Mietam divi gali...

Paredzēts veidot lielākas, ekonomiski spēcīgākas pašvaldības — novadus. Citiem vārdiem sakot, īstenot pašvaldību apvienošanos, jo tā varot labāk saskaņot sociālās aprūpes un veselības, izglītības un trans-porta jautājumus, piesaistīt lielākas investīcijas, kas radītu jaunas darbavietas, realizēt lielākus projektus, kā arī racionālāk izmantot esošos resursus.

Arī mūsu rajona pašvaldības ir uzsākušas apvienošanās projektu izstrādi, cerot uz valsts atbalstu novadiem. Administratīvi teritoriālās reformas likums paredz, ka, pašvaldībām apvienojoties, jaunizveidotais novads saņem gan vienreizēju dotāciju (3% apmērā no apvienojušos pašvaldību pamatbudžetu kopsummas, no kā atņemtas mērķdotācijas), gan investīcijas infrastruktūrai (ja īsteno apvienošanos līdz 2009. gada 31. janvārim — 100 tūkstošu latu apmērā par katru apvienojušos vienību, ja sakrīt ar MK projektu, vai 50 tūkstošu latu par katru vienību, ja cita teritorija).

Nauda nav maza, bet lauku pašvaldībās nekāda lielā sajūsma nav manāma. Piemēram, ciemojoties Asūnes pagastā, par gaidāmo reformu nācās dzirdēt daudz šaubu un lielas bažas. Apvienošanās projektā šobrīd tiek iestrādāts, ka pagastā tiek saglabātas visas lauciniekiem svarīgās struktūras. Faktiski nav nekādu šaubu, ka tā tas tiks saglabāts līdz pašvaldību vēlēšanām. Tad sāksies otrais apvienošanās posms, par kuru skaļi runāt nav pieņemts. Pēc vēlēšanām jebkura jaunizveidotā novada jaunievēlētā dome noteikti sāks samazināt iestāžu un darbinieku skaitu laukos, lai samazinātu uzturēšanas izdevumus. Ja kāds par to vēl šaubās, lai apmeklē Krāslavas novada Krāslavas pagastu, kur no sākotnējā speciālistu skaita pagastmājā nekas daudz vairs nav palicis.

Arī Asūnes pagasta pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Vilgerts nav pārliecināts, ka visas pašreizējās norunas, kas tiek fiksētas, izstrādājot apvienošanās projektu, būs iespējams izpildīt: “Ņemsim kaut vai situāciju mūsu pagastā ar skolas un pagasta bibliotēkām. Mēs tās uzturam, jo tā ir labāk mūsu iedzīvotājiem. Ja pagasti apvienosies novadā, paies kāds laiciņš, un divu bibliotēku vairs nebūs. Raugoties no ekonomiskā viedokļa, tiks veikta arī novada skolu tīkla optimizācija, jo mācību iestādes uzturēšana laukos nav ekonomiska. Šodien grūti pateikt, kā tas notiks, bet bažas ir. Piemēram, mūsu skolā viens bērns pašvaldībai izmaksā vairāk par 200 latiem, bet savstarpējos norēķinos drīkst prasīt ne vairāk par 145 latiem. Sanāk, ka mēs sponsorējam tos pagastus, kuru bērni šeit mācās. Skolas uzturēšanas izdevumi un algas tehniskajiem darbiniekiem kopsummā veido aptuveni 32000 latu gadā. Faktiski tā ir autobusa cena. Mēs skolu uzturam, pretējā gadījumā pagastā izzudīs pēdējā dzīvības elpa.”

Tomēr ir lietas, kuras efektīvi var risināt laikam tikai novadā. Piemēram, kontrolējošās iestādes šodien ļoti precīzi pilda Eiropas Savienības direktīvas. Savukārt, ja lauku pašvaldības simtprocentīgā apjomā izpildītu visu, ko no tām pieprasa, tad ūdens, gaiss, sadzīves atkritumi un kanalizācija paņemtu visu budžetu un nekam citam naudas neatliktu. To varētu izdarīt vienīgi tad, ja pagastos būtu atrisināti sociālie jautājumi, kas laukos tiktāl samilzuši, ka vairs nav prātam aptverami.

Juris ROGA