Noteikti mūsu valstī atradīsies daudz pieaugušo, kuriem aktīvi jaunieši nav pa prātam, jo ar savu iniciatīvu viņi būtībā pamatīgi saduļķo tik ierasto mierīgo pīļu dīķīti, pie kura saulītē gozējas vienaldzīgas tantes un onkuļi. Preiļu novada domes plānošanas daļas vadītājs Zigmārs Erts ir no pretējās nometnes — viņam no tiesas rūp jauniešu problēmas.
Šķiet, arī jaunieši Zigmārā saskata savējo, vismaz tā to varēja secināt Latgales pilsētu jaunatnes padomju tikšanās “Kā iet, Latgale?” laikā Krāslavā.
— Kādas jūsu pusē ir jauniešu būtiskākās problēmas?
— Preiļos jauniešu problēmas būtībā ir līdzīgas, kā jau visās Latgales pilsētās. Atšķirības problēmu risinājumā varbūt ir tikai tādā ziņā, ka Preiļi nav tik liela pilsēta kā Daugavpils vai Rēzekne, kur jauniešiem paveras pavisam citas iespējas, jo tur darbojas augstākās izglītības iestādes. Tur jauniešu problēmas risina citādāk.
Preiļi teritoriāli vairāk līdzīgi Krāslavai. Preiļos esam daudz domājuši par to, ka mums vajadzētu jauniešu nevalstisko organizāciju, kuras dibināšanas iniciatīva nāktu no jauniešiem. Lai mums ļoti attīstīts nevalstisko organizāciju sektors, ar to aktīvi darbojas Liepnieces kundze, tomēr jauniešu organizācijas nav. Cik es esmu runājis ar jauniešiem, tad tie, kuri jau ir nodarbināti un aktīvi darbojas, uzņemties papildus jaunus sabiedriskos pienākumus nesteidzas. Ir jābūt ļoti aktīvam un motivētam jaunietim, lai kaut ko tādu uzņemtos darīt. Kā šo motivāciju iedvest jauniešos — tā ir galvenā problēma. Sakiet, kā motivēt? Ar naudu? Vai kā citādi? Es nezinu.
Tas, kas šodien notiek, ir uz brīvprātības principiem. Skolā pasaka: “Būsi parlamenta vecākais, tev jābrauc...” Bet jaunieši vairs nav tādi, kā kādreiz. Viņi kļūst tādi, kas domā un dara sev, savā labā. Iedomāsimies sevi viņu vietā: kāpēc būtu jāiet uz sabiedrisko organizāciju, ja man nav motivācijas? Ja tur nesaskatu kaut ko labu, kaut ko izdevīgu sev. Tieši to labo saskatīt pašā sākumā ir visgrūtāk. Ja tādas jauniešu organizācijas nav, tad kāpēc vispār to veidot un ko es tur varu darīt? Citādāk ir, ja šī organizācija jau strādā, redzams, ka jauniešiem tur labi, viņi ar domes atbalstu realizē projektus, notiek citas aktivitātes. Es to redzu, man tas patīk, es pievienošos.
Diemžēl daudzi jaunieši Preiļos dzīvo ar domu — te es tagad mācos, bet pabeigšu ģimnāziju, vidusskolu un braukšu projām. Vairs netiek laistas dziļas saknes dzimtajā vietā, kas mudinātu uz to, lai šeit aktīvi darbotos jauniešu nevalstiskā organizācija.
Pilnībā interviju lasiet 2007. gada 5. maija laikrakstā "Ezerzeme", 4. lpp.
Juris ROGA
.jpg)
04.07.2025.JPG)
