Krāslava - Smiltene - Valka - Valga

Pirms gada Krāslavas delegāciju viesmīlīgi uzņēma kolēģi no Limbažiem, bet pirms tam Latgalē viesojās Vidzemes sūtņi. Toreiz Valkas kultūras darbiniekus patīkami pārsteidza Krāslava un Dagda, Andrupene un Šķeltova, Izvalta un Robežnieki. Pienāca laiks doties atbildes vizītē.

Bez vismazākās svārstīšanās es pieņēmu uzaicinājumu doties šajā aizraujošajā braucienā, vēl jo vairāk tāpēc, ka līdz šim man nebija nācies būt nedz Smiltenē, nedz Valkā, nedz arī Igaunijas Valgā. Latvijas ziemeļi ļoti atšķiras no mūsu paugurainā ezeru novada. Vēstures gaitā pierobežas pilsēta bija un ir lielu ceļu krustojums. Rajonā, kur dzīvo 32000 cilvēku, ir 133 nelieli ezeri, toties daudz upju (93) un lielākā no tām ir skaistule Gauja.

ValkaMūsu skatienam nepierasto līdzenumu aizņem meži (53%) un intensīvi izmantojamās lauksaimniecības zemes. Mēs neredzējām nolaistus tīrumus, kā tas ir mūsu daudzcietušajā Latgalē. Tāpat arī pamestas fermas un citus pagātnē palikušos kolhozu un sovhozu sistēmas objektus. Mums stāstīja par populārajiem Valkas sieriem, rādīja darbojošos putnu fermu. Agrais, taču aukstais un sausais pavasaris netraucēja vietējiem zemkopjiem pabeigt vasarāju sēju, mēs vērojām stādīšanas darbus kartupeļu tīrumos. Mums kļuva skaidrs, ka Latvijas ziemeļu iedzīvotāju prioritārās darba nozares ir mežkopība un lauksaimniecība, kā arī kūdras ieguve, kūdras iegulu izstrādāšana, attīstīts servisa, tajā skaita tūrisma pakalpojumu tirgus. Īpašs Igaunijas tuvāko kaimiņu lepnums ir intensīva mežizstrāde un kokapstrāde, kā arī mēbeļu ražotnes. Pēdējā laikā aktivizējusies celtniecība ar vietējo materiālu izmantošanu, plānveidīgi rit ceļu atjaunošana, ir šūšanas ražotne. Valkas rajons — tie ir 17 pagasti un 4 pilsētas: Valka, Smiltene, Strenči, Seda. Visos laikos ziemeļu rajons ir bijis slavens ar savām kultūras tradīcijām, arī tagad mākslinieciskajā pašdarbībā iesaistīti 7% visu iedzīvotāju un sekmīgi darbojas 124 tautas jaunrades kolektīvi. Svētki, festivāli un salidojumi kļuvuši par rajona dzīves neatņemamu sastāvdaļu, bet vietējās pašvaldības ļoti nopietni rūpējas par tradīciju saglabāšanu un kultūras iestāžu finansēšanu. Lūk, kāpēc šajā rajonā nav vērojama iedzīvotāju masveida izbraukšana, kā tas notiek Latgalē.

Mūsu gide Līga Lane, Ritas Barčas kolēģe, izrādījās burvīgs cilvēks. Pēc iepazīstināšanas ekskursijas pa Valku mēs devāmies uz pilsētas otro daļu, kas pieder Igaunijai. Valsts robežas šķērsošana kājām ar pasi neaizņem vairāk par minūti. Daudzi Valkas iedzīvotāji atzīst par labāku strādāt sadalītās pilsētas Igaunijas daļā, kur alga ir divas trīs reizes lielāka nekā Latvijā. Tikai jāzina kaimiņvalsts valoda. Igaunijā mēs apmeklējām bibliotēku un tautas namu. Abas publiskās iestādes pakāpeniski tika renovētas un tagad pilnībā atbilst visām Eiropas prasībām. Mūsdienīgs interjers, plašas telpas un racionālisms. Igaunijas kultūras darbinieces Kaija Sisaska un Merce Mjae paskaidroja, ka pēcpadomju laikā Valga atteicās izšķērdēt līdzekļus greznu svinību un pārējo masu pasākumu rīkošanai. Koncentrējot finanses, pilsētas pašvaldība darīja visu, lai kultūras nams un bibliotēka atbilstu Eiropas prasībām, tagad kārta estrādes celtniecībai. Latvijas delegāciju patīkami pārsteidza igauņu racionālisms, ne bez pārsteiguma mēs uzzinājām, ka mūzikas skolu un mākslas skolu Valgā finansē pašvaldība.

Bērnu un jauniešu interešu centrā, kas ir it kā kultūras nama filiāle, mums parādīja sienas, ko apgleznojuši pusaudži no problemātiskām ģimenēm. Viņi labprāt nāk uz šejieni paspēlēt biljardu, tenisu. Tā nevis vārdos, bet gan darbos norit konkurence ar ielu, kas ir nepatīkamu pārsteigumu pilna. Dažās stundās, ko mēs pavadījām Igaunijā, izjutām gan kaimiņu labestību, gan autovadītāju apbrīnojamo disciplīnu attieksmē pret gājējiem. Mēs uzskatāmi pārliecinājāmies, ka igauņi jau kļuvuši par pilntiesīgiem eiropiešiem.

Valka ar 7000 iedzīvotāju tieši divas reizes mazāka par pilsētas Igaunijas daļu. Varbūt tāpēc te grūtāk risināmi kultūras finansēšanas jautājumi. Par to mums pastāstīja Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa, profesionālā vijolniece, kura uzņēmās domes vadību pēc Saeimas vēlēšanām, kurā tika ievēlēts iepriekšējais priekšsēdētājs. Vai ir vērts brīnīties par to, ka Valka, kurai ir savs profesionālais kamerorķestris, rīko tradicionālos opermūzikas svētkus. Vārdu sakot, valsts līmenis provinces apstākļos. Pēdējos gados plašie kultūras sakari padara Valku par starptautisko festivālu pilsētu. Pilsētas kultūras namā mūs iepazīstināja ar tā pakāpenisko renovāciju, kas netraucē 16 radošo kolektīvu darbam.

Mūsu nākamā vizīte bija Vijciema pagasts, kur mēs jau apbrīnojām atjaunoto lauku kultūras centru. Eiropas komforts gluži kā magnēts pievelk lauku cilvēkus. Desmit pašdarbības kolektīvi! Mūs apbūra deju ansamblis “Sudmaliņas”, kas dāvāja viesiem neparastu koncertu. Programmas pirmā daļa — tradicionālas tautas dejas ar spilgti izteiktu vietējo kolorītu. Otrā daļa — retro. Muzikanti senlaiku tērpos, dejojošas dāmas vecmāmiņu balles kleitās un kavalieri vectēvu frakās. Burvīga senatne, neaizmirstamas melodijas. Valši, polkas, fokstroti...

Mēs nakšņojām Smiltenē, kur ar uzņēmēja no Vācijas pūlēm senlaiku akmens ēka pārvērtusies par trīsszvaigžņu hoteli. Par mērenu cenu — 12 latu diennaktī. Sātīgi pabrokastojuši pie zviedru galda, mēs devāmies iepazīties ar pilsētu, kurā dzīvo 5700 cilvēku un kura pretendē uz Smiltenes novada centru. Mūs pārsteidza ne tikai jaunā sporta manēža, bet arī saglabātais kinoteātris. Nosaukumam “Kino-80" ir divkārša nozīme. Tik gadu ir kinoteātrim un tikpat vietu mājīgajā zālē ar mīkstajiem krēsliem. Skatītāji labprāt nāk uz šejieni. Starp citu, gan Igaunijas Valgā, gan Smiltenē mums teica vienus un tos pašus vārdus: ”Kinofilmu parādīs pat vienam skatītājam, kurš būs atnācis uz seansu."

Smiltenes pilsētas kultūras un sporta centrs strādā ļoti intensīvi. Apskatījuši sporta manēžu, kas ieguvusi popularitāti mūsu valstī, mēs apsēdāmies ērtajos krēslos lielajā kultūras nama skatītāju zālē, kur notika bērnu izrāde. Mums radās iespaids, ka šajā padomju laikos uzbūvētajā ēkā sapulcējušies visi pilsētas bērni. Uz skatuves 100 aktieru, zāle stāvgrūdām pilna. Lūk, patiešām var sacīt, ka māksla pieder tautai, bet bērni ir priviliģēta šķira. Te kultūras darba organizētāji strādā atbilstoši pārbaudītai shēmai: ideja, komanda, rezultāts. Ar minimāliem finanšu izdevumiem. Rezultāts mums bija pilnīgi pārsteidzošs.

Blomes pagasts ir uzskatāms piemērs tam, kā vienkārša ideja var pārvērsties par valsts mēroga realitāti un kļūt par pievilkšanas spēku tūristiem. Latvijā vienīgais Riņģu brāļu draudzes saiešanas nams izraisa viesu pastāvīgu interesi. Vēl pirms trim simtiem gadu Eiropas katoļu misionāri mēģināja vienkāršotā formā izglītot zemniekus. Kristietības pamati tika mācīti pieejamā formā, kas arī pievilināja vienkāršos cilvēkus. Tādos saiešanas namos cilvēki mācījās lasīt un rakstīt, te tapa pirmās kordziedāšanas tradīcijas, kas tagad sasniegušas Latvijas mērogu. Kaimiņos mums parādīja estrādi senlaiku rijas stilā, kas ir tik populāra, ka te savus skaļos festivālus rīko roka muzikanti.

Mūsu atvadīšanās no Valkas novada notika Variņos. Pagastā dzīvo 900 cilvēku, taču darbojas desmit pašdarbības kolektīvi. Pasākumos zāle, kura var ietilpināt 400 cilvēku, gandrīz vienmēr ir pārpildīta: uz šejieni labprāt brauc cilvēki no kaimiņu pagastiem. Dienā, kad mēs apmeklējām kultūras namu, tur notika deju pulciņa mēģinājums, bet kultūras iestāde gatavojās tradicionālajiem dziedošo ģimeņu svētkiem, kas nezin kāpēc Krāslavā vairs netiek rīkoti.

Mēs apmeklējām arī Valkas novadpētniecības muzeju, kas pilnībā atbilst Eiropas līmenim.
Lūk, daži šī produktīvā brauciena dalībnieku iespaidi.

Dainis Platacis: “Mani patīkami pārsteidza Vijciema kultūras nams, kuru vada mana kādreizējā kursa biedrene Aija Sallu. Ansambļa ”Sudmaliņas" radošo pieredzi derētu izmantot."

Ilona Bronka: “Kā bērnu bibliotēkas vadītāju mani ieinteresēja igauņu pieredze: mūsdienīgums, racionālisms, ērtības lasītājiem, daudz jaunas literatūras igauņu un krievu valodā. Bija ko pamācīties gan Valkā, gan Smiltenē. Ļoti noderīgs brauciens.”
Sajūsminošas atsauksmes izteica arī citi šīs aizraujošās ekskursijas dalībnieki.

Aleksejs GONČAROVS