Entuziasti...

Patiesība ir rūgta: šobrīd salīdzinoši plašajā skolā ir tikai 26 skolēni, kuri apgūst mazākumtautību pamatizglītības programmu (2. modelis) un astoņi pirmsskolas vecuma bērni, kuri apgūst piec-gadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmskolas izglītības mazākumtautību programmu. Situācija būtībā ir dramatiska, jo demogrāfiskā situācija pagastā ir neapskaužama: arī turpmāk bērnu daudz vairāk nebūs, un pamatskolas vadība būs spiesta izmantot iekšējās rezerves, lai pastāvētu. Tiesa, ne tikai šīs skolas liktenis daudzējādā ziņā atkarīgs arī no Izglītības un zinātnes ministrijas labvēlības, proti, ja tur kādam iešausies prātā palielināt klašu piepildījuma normatīvu, tad daļai maziņo lauku skolu tas būs nāves spriedums. Pie pašreizējās prasības, kad minimālais klašu piepildījums lauku skolās ir 8 bērni, Piedrujas pamatskolas direktors Edvīns Utināns, kurš aprīļa sākumā nosvinēja savu 40 gadu jubileju, līdzīgi kā pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Purmalis, gatavs darīt visu, lai skola pastāvētu arī turpmāk. Tā ka vecāki var neko daudz nesatraukties.

“Vecāku sapulcē tā arī paziņojām, ka līdz administratīvi teritoriālajai reformai un novadu izveidošanai skola strādās, kaut vai tas būtu jādara daudzējā-dā ziņā uz entuziasma pamata,” saka E. Utināns, kurš savai skolai atdevis jau 13 darba mūža gadus. “Protams, skolas, kur ir pilnas klases, ekonomiski izdevīgākas. Pie mums nav gaidāms krass dzimstības uzlabojums. Turklāt vecāki un bērni deklarējušies pagastā, bet faktiski viens sen Jūrmalā, cits — Rīgā, vārdu sakot, vecāki jau ir projām, bērni līdz ar viņiem.”

Vienīgi latviski skolā mācīties nesanāk. Kā pastāstīja skolas direktors, pati dzīve visu salika pa plauktiem. Savulaik bija divas klases, kas apguva pamatizglītības programmu latviešu valodā. Vienas latviešu plūsmas klases audzēkņi nomācījās šajā pamatskolā visus deviņus gadus un pabeidza to pirms trim gadiem. Savukārt otra latviešu plūsmas klase izjuka. Tajā sākotnēji bija astoņi bērni, laika gaitā pāris ģimenes mainīja dzīvesvietu, un palikušo bērnu vecāki sāka šaubīties, vai IZM atļaus finansēt nepilnu klasi ar trim bērniem līdz pat pamatskolas beigšanai. Viņi savus bērnus izņēma un aizsūtīja uz Indras skolu.

Tagad pamatskolā vairs neizdodas izveidot latviešu klasi, jo praktiski visi bērni nāk no krieviski runājošām ģimenēm. Līdz ar to vieglāk mācīties bērniem un vieglāk arī vecākiem. Arī kadru jautājumam bija izšķirošā nozīme: vajadzēja sākumskolas skolotāju ar atbilstošu izglītību, jo iepriekšējā skolotāja mainīja dzīvesvietu.

Šī brīža situācija ar klasēm Piedrujas pamatskolā patiesi bēdīga: vispār nav 5.,6. un 9. klases, visas pārējās — nepilnas. Turklāt divas klases ir tādas, kurās mācās tikai divi bērni. Lai izveidotu klašu komplektus, tika apvienotas 1. ar 4. klasi, 2. ar 7. klasi un 3. ar 8. klasi. Tiesa, galvenie un smagākie mācību priekšmeti — matemātika, latviešu valoda, dzimtā jeb krievu valoda un angļu valoda — bērniem tiek mācīta katrā klasē atsevišķi. Skolas štatu sarakstā ir 15 peda-gogi un astoņi tehniskie darbinieki.

E. Utināns: “Nelielā bērnu skaita dēļ ir lielas problēmas ar darba samaksu, jo ne visiem skolotājiem iespējams nodrošināt pilnu slodzi. Daudzi laimīgi, strādājot 8-10 stundas nedēļā, jo arī Krāslavā pedagogiem grūti atrast darbu. Pie mums brauc skolotāja no Kalniešiem, kura šeit divas stundas nedēļā māca mājturību. Cilvēks piekrita mums izlīdzēt, jo iepriekšējā skolotāja, kura šeit strādāja, devās bērna kopšanas atvaļinājumā. Zēniem mācīt mājturību brauc skolotājs no Indras. Lielākā daļa citu pedagogu brauc no Krāslavas, vietējie ir tikai četri. Tāpat arī mūsējie brauc piestrādāt uz citām skolām. Skolas bibliotekāre brauc piepelnīties uz Grāveriem, kur bērniem māca mūziku, vēstures skolotājs vienu dienu nedēļā piestrādā Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, kur māca biznesa ekonomiskas pamatus. Arī man ir bijuši piedāvājumi no citām skolām.”

Lai apmaksātu galveno priekšmetu atsevišķu mācīšanu apvienotajās klasēs, skola spiesta izmantot visas iekšējās rezerves: klašu audzinātājiem maksā par vienu stundu četru vietā, lai gan viņiem tāpat jāstrādā ar bērniem, jāuztur kontakts ar viņu vecākiem, jākontrolē dienasgrāmatas, uzvedība utt. Skolā nav arī fakultatīvu. Par bērnu rakstu darbu labošanu skolotājs nesaņem neko — labo par velti, tāds kā hobijs sanāk. Mācot priekšmetus apvienotajās klasēs, skolotājs saņem algu kā par vienu klasi, galvenajos priekšmetos noteikta atsevišķa samaksa. Bet tas viss likuma robežās, skolotāji paši piekrituši, jo citādi sanāk, ka skola jāaizver un vispār nav nekā.

Tā kā bērnu skaits ir mazs, pagājušajā gadā E. Utināns bija spiests strādāt pat bez vietnieka. Bija ļoti smagi, jo direktors vada arī stundas 7. un 8. klasē — māca bērniem ķīmiju, ģeogrāfiju un bioloģiju. Šogad rajona izglītības pārvalde kopā ar direktoru padomi atrada iespēju apmaksāt Piedrujas pamatskolā direktora vietnieces ceturtdaļlikmi. Tika arī saglabāta bibliotekāres slodze ceturdaļlikmes apmērā un piešķirts finansējums pedagoga darba stundu samaksai pagarinātajā grupā.

Tiesa, arī spiedīgajos apstākļos bērni nav apdalīti un viņiem ārpus mācību procesa ir iespēja piedalīties dažādos pulciņos: darbojas skolas teātris, dažādi sporta pulciņi, dekoratīvās mākslas pulciņš un vokālais ansamblis.

Tā kā dzīvojam tehnoloģiju straujas attīstības laikmetā, tad visus vecākus uztrauc, cik kvalitatīvi viņu bērniem māca informātiku. Vai ir datori, vai tiem ir interneta pieslēgums. Kā ar citu orgtehniku? Piedrujas pamatskolā šie jautājumi nav novārtā. Nesen skolas vajadzībām iegādāts kombains: printeris, kopētājs un skeneris vienā iekārtā, kas uzstādīta skolas bibliotēkā. Ņemot vērā to, ka klases nepilnas, informātikas mācīšanai datoru skolā pietiek. Vissāpīgākā nianse — nav interneta pieslēguma. Tālab mācību procesā skola izmanto bibliotēkas datorus ar interneta pieslēgumu, bet tā nav normāla situācija. Pērnā gada rudenī kāds speciālists bija atbraucis izpētīt situāciju, skolas vadībai ir apsolīts, ka līdz 1. jūnijam internets būs.

Direktors arī ir pārliecināts, ka nākamajā mācību gadā pamatskolā varēs atvērt 1. klasi, jo jau ir pieci pieteikumi. Viens no bērniem būs sešgadnieks, kuram komisija atļāva mācīties, pārējie būs sasnieguši septiņu gadu vecumu. Piedrujas pamatskolā jau bijuši piemēri, kad bērns uzsāk mācības sešu gadu vecumā, un viss ir kārtībā. Protams, ja vecāki nepārdomās. Bet direktors uzskata, ka lauku skolas atmosfēra padara bērnus vairāk atbildīgus, viņi vairāk ciena vecākus, izaug pieklājīgāki. Turklāt lauku skolā visi ir līdzīgi, te starp audzēkņiem nejūt sadalījumu rangos pēc vecāku materiālā stāvokļa un ieņemamā amata.

E. Utināns: “Mūsu bērni vairāk ir atvērti, lietišķi un ļoti draudzīgi, jo klases mazas. Neesmu dzirdējis, ka, pabeiguši mācības nelielā klasē, mūsu bērni apjuktu, nonākuši lielā skolā. ”

Juris ROGA