Kad bērni diktē noteikumus (Jums vecāki)

Ikdienā manipulējam mēs visi, jo tas ir veids, kā mainīt otra cilvēka rīcību un panākt sev vēlamo rezultātu. Pat mazs zīdainis kliedz aizvien skaļāk, ja vēlas ēst, bet vecāki uz vienkāršu raudāšanu pietiekami ātri nav reaģējuši. Taču, jo lielāks aug bērns, jo viņa manipulācijas kļūst aizvien izsmalcinātākas. Vieglāk ietekmēt būs tos vecākus, kas nebūs noteikuši pietiekami stingras robežas un nepastāvēs uz noteikumiem, kas jāievēro visiem ģimenes locekļiem. Taču arī tad, ja robežas būs noteiktas, bērns vienmēr tās pārbaudīs un noteikumus mēģinās apstrīdēt. Ja tētis atļauj savam bērnam iet uz diskotēku, bet mamma neļauj, tomēr beigās piekāpjas, bērnam izveidojas noteikts modelis, kā panākt sev vēlamo rezultātu. Nevar izaudzināt veselīgu personību, ja cilvēks nav iemācījies ievērot robežas un rēķināties ar citiem ģimenes locekļiem. Visiem šajā dzīvē ir jāievēro zināmi noteikumi. Piemēram, bērns izdara kādu pārkāpumu, kas vecākus nokaitina, un viņi dusmās piedraud, ka izdarītā dēļ bērns nekad vairs nevarēs spēlēt datoru. Tā vietā būtu jānorāda, ka bērns to nevarēs darīt šodien, rīt un varbūt vēl vairākas dienas, un tas stingri jāievēro. Jo bērnam nav nekādas motivācijas labi mācīties vai darīt jebko citu, ko no viņa gaida vecāki, ja viņš neredz soda izpildes laikam galu vai saprot, ka vecāki drīz vien savas domas mainīs un izteiktais aizliegums reāli nedarbosies. Dažkārt vecāki ir pārlieku aizbildnieciski. Viņi cenšas par katru cenu bērnu izpestīt no dažādām nebūšanām un neļauj viņam izjust savas darbības sekas. Svarīgi ir atbalstīt bērnu, taču nedrīkst mācīties viņa vietā.

Cilvēkam, kas pieradis manipulēt ar vecākiem, pieaugot nereti grūtības sagādā attiecību veidošana. Jo arī attiecībās ar draugiem, kolēģiem ir nepieciešams sajust robežas, kuras nedrīkst pārkāpt.

Vecāki, pārnākuši mājās no darba, ir noguruši un no viņiem nevar prasīt lielu uzmanību, taču jāatrod laiks, ko pavadīt ar bērnu, un šo laiku pavadīt kvalitatīvi. Bieži vien vecāki, kas vēlas mainīt ģimenē ierasto kārtību, grib atrast ļoti ātru risinājumu. Taču to iespējams izdarīt tad, ja vecāki paši ir stabili un vienoti savā pozīcijā, ja viņi noskaidrojuši savas vēlmes un bērnam var skaidri tās formulēt, protams, respektējot viņa intereses.

Bērns vēlas saņemt iedrošinājumu un atbalstu grūtās situācijās. Tomēr viņam ir arī pienākumi, kas iemāca uzņemties atbildību par savu dzīvi. Ja bērns tos nepilda, ir jāļauj izjust nepadarītā sekas. Tas disciplinē, turklāt bērnam tiek dota iespēja izvēlēties: ja daru tā, saņemu to. Vecākiem pēc iespējas agrāk jāļauj savam bērnam attīstīties. Attīstība notiek tad, ja tiek pārvarētas grūtības. Mūsu uzdevums ir šīs grūtības pieskaņot bērna individuālajām spējām.

Marija MICĶEVIČA, Krāslavas IP bērnu tiesību aizsardzības speciāliste