Pagātne, tagadne, nākotne...

Ezernieku vidusskolas audzēkņi kopā ar klašu audzinātājiem un skolotājiem entuziastiem kopš izglītības iestādes pirmsākumiem paši rūpējās par skolas un savas klases vēstures veidošanu un materiālu saglabāšanu. Skolas vēstures stūrītī ir uzkrāta bagātīga informācija gandrīz par katru klasi, skolotājiem, audzēkņu un pedagogu panākumiem. Skolas novadpētniecības pulciņa vadītāja Irēna Lavrinoviča jūtas gandarīta, ka vidusskolas rīcībā ir tāds vēsturisks materiāls, kas lieti noder novadpētniekiem un citiem interesentiem.

Ja skolu iedomājas kā datoru, tad nelielo kabinetu, kurā ienācām, var uzskatīt par datora atmiņas bloku. Telpas sienu rotā divi svarīgi stendi: “Izglītības pirmsākumi bijušajā Vaivadu pagastā (vēlāk Bukmuižas, tagad Ezernieku pagastā)” un “Mūsu novadnieki — gaismas nesēji”.

Šķirstot mapītes ar materiāliem, pārcilājot biezos fotogrāfiju albumus, pārņēma vēl nebijušas sajūtas, kad atvēru 1979. gada izlaiduma klases vēstures albumu — gads, kurā pats esmu pabeidzis šo mācību iestādi. Par dažu atklājumu jutos pārsteigts, par citu — gandarīts. Piemēram, reti kurā fotoattēlā esmu iekļuvis kadrā. Loģiski, jo vidusskolas gados biju klases fotogrāfs. Protams, ir arī citu autoru bildes. Attēlos labākie skolēni, kartupeļu rakšanā Andrupenē, mehanizācijas brigāde 1978. gada vasarā padomju saimniecībā “Ezernieki”, 1975. gads Salaspils memoriālā, pārgājiens apkārt Ežezeram, ekskursijā Kijevā. Tieši uz Ukrainas galvaspilsētu es nez kāpēc toreiz neaizbraucu, ko tagad nožēloju. Klases vēstures albumi satur gan fotogrāfijas, gan dzejoļus, gan izgriezumus no avīzes, bieži vien bez izdevuma nosaukuma un materiāla publicēšanas datuma. Tas ir tas, ko jaunajiem novadpētniekiem šodien nākas meklēt un atjaunot. Novadpētniecības pulciņā šogad darbojas 9. un 10. klases bērni, sevišķi aktīvas ir divas 10. klases meitenes — Gunta Vaišļa un Andra Vitāne.

Ievērību pelna mākslinieciski noformētā absolventu grāmata, kurā atrodami katra mācību gada absolventu saraksti ar kārtas numuriem. Albumu absolventu grāmatas iekārtošanai uzdāvināja vidusskolas 1966. gada absolventi, bet tā grezno vāku veidoja brāļi Fjodrs un Valērijs Dičkovski.

Izrādās, absolventu grāmatā nez kāpēc esmu ierakstīts kā Juris, nevis īstajā vārdā — Jurijs. Nespēju atcerēties, kas tam bija par iemeslu, bet patiesībā jutos gandarīts, par ko esmu pateicīgs tam, kurš aizpildīja absolventu grāmatu. Sev par prieku arī noskaidroju, ka manējais bija 31. izlaidums, bikses Ezernieku vidusskolas solos esmu del-dējis septiņus gadus. Priecājos, ka mans kārtas numurs grāmatā ir 933. Neuzskatu sevi par māņticīgu cilvēku, tomēr pieķēru pie domas, ka baidījos ieraudzīt skaitli, kas sastāv no trim sešiniekiem...

Pēdējais tamlīdzīgs ieraksts veikts 2006. gadā, Ezernieku vidusskolas 55 izlaiduma absolventu grāmatā ar kārtas numuru 1376 — tik daudz vidusskolēnu atstāja šīs izglītības iestādes sienas kopš 1949. gada, kad skolā bija pirmais izlaidums. Šogad izlaiduma nebūs, jo nav 12. klases. Divas biezās skolas vēstures grāmatas pievērš uzmanību ar to, ka rakstītas ar tušu. Izrādās, ka skaistais rokraksts pieder toreizējai skolotājai Irēnai Dimperei, kura sadarbībā ar tā laika skolas direktori Antoninu Kumpiņu un mācību daļas vadītāju Irēnu Lavrinoviču sabiedriskā kārtā veica arī milzīgo informācijas apkopošanas darbu.

Vēl vēstures stūrītī glabājas Ezernieku vidusskolas katra mācību gada skolotāju grāmata. Ir arī citi interesanti arhīva materiāli, piemēram, katra gadu desmita mācību priekšmetu skolotāju grāmata. Pilnīgi nejauši uzšķīru 40. gadu pedagoģisko kolektīvu: tajā pārskatāmi sarakstīti priekšmetu skolotāji, kurš ir mācījis sākumskolā, kurš — krievu, vācu, latviešu valodu, matemātiku, un tā par visiem priekšmetiem. Kā izrādās, ar tamlīdzīgu precizitāti ir apkopota informācija par katru desmitgadi. Atsevišķi izrakstīti Ezernieku vidusskolas vadītāji, lai informācija būtu pārskatāmāka. Šis lielais darbs lieti noderēja, gatavojoties skolas 250 gadu jubilejai, kura svinēta 2000. gadā.

Reizēm nepieciešama kodolīga informācija, šim mērķim ir izveidots “saīsinātais kurss” — ceļvedis “Skolas vēsture gadu gaitā”.

Ezernieku vidusskola spīdējusi kā saule debesīs ne tikai ar audzēkņu panākumiem mācībās un savām turpmākajām gaitām, bet arī ar patiesi spēcīgām dejošanas, dziedāšanas, dramatiskajām un sporta tradīcijām. Skolas vēstures stūrītī zem diplomu un citu materiālu smaguma pat plaukti ieliekušies. Lai gan savulaik pats veiksmīgi izvairījos no dejošanas, savā bijušajā skolā pirmām kārtām meklēju informāciju par panākumiem deju jomā. Patīkami, ka skola saglabājusi daudz informācijas par latviešu un vācu valodas skolotājas Veltas Kalniņas milzīgo ieguldīto darbu dejas prasmē. Kad Kalniņas kundze atstāja skolu, deju jomā iestājās tukšums. Bet šodien varam sacīt — sākusies atdzimšana. Dejotāji jau izcīna apbalvojumus enerģiskās skolotājas Ritas Vaišļas vadībā. Viņa turpina iesākto darbu, bet — ar savu redzējumu. Pats svarīgākais, ka tradīcija ir saglabāta.

Otrā lielā joma ir dziesma. Ilgus gadus (no 1951. līdz 1996. gadam) kori vadīja skolotāja Irēna Dimpere. Viņas laiks iezīmē spilgtākās lappuses skolas kora vēsturē. Vienlaikus neizpalika arī darbs ar solistiem un ansambli. Tradīciju tagad turpina Nils Dārznieks. Var sacīt, ka šis ir kora atdzimšanas laiks, kad tiek izcīnīti pirmie apbalvojumi kopā ar jauno vadītāju. Dziesma vienmēr bijusi nozīmīga mūsu tautas vēsturē, arī Ezernieku vidusskolu grūti iedomāties bez šīs jomas.

Ilgus gadus skolas dramatiskā pulciņa vadītāja bija Valentīna Celitāne-Ivanovska. Par viņas laiku stāsta fotoalbumi, pašas rakstītās atmiņu dzirkstis, citi materiāli. Kad skolotāja aizgāja pelnītā atpūtā, teātra jomā iestājās pieklusums.

“1993. gadā audzināšanā saņēmu piekto klasi,” atceras novadpētniecības pulciņa vadītāja I. Lavrinoviča. “Sadarbību ar bērniem uzsāku, izmantojot klases teātri, kurš pakāpeniski pārauga skolas mēroga pulciņā, iegūstot “Rūķīša” vārdu. Dažiem par brīnumu mums veicās. Kļuvām populāri skolā, piedaloties visos skolas mēroga svētkos, piedalījāmies rajona un zonālajās skatēs, kā rezultātā nopelnījām godpilno uzdevumu piedalīties Latviešu skolu jaunatnes 1. un 2. teātra festivālā. Pulciņu vadīju līdz 2006. gadam, kad stafeti nodevu skolotājai Irēnai Dāzniecei, starp citu, manai bijušajai audzēknei.”

Par Ezernieku aktieru radošajām veiksmēm liecina saņemtie diplomi. Šajā laika posmā dramatiskajā jomā strādāja arī krievu valodas skolotājas Staņislava Bondareva un Lidija Rasima.

Skolas audzēkņu panākumi sportā ir ne tikai viņu fizisko dotumu nopelns, bet arī Ezernieku vidusskolas absolventa, sporta skolotāja Jāņa Vaišļas ieguldījums. Viņš ar saviem bērniem izcīna panākumus dažādās sporta sacensības. Mapītē sakrājies krietns diplomu skaits.

Zīmīgi, ka skolas vēstures stūrītī atrodami pat materiāli par Ezernieku vidusskolas simbolikas un suvenīru tapšanas vēsturi. Tas ir stāsts par skolas karogu, emblēmu, žetoniem, kurus sprauda absolventi tikšanās vakaros. Bija posms, kad žetonus sprauda olimpiāžu uzvarētajiem kā medaļu, jo savulaik nebija ne datoru, ne goda rakstu.

Skolas emblēmā dominē ezītis, to pirmoreiz uzzīmēja skolotājs Valdis Lavrinovičs, bet pirmos paraudziņus izgatavoja bērni sākumskolas skolotājas Staņislavas Belkovskas vadībā. Pamazām ezītis attīstījās un iespraucās visās skolas dzīves jomās: deju kolektīva emblēmā, skolas buk-letā, suvenīros u.c. Īpaši jāatzīmē ezīša tēls skolas karogā, kura tapšanā piedalījās skolas bijušie audzēkņi, mākslinieki Juris un Dainis Punduri. Ezīša adatām mākslinieki piešķīruši mācību grāmatu simbolus.

Vēstures stūrīša apmeklētāju acīm paslēpts tikai arhīvs, kas satur informāciju par komjaunatnes un pionieru vēsturi. Ja atbrauc bijušie skolēni, viņiem tās pirmām kārtām ir interesantas atmiņas par savu jaunību. Viņi kāri tver jebkādu informāciju, ko var atrast skolas vēstures stūrītī.

Ikdienā skolas vēstures stūrīša apmeklētāji visbiežāk lūdz apskatīties albumus ar fotogrāfijām. Vajag redzēt, kādā priekā mirdz viņu acis, sevišķi liela sajūsma ir tad, ja ierauga sevi vai savus vecākos brāļus, māsas, tēti vai mammu. Amatieru melnbaltās fotogrāfijas visbiežāk ir tālu no kvalitātes ideāla, bet to izstarotais siltums un attēlos redzamo varoņu dabiskums nav aprakstāms.

Ko novadpētnieki dara šodien? Parasti viņi strādā individuāli, šobrīd kārto materiālus par novadniekiem, dabas objektiem, piemēram, par Ežezeru, par upītēm, kas ietek, un vienīgo, kas iztek. Vidusskolai ir daudz absolventu, kuri dzīvē guvuši lielus panākumus, kļuvuši par ievērojamiem cilvēkiem.

Skolotājas I. Lavrinovičas vadībā tiek veikts darbs, cenšoties atainot skolas dzīvi fotogrāfijās. Uz šo soli pamudināja pati dzīve — 2000. gadā, kad skolas ko-lektīvs gatavojās jubilejai, atklājās, ka fotogrāfijas ir, bet pie vairākām nekas nav uzrakstīts. Fotogrāfijas pašas par sevi neko nedod, tagad kļūme tiek labota. Sākot ar 1999. gadu, daudzas skolas dzīves ainas tiek iemūžinātas, bet fotogrāfijas parakstītas un sakārtotas albumos.

Juris ROGA