Skola savādiem bērniem

Strādā ne tikai vietējie skolotāji, brauc pedagogi no Dagdas, Krāslavas un Šķaunes. Mūspusē pat skolotājiem ir grūtības ar darbu un slodzi, tāpēc daudzi meklē iespējas piestrādāt un priecājas, kad tās atrod.

Aleksandrovas internātpamatskolas audzēkņi iegūst pamatskolas izglītību un pamatarodizlgītību. 10. un 11. klasē viņiem ir iespēja apgūt profesiju palīgstrādnieks lauksaimniecībā un līdztekus iemācīties arī galdniecības pamatus. Meitenes iegūst mājkalpotājas profesiju.

— Mūsu rajonā vispārizglītojošās skolas cīnās par katru bērnu, jo to skaits ir tik mazs, ka grūti nokomplektēt klases. Šī iemesla dēļ rodas vēlme par katru cenu paturēt visus bērnus, nevis ļaut viņam attīstīties tur, kur ir atbilstoši speciālisti un būs labāk. Vai tā ir problēma?

— Tā ir problēma. Esam pateicīgi visām tām skolām, kurās valda izpratne un kuras bērnus ar intelekta traucējumiem atdod mums jau no sākumskolas klasēm, jo tādiem bērniem speciālajā skolā spēj vairāk palīdzēt, viņi var vieglāk apgūt mācību vielu. Protams, sastopami dažādas pakāpes intelekta traucējumi. Ja tie ir viegli, tad ir iespējams progress bērna attīstībā, savukārt to nevar gaidīt, ja intelekta traucējumi ir smagi. Vissmagākais ir “C” līmenis, šiem bērniem cenšamies iemācīt piešūt pogu, saklāt gultu un veikt citas sadzīviskas lietas, lai dzīvē viņi spēj sevi apkalpot paši. Pretējā gadījumā bez aukles viņi vienkārši neizdzīvotu. “C” līmenī līdz šim pie mums ir nokļuvuši tikai tā saucamie māju bērni, kuri nav gājuši bērnudārzos.

— Pedagoga darbs nav no vieglajiem, turklāt vēl tādā iestādē, kur bērns uzturas visu diennakti. Vai audzināšanas jomā ir kādas problēmas?

— Ne tikai pie mums, bet vispār Latvijā bērni ir atradinājušies strādāt. Tāpēc par aktuālāko varu nosaukt darba audzināšanas problēmu. Protams, ir tādi bērni, kas ir čakli un labprāt strādā, bet tie galvenokārt nāk no lauku ģimenēm, kurās ir pieradināti darbam kopš mazotnes. Cenšamies saviem bērniem ieaudzināt darba mīlestību. Vasarā iesaistāmies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektā un bērni paši sev pelna naudu, kas nonāk viņiem tieši rokās un tad paši izdomā, kā to iztērēt. Nodarbinām viņus savā saimniecībā, jo mums ir skolas dārzs kopgaldam un divas siltumnīcas. Tiek veikta stingra darba stundu uzskaite, viss ir kā nopietnā uzņēmumā. Arī agrāk, pirms radās iespēja startēt Nodarbinātības valsts aģentūras projektā, bērniem samaksu par darbu vasarā aprēķinā-jām no pašu līdzekļiem, bet tad naudu uz rokām viņi neredzēja. Pedagogi viņiem nopirka tās preces, kuras bērni gribēja un kuras bija nopelnījuši atbilstoši uzskaitītājām darba stundām. Caur dalību NVA projektā mūsu bērni sajūt reālu naudu, un tas ir pavisam cits stimuls, cita atbildības sajūta.

— Kas notiek ar audzēkņiem, kad viņi pabeidz mācības internātpamatskolā?

— Vairākums atgriežas ģimenēs, citi, parasti tie, kuriem nav vecāku, uzsāk pastāvīgu dzīvi. Ir arī tādi, kas nonāk pansionātos, bet manā piecu gadu praksē bijis tikai viens tāds gadījums — meitenei patiesi bija smaga garīga saslimšana. Gadās, ka bērnu pie sevis dzīvot paņem radinieki vai uzticības persona. Starp citu, ļoti lielu darbu veic sociālie pedagogi, kuri rūpējas par bēr-niem, viņiem visādi palīdz atrast savu vietu dzīvē. Ir tādi, kas turpina izglītoties tālāk, jo šeit ir iegūta pamatizglītība, un tas paver šādas iespējas. Mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Dagdas arodvidusskolu.

— Kas pēdējā laikā paveikts, lai internātpamatskolas mācību korpusa telpas padarītu pievilcīgākas?

— Nesen izremontēts, iekārtots atbilstoši visām izvirzītajām prasībām medicīnas kabinets. Esam izremontējuši mājturības un šūšanas kabinetu. Pateicoties sadarbībai ar organizāciju “Glābiet bērnus” un Rietumu bankas finansiālajam atbalstam, esam iegādājušies jaunus datorgaldus — bērniem tagad normāli darba apstākļi. Par saviem līdzekļiem pamazām mainām mēbeles kabinetos, šogad tas izdarīts direktores kabinetā.

— Kādi remontdarbi šobrīd notiek internātpamatskolā?

Esam uzsākuši remontēt telpas trīsistabu dzīvoklī, kuras mums nepieciešamas, lai realizētu projektu “Jauniešu ar speciālajām vajadzībām integrācija sabiedrībā”. 1. kārtā projekts tika apstiprināts, šobrīd tas iesniegts apstiprināšanai Rīgā. Esam paredzējuši, ka sagatavosim telpu un pārējo bāzi, bet projekta finansējums tiks izlietots inventāra iegādei, zināšanu apguvei, darba samaksai speciālistiem un citām vajadzībām projekta realizācijas gaitā.

Skola ir tā vieta, kur bērns dzīvo uz visa gatava, bet viņu taču ir jāsagatavo pieaugušo dzīvei. Šī arī it projekta pamatdoma — palīdzēt bērniem apgūt reālas dzīves prasmes: paši mazgā, paši gatavo ēst, paši uzkopj, paši gatavojas uzņemt ciemiņus, paši plāno savu budžetu. Ir doma iesaistīt projekta realizācijā arī psihologu un NVA speciālistu, lai bērniem veidotu saprašanu piemēram par to, kur un pie kā griezties darba meklējumos.
Vasarā par savu naudu plānojam veikt siltumtrases rekonstrukciju no skolas internāta līdz katlu mājai. Tā ir 27 gadus veca, siltuma zudumi lieli. Vēl mums nepieciešams pilnveidot kulinārijas kabinetu.

— Šogad Latvijā notikušas vairākas traģiskas ugunsnelaimes. Pēc tam atklājās, ka daudzos pansionātos, skolās un citās sabiedriskās iestādēs nav pat kārtīgas ugunsdrošības signalizācijas...

— Vēl pērn ar rajona padomes finansiālu atbalstu internātpamatskolas telpās tika uzstādīta mūsdienīga ugunsdrošības signalizācija. Rajona padome cenšas mūs visādi atbalstīt ne tikai šajā vienā jautājumā, par ko gribu pateikt lielu paldies.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA