Augstākajos varas ešelonos turpinās asa cīņa par ietekmes sfēru sadali. Oligarha apcietinājums, daļēji publiskotie dokumenti, kas liecina par varasvīru pērkamību, nav nekas cits kā valdošās elites pārdomāts mēģinājums novirzīt tautas uzmanību no patiesajām dzīves reālijām.
Izsludinot inflācijas apkarošanas plānu, ministru prezidents un finanšu ministrs centās iestāstīt mums, ka izstrādātie pasākumi neliks ciest cilvēkiem ar pieticīgiem ienākumiem. Piedāvātais plāns ir vērsts uz to, lai apturētu spekulatīvus darījumus ar nekustamo īpašumu un atturētu bagātus cilvēkus no pirkšanas drudža.
Tas ir vārdos, bet kā ir darbos? Kad Labklājības ministrija ierosināja paaugstināt minimālo algu no 120 līdz 160 latiem, pirmais iebilda ministru prezidents. Valdības vadītājs argumentēja, ka pretinflācijas plāns paredz samazināt budžeta izdevumus, tāpēc pagaidām nevar būt ne runas par minimālās algas paaugstināšanu. Šajā sakarā arī pensiju paaugstināšana aprīlī vidēji par 2,5 latiem jāuzskata kā ņirgāšanās par cilvēkiem. Saeimas komisijas loceklis sociālajos jautājumos Andrejs Kļementjevs apgalvo, ka ik mēnesi inflācijas dēļ pensionāru pirktspēja krītas par 15%. Tā ka pielikums pensijām nesedz pat desmito daļu inflācijas radīto zaudējumu. Kā paskaidroja deputāts, valdība atļaujas taupīt uz sirmgalvju un invalīdu rēķina situācijā, kad sociālais budžets lieliski tiek papildināts un līdzekļu pārpalikums sasniedz 350 miljonus latu!
Tajā pašā laikā inflācijas līmenis valstī izrādījās negaidīti augsts. Šis fakts daļēji izskaidrojams ar lata kursa lejupslīdi salīdzinājumā ar eiro, ko atzīst aģentūras BNS aptaujāto Latvijas banku analītiķi. Komentējot Centrālās statistikas pārvaldes ziņojumu par marta patērētājcenu celšanos 1,4% apmērā salīdzinājumā ar februāra cenām, bet gadā — par 8,5%, SEB “Latvijas Unibanka” galvenais ekonomists Andris Vilks atzina, ka tie ir šausmīgi skaitļi. Inflācijas līmenis, protams, ir šokējošs. Pieaugums bija ļoti vērienīgs, aptverot praktiski visas preču un pakalpojumu grupas, apgalvo Andris Vilks.
Iepriekš minētie dati mums dod tiesības apšaubīt Ministru kabineta piedāvātā inflācijas apturēšanas plāna efektivitāti. Lai likvidētu negatīvo procesu, varbūt loģiskāk būtu cīnīties nevis ar algu paaugstināšanu, bet mēģināt apturēt tarifu celšanos? Maksas par elektrību, gāzi paaugstināšana veicina telpu īres maksas celšanos, respektīvi, visu preču un pakalpojumu sadārdzināšanos.
Apburtais loks, no kura pagaidām neredz izeju. Nav maizes, toties ir skati. Lūk, kāpēc galvaspilsētas režisori bez mitas piedāvā mums politiskas izrādes.
Aleksejs GONČAROVS