam.

Ko Agnija uzskata par lielāko sasniegumu pilsētas jaunatnes padomes darbā, kura pastāv jau sešus mēnešus? Viens no pirmajiem ir seminārs “Gudrības lāde”, kurā notika jauniešu atklāta saruna ar novada domes pārstāvjiem.

Agnija: “Man šķiet, tas bija ļoti nozīmīgs pasākums, jo pārsvarā tur tika apspriestas jauniešiem būtiskas tēmas: robeža jauniešu privātajā dzīvē, ko nevajag apspriest pieaugušajiem un citiem, lietas, kas attiecas uz ģimeni. Diskotēkas “Dileros” un “Todes” — tā ir problēma vai atpūtas veids? Latvija ir 1. vietā starp Eiropas valstīm pēc nepilngadīgo māmiņu skaita — kā attiekties pret viņām, tā ir nelaime vai prieks? Nakts huligāni — kā problēma tā ir? Ne visi kļūst mākslinieki, muzikanti un sportisti, kur palikt un izpausties pārējiem?

Lielākais ieguvums — noskaidrojām, kādas attiecības valda starp pieaugušajiem un jauniešiem. Ceru, ka mēs labāk sapratām pieaugušos, bet viņi — mūs.
Par otru svarīgu pasākumu uzskatu akciju “Pavasara sveiciens mazajiem krāslaviešiem”, kurā katrs pilsētas iedzīvotājs varēja ziedot mazajiem bērniem. Kā zināms, mūsu pilsētā ir nepilngadīgās māmiņas, kurām neklājas viegli. Organizējot šo akciju, mēs centāmies viņām palīdzēt. Akcijas gaitā noskaidrojās, ka mūsu pilsētas iedzīvotāji patiesībā ir atsaucīgi. Ceru, ka lauzām dažu stereotipu, proti, nav svarīgi, cik mammai gadu, galvenais, ka viņa dzemdēja bērnu. Ja vēl meitene ir nepilngadīga, tad par to viņu nav jārāj, bet jāpalīdz, lai bērns izaugtu mīlestībā. Varbūt šodien nepilngadīgās māmiņas ir vairāk atraidītas, sabiedrības peltas. Cilvēki diemžēl bieži vien nesaprot, ka katrs pats sev izvēlas likteni.

Visbeidzot trešais nozīmīgais pasākums ir nesen notikusī Latgales pilsētu jaunatnes padomju tikšanās “Kā iet, Latgale?” Ceru, ka tā nesīs pozitīvus augļus Latgales jauniešiem.” Lai gan Agnija mācās tikai 9. klasē, viņa ir ļoti aktīva un pilda arī dažus citus sabiedriskos pienākumus. Meitene darbojas skolas parlamentā un arī skolas padomē, kurā piedalās daži pārstāvji no skolotāju vidus, arī no katras klases ievēlēti vecāki, kā arī daži parlamenta pārstāvji. Agnija ir angļu kluba “Lingua” dalībniece, dzied korī un apmeklē mākslas skolu.

Juris ROGA