“Kulinārais mantojums”: projekts beidzies, ideja turpinās

Ikviens ceļotājs, iepazīstoties ar jaunu valsti, noteikti interesējas par vietējām kulinārijas tradīcijām, dodot priekšroku ekoloģiski tīriem produktiem. Pabeigtā projekta laikā notika ne tikai gastronomiskā tīkla dalībnieku mācības, bet arī saskarsme. Iepazīšanās braucieniem ar mērķi apgūt partneru pieredzi bija ļoti liela nozīme. Labi saprotot to, mūsu uzņēmīgie cilvēki nesen atgriezās jau no privātā brauciena uz Poliju, kuru daļēji finansēja pašvaldības.

Varmijas Mazurijas reģionu apmeklēja trīs desmiti sekmīgi strādājošā Latgales tīkla “Kulinārais mantojums” pārstāvju, bet no mūsu rajona braucienā piedalījās reģionālā vadītāja Tatjana Kozačuka, kā arī ieinteresētās personas Ivars Geiba, Viktorija Vengreviča, Anna Ļaksa, Marija Aleksejeva, Inese Plesņa un populārā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla potenciālais dalībnieks, viesu nama “Tinēji” īpašnieks Pēteris Filipenoks.

Zīmīgi, ka Latgales delegācijai piebiedrojās ieinteresētais Kurzemes uzņēmējs Aivars Varņeckis, kuram pieder viesnīca Talsos un tūristu bāze Usmas ezera krastā.

Lūk, ko pastāstīja Tatjana Kozačuka, Latgales tīkla “Kulinārais mantojums” koordinatore un brauciena organizētāja: “Divas dienas, kuras mēs pavadījām Polijas ziemeļu daļā, bija ļoti piesātinātas. Eks-kursijas sākumā apmeklējām Svaderku ciematu, kur mēs iepazināmies ar zivju audzēšanas saimniecību, kas piegādā produkciju reģiona “Kulinārais mantojums” ēdināšanas uzņēmumiem. Lašu, foreļu, karpu audzēšana te ir rūpnieciska, šī uzņēmuma produkcija pieprasīta arī ārzemēs. Apmeklējot desmit restorānus, mūs patīkami pārsteidza tas, ka Polijas partneri īpašu uzmanība velta “Kulinārā mantojuma” emblēmas reklāmai, kas pievilina tūristus. Šī pieredze noteikti jāpārņem arī mums, jo tūrisma objektu atpazīstamībai ir svarīga nozīme. Tāpat kā tīrās vietējās produktu izejvielas izmantošanai, ko plaši pielieto Polijas tūrisma biznesa kolēģi. Mežiem bagātajā reģionā īpaša uzmanība tiek pievērsta savvaļā augošo sēņu (nevis siltumnīcās audzēto) piedāvājumam. Mūs cienāja ar gar- šīgām sēņu zupām, mērcēm un pat pelmeņiem. Mednieku restorānā mēs nobaudījām stirnas cepeti. Vārdu sakot, šajā Polijas ezeru zemes Eiropas reģionā īpaša vērība tiek pievērsta tradicionālajām receptēm un pārtikas produktiem, kas daudzējādā ziņā līdzīgi Latgalei. Restorānu interjers pārsvarā ir retro stilā, ļoti plaši tiek pielietota floristika. Turklāt skaidri redzams, ka te tiek piesaistīti pieredzējuši dizaineri. Zīmīgi tas, ka Latgales delegācijas sastāvā bija Eiropas tīkla koordinētājs zviedrs Jans Hansons, kurš labi atsaucās par latgaliešu braucienu uz Poliju.”

Anna Ļaksa, kura pārstāvēja atpūtas kompleksu “Lejasmalas”, telefonfonsarunā sniedza šādu atsauksmi. “Jebkuram pieredzes apmaiņas braucienam ir pozitīvs rezultāts, bet vizīte uz Poliju noritēja teicamā līmenī. Mums bija nedaudz neparasti, kad restorānos aicināja sēsties pie neuzklātiem galdiem, kas ļoti ātri tika servēti ar visdažādākajiem ēdieniem. Kādu reizi degustācijai mums piedāvāja vienlaikus četras zupas. Mums bija pamats būt patīkami pārsteigtiem, tikai mūsu partneri kaut kā nesteidzās atklāt firmas ēdienu gatavošanas noslēpumus.

Man likās, ka Polijas reģionā cilvēki nav bagāti, taču sasniegumi tūrisma attīstībā ir acīmredzami. Patīkamus iespaidus atstāja saglabātā senatne un cilvēku sirsnība, kuri uzņēma viesus no Latvijas.”

Tēmu turpina Dagdas kafejnīcas “Paspardes zieds” saimniece Marija Aleksejeva: “Pirmkārt, baudot cienastus, es it kā atgriezos savā bērnībā laukos. Rīvētu kartupeļu sacepums ar ēstgribu rosinošu garoziņu, rīvētu kartupeļu desiņas ar škvarciņām... Gluži kā manas māmulītes gatavotas. Man iepatikās ēdienu noformējums, izmantojot parastos dārzeņus un liekot lietā māksliniecisko izdomu. Poļi īpaši rūpējas par to, lai viesi pie galda justos brīvi, nekautrētos, kas uzlabo omu. Interjera noformējumā droši tiek pielietoti vietējie materiāli: vārpas, zariņi, ziedi, kas savienojumā ar senlaiku mēbelēm rada īpašu harmoniju. Sacīšu godīgi, ka bija ļoti mājīgi un jauki, nemaz negribējās braukt projām.”

Viktorija Vengreviča, firmas “Krāslava D” vadītāja: “Otrais pieredzes apmaiņas brauciens noritēja tikpat sekmīgi kā ekskursija uz Vāciju. Acīmredzot saskaņā ar konkurences likumiem kulinārās mākslas noslēpumi palika “aiz kadra”. Taču redzētais, tāpat kā daudzu ēdienu degustācija dod vielu pārdomām par to, ka galvenais akcents liekams uz vietējām izejvielām, kur gan vāciešiem, gan poļiem nebija līdzīgu. Mēs vēlreiz pārliecinājāmies, ka parastie dārzeņi: kartupeļi, bietes, burkāni, kāposti prasmīgu pavāru rokās pārvēršas par delikatesēm. Man ļoti iepatikās neparasts buljons... no parastām bietēm.

Radošā pieeja kulinārijā ir puse panākumu, tāpat kā veselīgais ēdiens, kas galvenokārt pievilina ārzemju tūristus, tīkla “Kulinārais mantojums” cienītājus.

Aleksejs GONČAROVS