Zosis, gulbji...

Pagājušajā nedēļā piezvanīja Janīna Eksta no Šķeltovas pagasta un paziņoja, ka pakalnā aiz Peipiņu ezera trešo nedēļu uzturas lielu pīlēm līdzīgu gājputnu bars. Pa dienu tie vai nu peld ezerā, vai arī aizlido, bet nakti pavada vienā un tajā pašā vietā — tīrumā.

Pēc stundas es jau biju ciemā, bet šajā laikā interesantie putni pacēlās spārnos un no Janīnas pagalma man izdevās iemūžināt vienu vienīgo kadru. Šaubu nebija: kā es arī domāju, tie bija gājputni — zosis. Uzreiz radās galvenais jautājums: kāpēc šie ļoti uzmanīgie putni tik ilgi uzkavējās mūsu ezeru novadā? Dīvaini likās, ka ziemeļu zosis nebaidīja arī tas, ka tuvu atradās cilvēku māja. Nelielā dabiskā ūdensbaseina pašā krastā taču atrodas arī manas jaunās paziņas māja, bet blakus ceļš un augstā lauku baznīcas ēka.

Atgriezies redakcijā, es piezvanīju savam paziņam, kaislīgajam medniekam Jānim Maļi-novskim. Viņš apstiprināja arī dažus manus minējumus.

Pirmkārt, neparasti siltā ziema izjauca ne tikai floras, bet arī faunas dabisko ciklu. Bija gadi, kad mēs, makšķernieki, turpinājām bļitkošanu līdz pat aprīļa pēdējai dekādei. Šogad pavasaris, kaut arī auksts, taču sākās agri. Acīmredzot zosu bars uz ziemeļiem, parastajām ligz-došanas vietām, izlidoja pāragri. Tāpēc, nolidojuši līdz Latgalei, kur dienas temperatūra nepacēlās virs pieciem sešiem grādiem siltuma, apķērās un nolēma nogaidīt ar tālāko lidojumu. Izraudzītā atpūtas vieta visdrīzāk iepatikās ar barības vietām gan ezerā, gan arī tīrumā, kura stāvajā nogāzē varēja būt sadīguši pagājušā gada graudi. Tuvumu cilvēku dzīves vietai kompensēja attālums līdz mežiem, kur mīt spārnoto galvenie ienaidnieki — lapsas.

Gājputnu dīvainās uzvedības otrā versija bija pierasto orientieru zaudēšana, pēc kuriem zosu, stārķu, dzērvju, gulbju un citu putnu bari tūkstošu kilometru attālumā nekļūdīgi atrod izvēlētās ligzdošanas vietas. Pēdējos gados atzīmēta ļoti augsta saules aktivitāte. Kopā ar mobilajiem sakariem, kas strauji attīstās, rodas jauni magnētiskie lauki un izstarojumi, kas traucē gājputniem izmantot pierastos orientierus un instinktus.

Cilvēka agresīvā iejaukšanās dabā jau nodarīja mūsu trauslajai planētai ļoti daudz posta. Acīmredzamā temperatūras globālā paaugstināšanās progresē krietni ātrāk, nekā to prognozēja zinātnieki. Bet pagājusī melnbaltā ziema, kas ilga tikai vienu mēnesi, nodarīja nopietnu kaitējumu zemkopjiem un dārzkopjiem. Ieilgušais aukstais pavasaris radīja nelabvēlīgus apstākļus daudzu zivju sugu nārstam. Lūk, arī gājputni apjuka...

Starp citu, pirmo reizi dzīvē man bija izdevība novērot ziemeļu zosu baru, kurā bija četri desmit putnu, tik tuvu.
Nobeigumā no visas sirds pateicos mūsu lasītājai par palīdzību laikrakstam, bez kuras nebūtu tapis interesantais sižets.

Aleksejs GONČAROVS