Īstie cilvēki — veiksmīgs ceļojums

Komplektā ietilpst savā starpā maz pazīstami domubiedri ar izteiktu humora izjūtu. Optimālais ceļotāju skaits ir 5 — divi gari, divi īsi un viens ar prasībām. Kādēļ tā? Ļoti vienkārši, jo nākamais priekšnoteikums ir noīrēt dzīvojamo busiņu septiņām personām (maģisks skaitlis veiksmei).

Braukt gatavo cilvēku starpā jābūt diviem autovadītājiem, jo ar vienu būs par maz, it īpaši uz ātrgaitas autoceļiem. Vēl būs nepieciešams daudz pilnīgu valstu karšu, lai nav jāliek šoferim iebraukt “auzās”, ja tieši šī reģiona kartē nav.

VenēcijaCeļojuma laikā paspēsiet apskatīt ne tikai krāšņus arhitektūras pieminekļus, tādus kā romānikas stila Pizas katedrāles ansambli un tajā ietilpstošo un visiem zināmo Pizas zvanu torni (par to nedaudz vēlāk), bet arī izbaudīsiet uzpildes staciju viesmīlību un tālāk dosieties ar jums izdoto vietējo valūtu. Par dažādās naudas klāstu nevajadzētu satraukties, bet gan ceļojuma laikā apdomāt, ko gribat iegādāties, braucot cauri šai valstij atpakaļceļā (neaizmirstiet ierēķināt degvielu).

Visiem līdzi jābūt labam garastāvoklim un katram pa fotoaparātam, jebkura formāta. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka brauciena beigās jūs secināsiet, ka esat pabijuši katrs savā ceļojumā, neskatoties uz to, ka braucāt un visu laiku pavadījāt kopā. Un ieraudzīsiet braucienu no cita redzespunkta (arī burtiski).

Maršrutu var improvizēt un sastādīt pa ceļam. Šādā veidā mēs izbaudījām Venēcijas romantiku — gondolu straumes, no paša rīta svilpojošus itāliešus, Sv. Marka laukuma un Dodžu pils plašumus, Venēcijas Lielā kanāla apmērus un baložu draudzīgumu. Florencē — ieliņu bohēmu un skulptūru estētiku.

Pizas un Milānas arhitektūru mums paveicās apskatīt rietošās saules staru rožainajā noskaņā. Bet par visu pēc kārtas.

Pizā, kā jau vecpilsētā, ieliņas ir šauras un satiksme neapstājas ne uz mirkli. Mūsu transportlīdzekļa gabarītiem (7m garumā un 2,5m platumā) šeit nav īstā vieta, tomēr prasmīgas autovadīšanas rezultātā izdevās izmanevrēt pa līkumotajām ieliņām, kurām abās pusēs bija novietoti neskaitāmi motorolleri (ideāls pārvietošanās līdzeklis jebkurā Itālijas pilsētā). Paši to nenojaušot, bet, kā kārtīgiem studentiem pieklājas, busiņu novietojām tieši pie Pizas Universitātes durvīm (par to, ka tā patiešām ir Universitāte, liecināja tikai maza plāksnīte pie ieejas). Acīmredzot universitātes pievelk studentus jebkurā valstī gluži kā medus pievilina bites.

Pizas zvanu tornis kā bāka molā neļauj apmaldīties. Un, paejot tikai dažus soļus, jau atrodamies Pizas katedrāles ansamblī. Pārliecinājušies, ka tornis patiešām gāžas, kā redzams fotogrāfijā, centāmies to iztaisnot. Vai mums tas izdevās, varat pārbaudīt tikai paši, dodoties uz Pizu. Ja konstatēsiet, ka tornis vēl joprojām gāžas, esmu pārliecināta, ka arī jūs centīsieties to noturēt.

Milāna mūs pārsteidza ar savu krāšņumu un vieglo eleganci. Doma laukumā izvietotais milzīgais skelets aicināja uz Gino Dominica ceļojošo izstādi “Calamita cosmica”. Tā ir kā eksotiska rozīnīte uz masīvo arku un statuju fona pie muzeja, kur informācija liecina par četrām izstādēm, vienā no kurām var aplūkot pasaulslavenā abstrakcionisma pamatlicēja Vasilija Kandinska abstraktos akvareļus. Bet, ar liftu uzbraucot grandiozās gotiskajā stilā veidotās Duomo (doma) baznīcas pašā augšā, iestājas klusums un pārņem miers. Rietošā saule spoguļojas ziedu ornamentiem darinātajos logos, rotaļājas arkbutānu rindās, noglāsta torņu galos esošās krusta puķes. Šķiet, ka laiks ir apstājies. Tikai, apsargu mudināti, mēs dodamies prom, jo citādi tur varētu palikt mūžīgi. Apgaroti klīstam pa Milānas ieliņām un tveram tikai šajā pilsētā esošo noskaņu kā gaisu.

Varētu šķist, ka tas ir racionāls un loģisks mūsu ceļojuma nobeigums, bet tas vēl nav beidzies, jo brauciena galamērķis ir Starptautiskā dizaina izstāde Milānā, bet par to nākamreiz.

Ilona STEPIŅA, RTU, II kurss