JAK atgriežas jeb Solo vienstīgas ģitārai

JAKPirmā tikšanās decembrī noritēja Robežniekos, toreiz saimniekiem ļoti palīdzēja tas, ka spēle notika pašu mājās. Indra, kura agrākajos gados bija slavena ar saviem jautrajiem un atjautīgajiem, protams, sapņoja par revanšu. Pavasara sacensības izrādījās ļoti nopietnas, bet man bija uzdots uzaicināt no Krāslavas neatkarīgu žūrijas priekšsēdētāju. Ilgi nedomājot, es vērsos pie Andreja Jakubovska, Varavīksnes skolas režisora un JAK vadītāja, un sestdienas vakarā mēs devāmies uz Indru. Mūzu stacija (tādu nosaukumu es izdomāju dzelzceļa ciematam teātra un bērnu baleta uzplaukuma laikmetā) kā vienmēr sagaidīja ar pārpildītu zāli. Uz skatuves uznāca trīs komandas: lai paturētu izcīnītās pozīcijas, viesi pieteica divus sastāvus: pieaugušo un skolēnu. Indra pievērsa uzmanību nevis skaitam, bet gan prasmei. Draudzīgajā saimnieku komandā es uzreiz pamanīju pazīstamus aktierus. Teātra skolu viņi apguva pie režisora Valda Klimaņa, kurš sēdēja šajā zālē.

JAK vadītāja Anžela Kuzminska droši ņēma spēles vadības grožus savās rokās. Saimnieki savai komandai deva mūsdienīgu nosaukumu: “Taxi-2”, bet pret viņiem cīnījās pieaugušo komanda “Skuku zvaigznes” un jauno komanda “Uzbāzīgie”. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, sacīšu, ka skatuves meistarībā skolēni no Robežniekiem gandrīz neatpalika no pieaugušajiem, taču viņiem bija visai vāja tekstu faktūra. Šajā situācijā es paļaujos uz Andreja Jakubovska autoritatīvo viedokli. Visi seši jautro batāliju posmi bija veltīti pavasara tēmai, atbilstošā stilā bija arī skatuves noformējums. Pirmajā konkursā (iepazīstināšana ar komandām) zālei par prieku priekšgalā izvirzījās Indras “taksisti”, kuri par vienu punktu apsteidza vecākos sāncenšus no Robežniekiem. Otrais pārbaudījums uz skatuves ar devīzi “Diēta-2007” precīzi atklāja galvenās balvas pretendentus. Tās bija komandas ”Taxi-2” un “Skuku zvaigznes”. Trešais konkurss “Padomi dārzeņu audzētājiem” vai “Es kļūtu par fermeri, vajag tikai iemācīties” bija visasprātīgākais. Te teicami demonstrēja sevi asprāši no Skukiem, kuri paspīdēja gan ar nedzirdētiem jokiem, gan ar aktieru meistarību. Tieši šajā laikā vienkāršā pārdevēja Ināra Murāne no Robežniekiem pārliecinoši pieteica sevi tās sestdienas spēles labākās aktrises nosaukumam. Anekdošu topā sekmīgu mēģinājumu pārņemt iniciatīvu izdarīja spēles saimnieki. Vladimirs Hveckovičs (viņš arī ceļu policijas inspektors) ar savu piekasīšanos tā nomocīja riteņbraucēju slaucēju, ka viņa, nometusi savu divu riteņu transportu, devās uz ganībām ar... skrituļslidām. Tādā veidā uzbāzīgo kārtības sargu viņa, kā saka, “iesēdināja peļķē”.

Tad sekoja modes skate “Nu gan ir ko redzēt”, kur atkal pārākas bija zvaigznes no Skukiem. Veiksme uzsmaidīja pieaugušajiem viesiem arī pēdējās sacensībās “Dāvinām savu mākslu!” Kamēr grāmatveži no skaitīšanas komisijas, kuri bija aizmirsuši mājās kalkulatoru, noteica galīgo rezultātu, JAK profesionālis Andrejs Jakubovskis rezumēja: “Seši konkursi, kas prasa rūpīgu sagatavošanos, padarīja spēli par spilgtu uz aizraujošu izrādi. Neliela numuru nevienādība tikai pastiprināja intrigu. Bija daudz veiksmīgu atradumu. Kā honorāru piesavinos frāzi: “Dzin, nodega mana māja”, kas izskanēja vienstīgas ģitāras pavadījumā. Sarkangalvīte Ināras Murānes izpildījumā bija vienreizēja, taču šīs spēles labākā aktiera balva godīgi tika pasniegta Indras kapteinim Vladimiram Hveckovičam. Rezultāts 79 : 80 gandrīz neizšķirts, taču matemātika ir precīza zinātne, tāpēc es no visas sirds apsveicu “Skuku zvaigznes”. Bez galvenās balvas Robežnieku favorīti saņēma balvu arī no Saskaņas centra.

Neviens tagad nešaubās: pēc diviem desmitiem gadu Indrā atdzima JAK organizēšanas tradīcija, kurai tagad lemts ilgs mūžs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Mūzu stacijai tagad ir tādi slaveni kaimiņi sacensības partneri. Viss tikai sākas.

Aleksejs GONČAROVS