Pēcpusdiena bibliotēkā

Trešais dators bibliotēkā ir iestādes vadītājas Lidijas Igaunes rīcībā, kura apgalvo, ka skolas jaunieši māk savstarpēji vienoties par datoru lietošanu, iztiekot bez rīvēšanās un citiem asumiem lasītavā. Protams, bibliotēkā tiek veikta interneta lietotāju reģistrācija, kas pamatā nepieciešama atskaitēm, jo datori saņemti projekta laikā. Bibliotekāre praktizē arī iepriekšējo pierakstu, kas dod iespēju cilvēkiem saplānot savu laiku.

Šoreiz tā sanāca, ka Ezerniekus apmeklēju tieši pēcpusdienā un bibliotēkā pie datoriem, protams, sastapu skolniekus. Eduards Macanovs un Maksims Jefremovs draudzīgi dalīja vienu datoru. Tiesa, abi izrādījās steidzīgi, tāpēc pārmijām tikai dažus vārdus. Eduards izteica nožēlu, ka vidusskolā arvien nav ierīkots interneta pieslēgums, tāpēc, kad laiks atļauj, nākas doties uz pagasta bibliotēku, lai pārbaudītu elektronisko pastu un veiktu saraksti ar draugiem. Tas ir biežākais, kam puisis velta laiku pasaules tīmeklī. Datorspēles šo jaunieti absolūti nesaista. Vismaz tā viņš apgalvo.
“Galīgi neesmu izlēmis, kādu specialitāti nākotnē vēlētos apgūt, bet šobrīd mani vairāk vilina tieši elektronika,” vēl piebilda Eduards.

Otrs jaunietis, Maksims, sacīja, ka šoreiz uz bibliotēku esot atnācis tikai ar vienu mērķi — lai ievietotu fotogrāfiju mājaslapā. Tas aizņēma pāris minūtes. Pēc paša vārdiem spriežot, dators un internets jaunieti praktiski neinteresē, tālab pie monitora ekrāna viņu var sastapt reti. Maksimu interesē pavisam citas lietas, bet neko vairāk jaunietis nevēlējās konkretizēt.

Zīmīgi, ka sākumposmā interneta lietošana Ezernieku bibliotēkā bija par maksu, tikai no šī gada 1. februāra šis pakalpojums ir bezmaksas pagasta iedzīvotājiem un citiem bibliotēkas apmeklētājiem. Vislielākais datorlietotāju pieplūdums ir pēcpusdienā. Nāk ne tikai skolēni, kuriem internets nepieciešams mācībām vai vienkārši gribas izklaidēties, gaidot autobusu uz mājām, arvien biežāk nāk arī pieaugušie, kuri aktīvi lieto internetbanku, vēlas iegūt informāciju par automašīnu cenām, gatavojas eksāmeniem autovadītāja tiesību iegūšanai, apmeklē interneta veikalus un citas mājaslapas. Apsveicami, ka interneta lietotājiem ir iespēja izmantot arī datu bāzi LETONIKA, lai gan bibliotēkā tāpat ir daudz labu enciklopēdiju, kuras lasītāji labprāt izmanto informācijas iegūšanai. Starp citu, bibliotekāre ir izveidojusi mapīti, kurā tematiski sagrupējusi interesantākās mājaslapu adreses internetā, lai lietotājiem atvieglotu sērfošanu globālajā tīmeklī, kā arī mudinātu jauno paaudzi pievērst uzmanību ne tikai viņu iecienītajām www.draugiem.lv vai www.one.lv, bet arī citām mājas lapām.

L. Igaune: “Tie, kuri prot lietot datoru vai nebaidās iemācīties, ir tikai ieguvēji. Bija apmeklētājs, kuram tuvojās eksāmens ceļu satiksmes noteikumos, un viņš gribēja aizpildīt testus internetā, bet vispār neprata lietot datoru. Katru dienu pa pusstundai vai stundai pamācījās, un viss kārtībā. Arī eksāmenā ir vieglāk, jo cilvēks bija apradis ar datoru. Pēcpusdienās cilvēku nāk ļoti daudz, reizēm lasītavā izveidojas pamatīgi sastrēgumi. Datori šeit faktiski traucē tiem, kuri vēlas palasīt grāmatu vai periodiku. Mēs gaidām vēl divus datorus, tādēļ jādomā, kā visu izvietot optimālāk. Risinājums problēmai ir: ja būtu līdzekļi, varētu ierīkot tiešu izeju no bibliotēkas uz blakus telpu. Tā ir pietiekami liela, lai tur izveidotu lasītavu, bet tagadējā lasītavā būtu datortelpa.”

Laika gaitā bibliotēkai patiesi kļuvis šauri. Lai gan tas nav pieļaujams, pat enciklopēdijas un vārdnīcas te ir saliktas kopējā fondā, jo izvietot citādāk tās vienkārši nebija kur. Šogad bibliotekāre plāno pamatīgāk nekā iepriekšējos gados iztīrīt bibliotēkas fondu, norakstot vecās, nelietderīgās un neviena nepieprasītās grāmatas. Grāmatu fondu bibliotēka papildina gan par lasītāju ziedojumiem, gan par pagasta pašvaldības iedalītājiem līdzekļiem, gan pateicoties dalībai projektos. Tā ir dalība Valsts Kultūrkapitāla fonda kultūras programmas “Lasīšanas veicināšana” apakšprogrammā “Bērnu žūrija” un projektā “Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām”, kura mērķis sekmēt nacionālās grāmatniecības attīstību un izdevumu iepirkšanu publiskajām bibliotēkām. Paralēli tiek risināts bukleta par Ezerniekiem izdošanas jautājums. Novadpētniecības materiālu bibliotēkā ir pietiekami, jau ir atlasīta informācija, ko ievietot izdevumā, tā skice gatava un apskatāma. Vienīgi nav finansējuma, nepieciešams 400-500 latu. Iespējams, projekts tiks iesniegts rajona padomē. L. Igaune ļoti vēlas šo bukletu izdot, pirms doties pensijā, pretējā gadījumā šis jautājums var ievilkties uz daudziem gadiem.

Juris ROGA