Saikne ar Latviju

Tikties ar interesentiem ieradās Vācijas vēstniecības juridisko un konsulāro jautājumu nodaļas vadītāja Rebeka Kašēns, lai pastāstītu par ES un Vācijas tālākās attīstības jautājumiem, Latvijas un Vācijas diplomātiskajām attiecībām, kultūras sakariem, kā arī dokumentu noformēšanu un darba atļauju saņemšanu Vācijā. Ievadā viešņa pastāstīja par sevi un darbu vēstniecībā. Izrādās, viņa jau otro reizi ir Latvijā, turklāt R. Kašēns ir izveidojusies cieša saikne ar Latviju — viņas dzīvesbiedrs ir latvietis.

Pēc Latvijas iestāšanās ES, mūsu valsts iedzīvotājiem nākas retāk apmeklēt vēstniecību, tālab, ka ceļot tagad ir daudz vienkāršāk. Bet tā kā tieši Vācija šobrīd atbildīga par to, kā iedzīvotāji uztver ES, saprot tās iniciatīvas, vēstniecība ir ļoti ieinteresēta ciešākos kontaktos ar iedzīvotājiem, tāpēc tās darbinieki brauc uz citām pilsētām un tiekas ar ļaudīm.

Krāslavieši tikšanās laikā saņēma arī atbildes uz saviem jautājumiem. Viens no pirmajiem bija par to, kā Vācija raugās uz to, lai ES uzņemtu Turciju? Vēstniecības darbiniece atbildēja izvērsti, vienlaikus ļoti diplomātiski. Tam, ka Turcija iestātos ES, varētu būt pozitīvas un arī negatīvas sekas. Katrā ziņā Vācija ieinteresēta, lai visas pārējās valstis būtu vienisprāt par kādas jaunas dalībvalsts uzņemšanu ES. Turcijā joprojām ir daudzas problēmas, kas tai ir jāatrisina. Kamēr tās pastāv, ir jāgaida. Vācijā ir daudz un dažādu viedokļu jautājumā par Turcijas uzņemšanu ES, bet demokrātiskā valstī tas ir normāli.

Turklāt Vācijai laika gaitā ir radusies īpaša saikne ar Turciju, jo savulaik šajā valstī uz dzīvi apmetās liels skaits turku. Arī šodien turki brauc strādāt uz Vāciju un apmetas tur dzīvot. Tajā pašā laikā Vācijas iedzīvotāji jau tagad izjūt darba vietu trūkumu, tas arī rada sarežģījumus.

Protams, viešņai tika jautāts, kā eiro ieviešana ietekmēja šīs valsts ekonomiku? R. Kašēns pauda viedokli, ka eiro ieviešana bija liels panākums, lai gan daudzi uzskata pretēji, norādot uz cenu pieaugumu. Taču tas nav korekts arguments, jo, piemēram, restorānos cenas patiesi pieauga, bet tajā pašā laikā veikalos daudzām precēm cenas samazinājās, tostarp, pārtikas produktiem. Vācija daudz eksportē, arī no šī viedokļa eiro ieviešana bijis pareizs solis, jo valūtu nevajag konvertēt un vieglāk orientēties cenās.

Vēl viens būtisks jautājums bija par to, vai ir izlīdzinājušās atšķirības starp Rietumvāciju un Austrumvāciju. Izrādās, atšķirības saglabājušās līdz pat šim laikam. Austrumvācija bija zemkopības valsts, pēc Vācijas iestāšanās ES, smagā ekonomiskā situācija bijušajā sociālisma zemē vēl vairāk saasinājusies. Tagad Austrumvācijā valda liels bezdarbs, daudzi cilvēki pametuši dzimtās vietas un aizbraukuši uz Rietumvāciju. Vārdu sakot, mums tas viss labi pazīstams, atliek vien novilkt paralēles starp Latgali un pārējiem Latvijas novadiem.

Rakstu pilnībā lasiet 24. aprīļa laikrakstā "Ezerzeme", 1. un 2. lpp.

Juris ROGA